Latvijas Gaze

Annual Report • Apr 21, 2021

LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS PAR 2020. GADU

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

²⁰²⁰ Rīga 2021

VĒSTULE AKCIONĀRIEM 3
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME4
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE5
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ 6
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI6
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS7
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI9
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI	12
VADĪBAS ZIŅOJUMS	15
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU24
FINANŠU PĀRSKATI	25
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA	25
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS	26
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS	26
BILANCE	27
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ	29
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ30
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS	31
PIELIKUMI	32
KONSOLIDĒTAIS KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS (NEFINANŠU PAZIŅOJUMS)76
VALDES PAZIŅOJUMS	77
IEVADS78
ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10 VĒRTĪBAS79
CILVĒKTIESĪBAS81
DARBINIEKI 86
VIDE91
PRETKORUPCIJA 105
NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS 108

VĒSTULE AKCIONĀRIEM

Godātie akcionāri!

Neskatoties uz izaicinājumiem bagātu tirgus vidi, 2020. gadā Latvijas Gāze koncernam izdevās sasniegt pozitīvus darbības rezultātus. COVID-19 pandēmija un siltie laikapstākļi Eiropā radīja ievērojamu dabasgāzes pieprasījuma kritumu. Šo notikumu iespaidā, vasarā dabasgāzes cenas samazinājās līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Sašķidrinātās dabasgāzes ("SDG") piegādes uz Eiropu ievērojami palielinājās, kad Eiropa kļuva par "swing buyer" (kad dabasgāzes apjomus vairs nevar paņemt neviens cits tirgus dalībnieks, pārpalikušie apjomi tiek nosūtīti tālāk uz Eiropu) dabasgāzes pārprodukcijas periodā. Turpinoties zemajām dabasgāzes cenām tirgū, vairāki SDG piegādātāji bija spiesti atcelt lielu daudzumu SDG kravu, lai mazinātu zaudējumus, kas saistīti ar SDG piegādēm. SDG piegāžu atcelšana vasarā un ekonomikas atveseļošanās 2020. gada otrajā pusē radīja līdzsvaru dabasgāzes tirgū, un dabasgāzes cenas piedzīvoja strauju kāpumu rudenī.

Lielāka ziemas-vasaras dabasgāzes cenu starpība saasināja konkurenci par krātuves jaudu rezervāciju Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Regulētais uzglabāšanas tarifs viena gada grupētās jaudas produktam bija vairākas reizes zemāks nekā ziemas-vasaras dabasgāzes cenu starpība un dabasgāzes uzglabāšanas izmaksas citās Eiropas valstīs. Krātuves jauda tika piešķirta, pamatojoties uz dalībnieku skaitu un pieprasīto apjomu, nevis uz piedāvāto cenu. Līdz ar to AS "Latvijas Gāze" tika piešķirta nedaudz mazāka uzglabāšanas jauda, salīdzinot ar pagājušo gadu. Dabasgāzes nākotnes līgumi uzrādīja ievērojami saspringtāku tirgu 2021. gadā, tāpēc tika pieņemts lēmums atstāt krājumus, kas iesūknēti Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, uz nākamo gadu. Tas negatīvi ietekmēja 2020. gada 4. ceturkšņa finanšu rezultātus, jo AS "Latvijas Gāze" izlēma izmantot cauruļvadu piegādes nevis piegādāt krājumus no krātuves. Neskatoties uz to, šis lēmums gala rezultātā uzlabos rezultātu nākotnes periodos.

Krasi palielinoties SDG piedāvājumam, vasarā konkurence Baltijas reģionā strauji pieauga. SDG pārprodukcija pasaulē mudināja ražotājus piegādāt gāzi Eiropā un Baltijas reģionā par pazeminātām cenām. Neskatoties uz to, ka 2020. gada laikā bija vērojamas būtiskas cenu izmaiņas un ļoti augstas ikdienas cenu svārstības, tika novērots, ka vasarā tirgus dalībnieki piedāvāja agresīvu cenu noteikšanas politiku, kad dominēja zemākas dabasgāzes cenas. Zemo dabasgāzes cenu tirgus apstākļos, AS "Latvijas Gāze" pirmo reizi vēsturē īstenoja stratēģiju, kurā noteicošā bija peļņa, nevis pārdošanas apjoms un samazināja ilgtermiņa pārdošanas līgumu skaitu portfelī. Neskaitot siltos laikapstākļus ziemā, šis bija otrs faktors, kas samazināja dabasgāzes pārdošanas apjomus.

Somijas gāzes tirgus atvēršana no 2020. gada 1. janvāra visiem dabasgāzes tirgotājiem nodrošināja gan iespējas, gan izaicinājumus. 2020. gada laikā Balticconnector cauruļvads nespēja nodrošināt ne tuvu to tehnisko jaudu, kāda bija izziņota. Tā rezultātā ziemas sezonas mēnešos piegādes no Baltijas reģiona uz Somiju bija ļoti pārslogotas. Mūsu riska pārvaldības pieeja ierobežoja fiksētos pārdošanas apjomus uz Somiju un lielāka daļa pārdošanas līgumu tika veidoti elastīgi – ņemot vērā iespējamo pārslodzi Balticconector cauruļvadā. Neskatoties uz iepriekš minēto pārslodzi, uzņēmums Somijā veiksmīgi pārdeva ievērojamu daudzumu dabasgāzes.

AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi ieviesa mūsdienīgus IT risinājumus, tai skaitā klientu apkalpošanas portālu un jaunu norēķinu sistēmu. Tika pabeigta 442 tūkstošu klientu līgumu migrācija uz jauno norēķinu sistēmu, nodrošinot konkurētspējīgu risinājumu klientu apkalpošanai. Vidējā darbības termiņā jaunie IT risinājumi ļaus būtiski samazināt saimnieciskās darbības izdevumus, vienlaikus saglabājot orientēšanos uz klientu un koncentrējoties uz klientu apmierinātības palielināšanu.

Cenšoties dot ieguldījumu siltumnīcas efekta gāzu samazināšanā, Latvijas Gāzes grupa turpina attīstīt CNG biznesu transporta nozarē, jo CNG emitē mazāk CO2 nekā fosilais šķidrais kurināmais. Turklāt mūsu spēcīgā komanda turpina izmantot iespējas atjaunojamās enerģijas projektos, neskatoties uz to, ka valdības atbalsta mehānismi pašlaik ir ierobežoti.

Ar cieņu Aigars Kalvītis

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

Padomes pilnvaru termiņš no 2019. gada 9. oktobra līdz 2022. gada 8. oktobrim.

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Sergejs Kuzņecs (Сергей Кузнец), 1970 Padomes loceklis

No 2015. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

Valdes pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam.

Valdes locekles Ingas Āboliņas pilnvaru termiņš no 2020. gada 17. augusta līdz 2023. gada 16. augustam.

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

(pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2020. gada 30. jūnijam).

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Inga Āboliņa, 1974 Valdes locekle

Rīgas Ekonomikas augstskola, Executive MBA

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns nodrošina drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un tiecas nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2020. gada 31. decembrī

	Darbības valstis	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale	100%

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. CENU KONKURĒTSPĒJU

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. PRODUKTA KVALITĀTI

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

3. PAKALPOJUMU KVALITĀTI

Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU

Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīts saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. PROFESIONĀLU PERSONĀLU

Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. GĀZAPGĀDES DROŠĪBU

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. ILGTSPĒJĪGĀM INVESTĪCIJĀM

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku par galvenajām prioritātēm izvirzot sadales tīkla drošas un uzticamas infrastruktūras izveidi, vieda sadales pakalpojuma nodrošināšanu, pievēršot uzmanību klientu apkalpošanas un sadales aktīvu un uzturēšanas un attīstības procesu digitalizācijai un dabasgāzes kā efektīva enerģijas avota popularizēšanai.

8. ILGTSPĒJU

Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam Latvijas Gāzes fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, Latvijas Gāze ambīcija ir kļūt par biometāna ražotāju un iekļaut to dabasgāzes tīklā. Papildus ieviestajam energopārvaldības ISO 50 001 standartam, Latvijas Gāze plāno īstenot zaļā biroja sertifikāciju uzņēmuma pārvaldītajām ēkām. Saskatot ūdeņradi kā iespēju, ar kuras palīdzību nodrošināt klimata neitralitāti, Latvijas Gāze izvērtē ūdeņraža ražošanas iespējas.

9. TĪKLA ATTĪSTĪBU UN KLIENTU PIESAISTI

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada. Kopējais AS "Latvijas Gāze" akcionāru skaits 2020. gada 31. decembrī bija 6 252.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2017. – 31.12.2020.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

Avots: Nasdaq Baltic

Vērtspapīru skaits
publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes	Nav
nodrošinātāji

Avots: Nasdaq Baltic

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

1. gada 31. decembrī AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 418.95 miljonus EUR, kas ir par 6% vairāk 2019.gadā. Pēc koronavīrusa negatīvās ietekmes uz vērtspapīru tirgu martā – aprīlī, vietējais vērtspapīru tirgus atguvās un Sabiedrības akcijas cena pieauga par 6.06% 2020. gada laikā.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2017.-31.12.2020.)

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2018 –2020)

	2020	2019	2018
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.90	10.20	10.00
Augstākā	10.80	10.60	13.00
Zemākā	8.10	9.60	9.90
Vidējā	10.01	10.16	10.60
Pēdējā	10.50	9.90	10.10
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	6.06%	-2.94%	1.00%
Darījumu skaits	1 800	968	801
Tirgoto akciju skaits	77 226	85 768	66 262
Apgrozījums (milj. EUR)	0.77	0.87	0.70
Kapitalizācija (milj. EUR)	419	395	403

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2020

GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

• Krievija (PAS Gazprom)
• Luksemburga (Marguerite GAS I S.À R.L.)
• Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
• Latvija (SIA Itera Latvija)

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Valdes locekle	Inga Āboliņa	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Deivids Stīvens Harisons	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Sergejs Kuzņecs	Nav

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

FINANŠU RĀDĪTĀJI

* 2017.gads - koriģēts

** 2017., 2018. un 2019. gadi - koriģēts

DABASGĀZES APJOMI

SADALES APJOMI

DARBINIEKI

FAKTORI, KAS IETEKMĒ UZŅĒMUMA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI

Latvijā gaisa temperatūra ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu apkures sezonā, kā redzams attēlā zemāk - gaisa temperatūra 2020. gada janvārī-martā un 2020. gada oktobrī-decembrī ir bijusi augstāka par desmit gadu vidējo rādītāju.

VADĪBAS ZIŅOJUMS

1. gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan pasaulei kopumā, gan enerģētikas nozarei. Salīdzinoši mērenas gaisa temperatūras, stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību un zemais dabasgāzes cenu līmenis bija noteicošie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi. Kopumā gaisa temperatūra saglabājās virs ilgtermiņa sezonas normas ziemas mēnešos, sevišķi ietekmējot dabasgāzes pieprasījumu apkures segmentā. Ievērojami augstākas dabasgāzes ziemas – vasaras cenu atšķirības salīdzinājumā ar regulēto maksu par krātuves jaudām noveda līdz augstam pieprasījumam pēc krātuves pakalpojumiem, atstājot AS "Latvijas Gāze" ar mazāku krātuves pieejamību, salīdzinot ar 2019. gadu. Turklāt, dabasgāzes pārvades sistēmas uzturēšanas darbi ierobežoja iespējas pārvietot un optimizēt dabasgāzes plūsmas.

2. gada martā, kad tika izsludināta ārkārtēja situācija saistība ar koronavīrusa izplatību Latvijā, kas ilga līdz 9. jūnijam, Latvijas Gāze koncerns pieņēma lēmumu apkalpot klientus tikai attālināti, lai aizsargātu savu klientu un darbinieku veselību. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, 2020. gada novembrī ārkārtēja situācija tika izsludināta atkārtoti, un tika pagarināta līdz 2021. gada 6. aprīlim. AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" klientu apkalpošanas centri apmeklētājiem ir slēgti.

3. gadā AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 11 896 GWh dabasgāzes. Ārpus Latvijas pārdošanas apjomi sasniedza 28% no kopējiem dabasgāzes pārdošanas apjomiem. Vairāki lieli klienti 2019. gada laikā uzkrāja ievērojamus dabasgāzes daudzumus, tādejādi samazinot savu dabasgāzes pieprasījumu 2020. gadā un atstājot negatīvu ietekmi uz AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomiem Latvijā. Vēl viens iemesls pārdošanas apjomu samazinājumam ir citu tirgus spēlētāju agresīva cenu noteikšanas politika, kad dabasgāzes cenas tirgū bija sasniegušas zemāko punktu vairāku gadu garumā.

AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomi ārpus Latvijas sasniedz 28% no kopējiem pārdošanas apjomiem.

Koncerna neto apgrozījums 2020. gadā sasniedza 190.5 miljonus EUR un bija par 39.4% zemāks, salīdzinot ar 2019. gadu. Ievērojami zemāks neto apgrozījums ir saistāms ar zemākām pārdošanas cenām, kā arī kritumu pārdošanas apjomos, salīdzinot ar 2019. gadu. Koncerna neto peļņa 2020. gadā sasniedza 11.2 miljonus EUR, kas bija par 44.6% zemāka nekā pagājušajā gadā, kad tā sasniedza 20.2 miljonus EUR, kas galvenokārt saistāms ar ievērojami zemāku peļņu no pārdošanas un tirdzniecības segmenta. 2020. gada 4. ceturksnī sakarā ar mazāku krātuves pieejamību, AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes piegādei izmantoja cauruļvadus nevis krājumus, lai maksimāli palielinātu ilgtermiņa vērtību nākotnes periodiem ar augstākām cenām, tādejādi krātuvē uzglabājot krājumus ar zemu cenu. Neskatoties uz to, ka 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma 9.6 miljonus EUR no riska ierobežošanas aktivitātēm, 5.7 miljoni EUR peļņa jau tika uzrādīti 2019. gada finanšu rezultātos kā uzkrājumi atvasinātajiem finanšu instrumentiem un 3.1 miljons EUR zaudējumi no uzkrājumiem, kas veikti 2020. gadā par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas attiecināmi uz 2021. gad. Kā rezultātā kopējais "Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības pieaugums" 2020. gadam, kā redzams peļņas vai zaudējumu pārskatā (sadaļa "Citi ienākumi"), sastāda 0.738 miljonus EUR.

Attiecībā uz turpmāko uzņēmējdarbības gaitu 2021. gadā AS "Latvijas Gāze" paredz, ka uzņēmējdarbības vide saglabāsies izaicinājumiem bagāta. Sīva konkurence Baltijas reģionā un Somijā turpinās samazināt rentabilitāti un izmaksu samazināšana ir priekšnoteikums katram tirgus dalībniekam, lai veiksmīgi nodarbotos ar dabasgāzes tirdzniecību. Turpmākie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību varētu ietekmēt klientu likviditāti un dabasgāzes pieprasījumu vairākās nozarēs, negatīvi ietekmējot Koncerna 2021. gada finanšu rezultātus. Tāpat kā iepriekš, pārdošanas un tirdzniecības segmenta pārstāvji turpinās aktīvu komunikāciju ar klientiem par iespējamām likviditātes grūtībām, kas radušās koronavīrusa dēļ, un kopīgu risinājumu rašanu.

Sadales segmenta, kas ir AS "Gaso" pārraudzībā, ekonomiskais sniegums ir atkarīgs no kopējā dabasgāzes pieprasījuma līmeņa un apjomiem, kas tiek transportēti caur sadales tīklu gada laikā. 2020. gadā AS "Gaso" turpināja attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru. Lielākas investīcijas veiktas gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā un informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā.

1. gadā AS "Latvijas Gāze" atjaunoja uzņēmuma logo un tā vizuālo identitāti. Jaunais logotips un vizuālā identitāte ir modernizēta līdzšinējā zīmola versija ar mērķi demonstrēt uzņēmuma aktuālo pieeju pakalpojumiem un procesu dinamiku, saglabājot stabilitāti, ko sniedz uzņēmuma ilggadējā pieredze. Papildus vizuālajām izmaiņām uzņēmuma klientiem pieejams arī jauna dizaina un uzlabotas funkcionalitātes klientu portāls, kā arī citi modernizēti pakalpojumi. AS "Latvijas Gāze" turpina darbu pie uzlabojumiem dažādās jomās, ieskaitot klientu apkalpošanu un IT sistēmu modernizēšanu. Šajā gadā AS "Latvijas Gāze" cītīgi strādāja pie attālinātās klientu apkalpošanas uzlabojumiem, nodrošinot vairākas iespējas sazināties ar Sabiedrību un saņemt pakalpojumus attālināti. Daži no uzlabojumiem ietver jaunu informatīvā tālruņa numuru, aizvietojot iepriekšējo paaugstinātās maksas numuru, kā arī paplašinātās iespējas attālinātiem maksājumiem.

Pārdošanas un tirdzniecības segments veiksmīgi ieviesa jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu, kas uzlabos klientu apkalpošanas kvalitāti.

Koncerna galvenie rādītāji	2020	2019	2018
Pārdotā dabasgāze, GWh	11 782	14 654	12 969
Darbinieku skaits, vidēji	997	988	996
Sadales līniju garums, km	5 337	5 272	5 243

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2020	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	190 494	314 349	344 902
EBITDA	26 462	35 627	37 427
EBITDA, %	13.9	11.33	10.85
EBIT	12 943	22 857	25 882
EBIT, %	6.8	7.27	7.50
Neto peļņa	11 189	20 190	25 185
Neto peļņas rentabilitāte, %	5.9	6.42	7.30
Peļņa uz akciju, EUR	0.28	0.51	0.63
P/E	37.50	19.41	16.03
Apgrozāmā kapitāla koeficients	3.76	4.16	3.22
Ieguldītā kapitāla atdeve	0.03	0.05	0.07
Dividendes / neto peļņa		0.87	0.87

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT(Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT, % (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	𝑃ē𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
Pašu kapitāla atdeve (ROE) (Uzņēmuma iegūtas peļņas lieluma attiecība uz uzņēmuma pašu kapitāla avotiem – akcionāriem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums izmanto pašu kapitālu	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Pašu kapitāla atdeve, % = 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑝𝑎š𝑢 𝑘𝑎𝑝𝑖𝑡𝑎𝑙𝑎 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā x 100%
Aktīvu atdeve (ROA) (Uzņēmuma iegūtās peļņas lieluma attiecība uz izmantotajiem uzņēmuma aktīviem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no savu aktīvu izmantošanas	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Aktīvu atdeve,% = x 100% 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘ī𝑣𝑢 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā
Apgrozāmā kapitāla koeficients Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena gada laikā.	Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Ieguldītā kapitāla atdeve (Uzņēmuma peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un procentiem pret kapitālu) Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no ieguldītā kapitāla	𝐸𝐵𝐼𝑇 ROCE = x 100% 𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Dividendes / neto peļņa Rādītājs parāda, kāds procents no peļņas ir sadalīts	𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢 Dividendes / neto peļņa = x 100% 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎

*Vidējā pašu kapitāla vērtība tiek aprēķināta saskaitot pašu kapitāla vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

**Vidējā aktīvu vērtība tiek aprēķināta saskaitot aktīvu vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Kopumā 2020. gadā cenas ievērojami svārstījās. Dabasgāzes tranzīta darījums starp Krieviju un Ukrainu, kas novērsa piegādes traucējumu risku kopā ar silto ziemu Eiropas ziemeļrietumos, ko saasināja pandēmijas radītais pieprasījuma kritums, radīja pamatīgu ietekmi uz cenām pasaules tirgū 2020.gada pirmajā pusgadā. TTF indekss, kas ir likvīdākais dabasgāzes cenu etalons Eiropā, kritās par 66% laika posmā no 2020. gada janvāra līdz jūnijam. Dabasgāzes cena 2020. gada otrajā pusgadā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar zemākajiem cenas līmeņiem vasarā. Dabasgāzes cenu veicināja SDG kravu atcelšana vasarā, kā arī ekonomikas atveseļošanās un neplānoti remontdarbi no piegādātāju puses.

Ekonomikas atlabšana dažādās valstīs var būt nevienmērīga, un tas ir atkarīgs no valdības iespējām efektīvi pārvaldīt koronavīrusa izplatību un vakcinācijas tempu. Eiropā un Latvijā esošie ierobežojumi mazāk ietekmē enerģijas patēriņu salīdzinot ar pavasari un patēriņa noteicošais faktors būs ziemas laikapstākļi.

Jaunākajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomikas pārskatā tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas izaugsmes temps 2020. gadā būs negatīvs (-3,5%), kas ir par 0,9% lielāks nekā tika prognozēts iepriekšējā prognozē (atspoguļojot straujāku, nekā gaidīts, ekonomisko aktivitāti 2020. gada otrajā pusē). Tajā pašā laikā, ņemot vērā būtisko nenoteiktību, tiek prognozēts, ka pasaules ekonomika 2021. gadā pieaugs par 5,5% un 2022. gadā - par 4,2%. 2021. gada prognoze tika paaugstināta par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas atspoguļo cerības uz vakcīnas veicinātu ekonomiskās aktivitātes stiprināšanu un papildu politisko atbalstu dažās lielās ekonomikās. Saskaņā ar Latvijas Bankas (LB) makroekonomiskajām prognozēm, kuras tika pārskatītas 2020. gada decembrī, Latvijas IKP kritums tiek prognozēts -4.7% (prognoze nemainīga kopš 2020. gada septembra) apmērā 2020. gadā. Tomēr, tā kā daļa atjaunoto ierobežojumu gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partneros paliks spēkā līdz pirmo medicīnisko risinājumu plašākai ieviešanai, IKP pieauguma prognoze 2021. gadam ir pieticīgāka nekā iepriekš, jo tā tika samazināta līdz 2.8% (no 5.1 %).

Reģionālā līmenī apjomīgās SDG piegādes Klaipēdas SDG terminālim atspoguļo patlaban lielo SDG piedāvājumu pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu. Zemas absolūtās dabasgāzes cenas un plaša pieejamība 2020. gada deviņos mēnešos saasināja konkurenci Latvijas un reģionālajā dabasgāzes tirgū. Pieauga spiediens uz pārdošanas rentabilitāti, un vairāki klienti, vēloties izmantot zemās tirgus cenas, centās panākt cenu nosacījumu pārskatīšanu vai uzlabošanu esošajos līgumos. Tāpat nelabvēlīgo tirgus apstākļu iespaidā samazinājās dabasgāzes pieprasījums elektroenerģijas ražošanas segmentā. Nākamajā vasarā visticamāk saglabāsies SGD piedāvājums par konkurētspējīgām cenām. Savukārt ziemas sezonas mēnešos sagaidāms, ka SDG piegādes būs mazāk pieejamas Baltijas reģionā nekā iepriekšējā gadā.

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

• Kopš 2020. gada 1. janvāra dabasgāzes lietotāji Somijā var brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju un saņemt dabasgāzi no Baltijas gāzes tirgotājiem caur Balticconnector gāzesvadu, kas savieno Somiju un Igauniju.
• 2020. gada 12. martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) lietošanas noteikumus 2020./2021. gada sezonai.
• 2020. gada 14. martā sakarā ar Covid-19 pandēmiju tika izsludināta ārkārtējā situācija valstī, kas beidzās 2020. gada 9. jūnijā. AS "Latvijas Gāze" klientu apkalpošanu nodrošināja tikai attālināti.
• 2020. gada 17. martā un 2020. gada 21. maijā IPGK krātuves jaudas bija izpārdotas. Pieprasījums pēc krātuves jaudām vairākas reizes pārsniedza pieejamās krātuves jaudas.
• 2020. gada 25. jūnijā norisinājās AS "Latvijas Gāze" ikgadējā akcionāru sapulce.
• Kopš 2020. gada 10. augusta AS "Latvijas Gāze" ir jauns logo un vizuālā identitāte.
• 2020. gada 17. augustā AS "Latvijas Gāze" valdei pievienojās Inga Āboliņa, kuras pārziņā ir Sabiedrības finanšu jautājumi.
• 2020. gada 21. augustā Latvijas infektoloģijas centrā demonstrēja medicīniskās iekārtas un ierīces, kuras tika iegādātas par AS "Latvijas Gāze" aprīlī ziedotajiem 100 tūkstošiem EUR.
• 2020. gada 26. augustā AS "Latvijas Gāze" piedalījās "Dienas Bizness" organizētajā konferencē "Siltumapgāde 2020".
• 2020. gada 13. oktobrī sadarbībā ar AS "Latvijas Gāze'' akcionāriem PAS "Gazprom" un AG "Uniper" tika organizēta konference "Gāze un transports. Mīti. Patiesība. Ieguvumi.", lai popularizētu CNG kā nākotnes degvielu.
• 2020. gada 28. oktobrī AS "Latvijas Gāze" piedalījās konferencē "Enerģija 2020".
• 2020. gada 9. novembrī Latvijā, saistībā koronavīrusa izplatību, atkārtoti tika izsludināts ārkārtas situācija, kas saglabājas līdz 2021. gada 6. aprīlim. AS "Latvijas Gāze" turpinās apkalpot klientus attālināti, klientu apkalpošanas centrs ir slēgts.
• 2020. gada 30. decembrī AS "Latvijas Gāze" noslēdza klientu pāreju uz jauno klientu portālu un norēķinu sistēmu.

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Pārdošanas un tirdzniecības segments: AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība uz 2020. gada 31. decembri bija 130.0 miljoni EUR. 2020. gadā segments uzrādīja neto apgrozījumu 141.4 miljonus EUR, kas ir par 46% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Ievērojami zemāks neto apgrozījums ir saistīts ar zemākām pārdošanas cenām, kuras ietekmē notikumi globālajā dabasgāzes tirgū, kā arī zemākiem pārdošanas apjomiem, salīdzinot ar 2019. gadu. 2020. gada laikā segmenta EBITDA sasniedza 14.4 miljonus EUR un peļņa pirms nodokļiem bija 13.0 miljoni EUR, kamēr 2019. gada attiecīgajā periodā EBITDA bija 22.9 miljoni EUR un peļņa pirms nodokļiem bija 22 miljoni EUR.

Sadales segments: AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir lielākais Latvijas Gāze koncernā pēc aktīvu vērtības. 2020. gada beigās tā aktīvu vērtība bija 326.0 miljoni EUR jeb 72% no Koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segments sasniedza neto apgrozījumu 49.1 miljonu EUR apmērā un EBITDA 20.5 miljonu EUR apmērā (kritums par 3% un 7%, salīdzinot ar 2019. gadu). Sadales pakalpojumi tiek regulēti un kalpo kā galvenais AS "Gaso" ieņēmumu avots. Neto apgrozījuma kritums galvenokārt saistīts ar mazāku Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas noslodzi 2020. gadā sakarā ar neierasti augsto gaisa temperatūru. Segmenta 2020. gada peļņa pirms nodokļiem sasniedza 8.1 miljonus EUR un bija par 17% zemāka, salīdzinot ar 2019. gadu.

ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES

Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.

Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.

INVESTĪCIJAS

AS "Latvijas Gāze" investīcijas 2020. gadā bija vērstas uz pamata biznesa un klientu apkalpošanas procesu efektivizāciju. Šajā kontekstā Sabiedrība turpināja veikt virkni investīciju efektīvākai kvalitatīvu produktu un pakalpojumu sniegšanai klientiem. Kopumā 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" investīciju projektiem atvēlēja aptuveni 1.2 miljonus EUR. No šīs summas vairāk nekā 0.7 miljonus EUR Sabiedrība ieguldīja jaunas norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanā. Gan jaunās norēķinu sistēmas, gan klientu portāla ieviešana sākās jau 2018. gadā. 2020. gada beigās noslēdza pāriešanu uz jauno maksājumu sistēmu MECOMS un pašapkalpošanās klientu portālu. Papildus, Sabiedrība ieguldīja ap 0.5 miljonus EUR citos ar IT saistītos projektos un iekārtās. Esošā IT aprīkojuma modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai nākotnē būs galvenā loma klientu apkalpošanā ar labākajiem produktiem un pakalpojumiem, par viskonkurētspējīgāko cenu arī nākotnē.

Papildus jaunām investīcijām IT sistēmu un infrastruktūras modernizācijā Sabiedrības 2021. gada budžets paredz līdzekļus tālākai klientu apkalpošanas pilnveidošanai. Papildus tam, AS "Latvijas Gāze" plāno veikt selektīvas investīcijas jaunu uzņēmējdarbības virzienu izpētē un attīstībā, kas būtu saistīti ar ilgtspēju un klimata neitralitāti.

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem. Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus. 2020. gadā Koncerns ieviesa papildu pasākumus, lai pārvaldītu ar koronavīrusa izplatību saistīto ierobežojumu iespaidā pieaugušo kredītrisku. Lai mazinātu papildu risku no iespējamām klientu likviditātes problēmām, AS "Latvijas Gāze" ieviesa papildu pārbaudes procedūras un kredītpolitikas, lai aizsargātu savu finansiālo pozīciju, vienlaikus iespēju robežās atbalstot klientus.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju. Līdz 2021. gada 31. maijam ir spēkā overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments patlaban ir pakļauts vairāk tirgus riskiem nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Sabiedrība aktīvi izmanto arī riska ierobežošanas instrumentus.

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

AS "Latvijas Gāze" paredz, ka patlaban novērotās tirgus tendences 2021. gadā turpināsies. Konkurence Latvijas mērogā, kā arī pārrobežu konkurence visticamāk palielināsies un izdarīs pastāvīgu spiedienu uz pārdošanas uzcenojumiem. Mājsaimniecību segmentā ienāks jauni spēlētāji, cenšoties iegūt tirgus daļu. Sevišķi spēcīgu konkurenci Sabiedrība sagaida cīņā par korporatīvajiem klientiem, kā arī mazajiem un vidējiem klientiem. Sabiedrība 2021. gadā prognozē pasaules ekonomikas atveseļošanās, kā rezultātā ziemas mēnešos varētu būt mazāka sašķidrinātās dabasgāzes konkurence, tomēr zema pieprasījuma vasaras sezonā SDG cenas būs konkurētspējīgas ar cauruļvadu gāzi. 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi ieguva stabilu tirgus daļu Somijā, tomēr uzņēmums sagaida, ka Somijas tirdzniecības uzņēmumi cenšoties kompensēt vietējā tirgus daļas zaudējumus mēģinās izmantot iespējas Baltijas reģionā.

Neskatoties uz to, kopējā tirgus vide turpmāk saglabāsies izaicinoša. Ņemot vērā būvniecības stadijā esošo Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu ("GIPL") un plānošanas stadijā esošo Skultes SDG termināli Latvijā, konkurence piedāvājuma pusē visticamāk turpinās pieaugt, kamēr kopējais dabasgāzes pieprasījums Latvijā drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes patēriņa krišanos veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilo kurināmo izmantošanu. Papildus tam, ilgākā termiņā starptautiskie klimata pārmaiņu politikas pasākumi liks pakāpeniski atteikties no fosilajiem kurināmajiem vispār. Tādējādi arvien vairāk dalībnieku cīnīsies par tirgus daļu rūkošā tirgū.

Tajā pašā laikā AS "Latvijas Gāze" atbalsta ES politiku attiecībā uz klimata neitralitātes mērķiem 2050. gadam un plāno dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Īpaši uzņēmums koncentrējas uz CNG izmantošanas veicināšanu transporta nozarē, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un samazinot vides ietekmi. Uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšēju projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu videi draudzīgos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas CNG un biometāna ražošanas tehnoloģijās Baltijas reģionā.

Ievērojot atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzīto ES metāna stratēģiju un transporta nozares mērķus, atbalstot gan organisko atkritumu reģenerācijas motivācijas sistēmu, gan pieprasījumu pēc biometāna izmantošanas transportā, uzņēmums atbildēs ar ekonomiski ilgtspējīgiem risinājumiem uz izaicinājumu cīnīties pret klimata izmaiņām un izaicinājumu nodrošināt piekļuvi energoresursiem efektīvā un ilgtspējīgā veidā.

AS "Latvijas Gāze" virzās uz efektīvāku resursu pārvaldību. Uzņēmums reprezentēs klientiem un sabiedrībai pārdomātas ēku apsaimniekošanas piemēru un virzīsies uz zaļo biroju sertifikātu ēkai, kuru tā pārvalda saskaņā ar ISO 50 0001 enerģijas pārvaldības standartu, kuru uzņēmums jau izpilda.

AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos, pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās ieviest jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu mājsaimniecību klientiem.

Visbeidzot, uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšējo projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu jaunos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas ar CNG, SDG un gāzi darbināmām tehnoloģijām Baltijas reģionā.

Neskatoties uz iepriekšminētajiem izaicinājumiem, AS "Latvijas Gāze" pēdējos gados ir pierādījusi savu spēju veiksmīgi pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, vienlaikus sniedzot vērtību akcionāriem.

Latvijas Gāzes grupa turpinās balstīties uz savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un darbības paplašināšanu vienotā tirgus zonā, ko veido Igaunija, Latvija un Somija.

IETEIKTĀ SABIEDRĪBAS PEĻŅAS SADALE

	2020
Sabiedrības pārskata gada peļņa	EUR 11 500 971
Ieteiktā peļņas sadale:
Dividendes akcionāriem (95%) Dividendes par vienu akciju (EUR/1 akcija)	10 773 000 0.27
Ieskaitīt rezervēs	727 971

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS

www.lg.lv

COVID IETEKME

Latvijas Gāzes koncerna vadība ievēro visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. Šobrīd nav pieejama pietiekama informācija, lai ticami izvērtētu ārkārtējās situācijas ietekmi uz Koncerna finanšu rezultātiem.

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

Tā kā 2021. gada maijā beigsies esošais AS "Latvijas Gāze" overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc, AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi jaunu overdrafta līgumu ar OP Corporate Bank plc, kas tiks izmantots dabasgāzes iepirkšanai nākamo divu dabasgāzes iesūknēšanas sezonu laikā. Jaunais overdrafta limits ir 30 miljoni EUR un tas beidzas 2023. gada 31. maijā. Izņemot augstāk minēto, no 2020. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu pārskatu par 2020. gadu (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 2020. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods	2020. gada 1. janvāris - 2020. gada 31. decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese	PricewaterhouseCoopers, SIA Kr.Valdemāra iela 21-21 Rīgā, LV-1010, Latvija
	Atbildīgā zvērinātā revidente Jana Smirnova Sertifikāts Nr.188

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no līgumiem
ar klientiem Pārējie ieņēmumi	2 3	190 494 2 850	314 349 3 513	142 708 1 828	265 995 1 793
Materiālu izmaksas	4	(131 301)	(247 263)	(129 677)	(245 588)
Personāla izmaksas Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības	5	(26 331)	(25 852)	(5 277)	(5 033)
samazinājums Pārējās saimnieciskās darbības	6	(13 519)	(12 770)	(1 183)	(785)
izmaksas No meitassabiedrības saņemtās	7	(9 250)	(9 120)	(3 922)	(4 216)
dividendes Bruto peļņa		- 12 943	- 22 857	8 778 13 255	9 975 22 141
Finanšu izdevumi		(260)	(399)	(260)	(173)
Peļņa pirms nodokļiem		12 683	22 458	12 995	21 968
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(1 494)	(2 268)	(1 494)	(2 268)
Pārskata perioda peļņa		11 189	20 190	11 501	19 700
		EUR	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta)	16	0.280	0.506	0.288	0.494

APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

	Pielikums	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		11 189	20 190	11 501	19 700
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	9	-	74 540	-	-
Izmaiņas pamatlīdzekļu
pārvērtēšanas rezervē		-	164	-	-
Pēcnodarbinātības pabalstu	19
pārvērtēšana		(348)	407	(3)	34
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi		(348)	75 111	(3)	34
Pavisam pārskata perioda
apvienotie ienākumi		10 841	95 301	11 498	19 734
Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2020	31.12.2019	31.12.2020	31.12.2019
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS			Koriģēts		Koriģēts
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	8	9 177	8 137	5 057	4 799
Pamatlīdzekļi	9	309 971	312 650	2 534	2 729
Tiesības lietot aktīvus Līdzdalība meitas		40	384	295	384
sabiedrībā	10	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori	12	8	32	5	6
Ilgtermiņa ieguldījumi
kopā:		319 196	321 203	202 425	202 452
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	11	42 220	50 105	40 854	48 872
Avansa maksājumi par
krājumiem		8 046	5 829	8 035	5 828
Debitori	12	28 306	25 796	25 339	22 654
Pārējie finanšu aktīvi
amortizētajā iegādes
vērtībā	14	1 573	3 250	1 513	3 250
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	15	1 972	7 901	1 363	7 508
Nauda un tās ekvivalenti		54 236	48 995	44 968	38 487
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		136 353	141 876	122 072	126 599
AKTĪVU KOPSUMMA		455 549	463 079	324 497	329 051

Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

BILANCE (TURPINĀJUMS)

	Pieli-	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	kums	31.12.2020	31.12.2019	31.12.2020	31.12.2019
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS			Koriģēts		Koriģēts
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	16	55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		188 432	195 597	204 491	204 494
Nesadalītā peļņa		111 169	110 719	16 233	22 288
Pašu kapitāls kopā:		375 837	382 552	296 960	303 018
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Uzkrājumi		700	-	-	-
Aizņēmumi	17	22 167	25 667	-	-
Nomas saistības		-	292	187	292
Nākamo periodu ieņēmumi Uzkrājumi pēcnodarbinātības	18	18 318	18 434	-	-
pabalstu saistībām	19	2 305	1 757	61	57
Ilgtermiņa saistības kopā:		43 490	46 150	248	349
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	20	5 725	5 489	8 202	8 249
Aizņēmumi	17	3 500	3 500	-	-
Nomas saistības		21	93	89	93
Nākamo periodu ieņēmumi	18	1 079	1 138	-	92
Pārējās saistības	21	25 897	24 157	18 998	17 250
Īstermiņa saistības kopā:		36 222	34 377	27 289	25 684
Saistības kopā:		79 712	80 527	27 537	26 033
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA		455 549	463 079	324 497	329 051

Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
					Koriģēts	Koriģēts
2018. gada 31. decembrī (koriģēts) Darījumi ar akcionāriem	55 860	20 376	126 976	103	105 881	309 196
Dividendes	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
Darījumi ar akcionāriem kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
norakstīšana	-	-	(6 593)	-	6 593	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- 74 704	- 407	20 190 -	20 190 75 111
kopā:	-	-	74 704	407	20 190	95 301
2019. gada 31. decembrī (koriģēts) Darījumi ar akcionāriem:	55 860	20 376	195 087	510	110 719	382 552
Dividendes	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
Darījumi ar akcionāriem kopā Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
norakstīšana	-	-	(6 817)	-	6 817	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- -	- (348)	11 189 -	11 189 (348)
kopā:	-	-	-	(348)	11 189	10 841
2020. gada 31. decembrī	55 860	20 376	188 270	162	111 169	375 837

Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšana s rezerve	Reorga nizācijas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2018. gada 31. decembrī					Koriģēts	Koriģēts
(koriģēts)	55 860	20 376	(85)	204 545	24 533	305 229
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
kopā:	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie	-	-	-	-	19 700	19 700
ienākumi	-	-	34	-	-	34
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	34	-	19 700	19 734
2019. gada 31. decembrī (koriģēts)	55 860	20 376	(51)	204 545	22 288	303 018
Darījumi ar akcionāriem:
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
kopā	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	11 501	11 501
Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	-	-	(3)	-	-	(3)
kopā:	-	-	(3)	-	11 501	11 498
2020. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(54)	204 545	16 233	296 960

Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

		Pielikums Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa		12 683	22 458	12 995	21 968
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
nolietojums	6	11 497	10 870	450	315
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	2 022	1 917	733	470
izmaiņas uzkrājumos		1	(101)	1	(34)
- ienākumi no līdzdalības		-	-	(8 778)	(9 975)
-(peļņa) / zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu
izslēgšanas		399	312	(4)	3
- procentu izdevumi		186	398	186	172
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un
saistībās:
- debitoros		4 937	3 903	5 182	5 857
- krājumos		7 885	53 857	8 018	53 570
- avansa maksājumos par krājumiem		(2 216)	(793)	(2 207)	(803)
- kreditoros		(41)	(10 915)	1 580	(10 637)
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(1 494)	(2 205)	(1 494)	(2 205)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		35 859	79 701	16 662	58 701
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	9	(7 046)	(9 513)	(205)	(2 177)
Nemateriālo aktīvu iegāde	8	(2 242)	(3 304)	(943)	(2 328)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie
ienākumi		137	83	24	9
Saņemtās dividendes	22	-	-	8 778	9 975
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(9 151)	(12 734)	7 654	5 479
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātais overdrafts		-	(8 386)	-	(8 386)
Samaksātais aizņēmums		(3 500)	(3 500)	-	-
Samaksātās nomas		(25)	(25)	(93)	(37)
Samaksātie procenti		(386)	(396)	(186)	(170)
Izmaksātās dividendes	16	(17 556)	(21 945)	(17 556)	(21 945)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(21 467)	(34 252)	(17 835)	(30 538)
Neto naudas plūsma		5 241	32 715	6 481	33 642
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
sākumā		48 995	16 280	38 487	4 845
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
beigās Finanšu pārskatus 2021. gada 21. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā		54 236	48 995	44 968	38 487

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

1. un 2019. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 2020	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	6 000	20 462	26 462
Nolietojums un amortizācija	(1 115)	(12 404)	(13 519)
Finanšu izdevumi	(260)	-	(260)
Peļņa pirms nodokļiem	4 625	8 058	12 683

Koncerns 2019	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	13 587	22 040	35 627
Nolietojums un amortizācija	(768)	(12 002)	(12 770)
Finanšu izdevumi	(173)	(226)	(399)
Peļņa pirms nodokļiem	12 646	9 812	22 458

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2020	2019
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	14 438	22 926
Nolietojums un amortizācija	(1 183)	(785)
Finanšu izdevumi	(260)	(173)
Peļņa pirms nodokļiem	12 995	21 968

Koncerns 2020	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	1 177	11 258	12 435
Segmentu aktīvi 31.12.2020	129 530	326 019	455 549

Koncerns 2019	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	4 111	10 068	14 179
Segmentu aktīvi 31.12.2019 (koriģēts)	134 517	328 562	463 079

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2020	2019
	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	1 177	4 111
Segmentu aktīvi 31.12.	324 497	329 051

Aktīvi	AS "Latvijas Gāze"	AS "Gaso"	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aktīvi 31.12.2020	324 497	331 152	(194 534)	(5 310)	(255)	455 549
Aktīvi 31.12.2019	329 051	333 729	(194 534)	(5 167)	-	463 079

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2020	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas,	100 587 (1 301)	41 132 -	46 967 -	188 686 (1 301)
kas atzītas par ieņēmumiem	877	112	1 057	2 046
Citi ieņēmumi	-	-	1 063	1 063
	100 163	41 244	49 087	190 494

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas	242 156 (2 184)	21 227 -	49 509 -	312 892 (2 184)
atzītas par ieņēmumiem	1 173	1 439	1 029	3 641
	241 145	22 666	50 538	314 349

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2020	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	100 587	41 132	141 719
Citi ieņēmumi	877	112	989
	101 464	41 244	142 708

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 88%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 12% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2019	Latvija	Ārpus Latvijas
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	242 156	21 227	263 383
Citi ieņēmumi	1 173	1 439	2 612
	243 329	22 666	265 995

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 87%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 13% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

3. Pārējie ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2020	2019	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvums	738	276	738	276
Soda naudas	747	905	669	805
Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem samazinājums, neto	90	-	154	-
Citi ieņēmumi	1 275	2 332	267	712
	2 850	3 513	1 828	1 793

1. gadā pārējo ieņēmumu pozīcijā ietilpst neto summa 738 tūkstoši EUR no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 3 803 tūkstoši EUR no šīs summas ir attiecināmi uz operatīvajām darbībām pārskata perioda 12 mēnešos un ir aprēķināta kā summa no iepriekšēja gada uzkrājuma reversēšanas (5 771) tūkstotis EUR un 2020. gadā neto saņemtās summas 9 574 tūkstoši EUR. Atlikušā atlikto atvasināto finanšu instrumentu summa (3 065) tūkstoši EUR tiek novērtēta pēc tirgus vērtības principa bilances datumā un ir attiecināma uz operatīvo darbību 2021. gadā.

4. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2020	2019	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas Materiālu, rezerves daļu un degvielas	129 886	245 883	129 628	245 543
izmaksas	1 415	1 380	49	45
	131 301	247 263	129 677	245 588

5. Personāla izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2020	2019	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās	20 031	19 544	4 028	3 835
iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju	4 690	4 675	905	886
apdrošināšana	1 324	1 319	189	178
Pārējās personāla izmaksas	286	314	155	134
	26 331	25 852	5 277	5 033
Vidējais darbinieku skaits	997	988	119	116

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
Valdes un Padomes atalgojums	2020	2019	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas	2 089	2 642	1 258	1 232
obligātās iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju	478	549	269	228
apdrošināšana	111	129	45	46
Pārējās personāla izmaksas	76	3	-	-
	2 754	3 323	1 572	1 506

6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums

	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nemateriālo aktīvu amortizācija Pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības	2 022	1 917	733	470
samazinājums	11 515	11 716	361	290
Tiesību lietot aktīvus nolietojums Ieņēmumi no pamatlīdzekļu	21	8	89	25
pārvērtēšanas Paātrinātais nolietojums pamatlīdzekļu	-	(2 617)	-	-
pārvērtēšanas rezultātā	-	1 763	-	-
Kapitalizētais nolietojums	(39)	(17)	-	-
	13 519	12 770	1 183	785

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un citi	799	820	550	536
pakalpojumi)	1 411	1 382	211	331
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	785	938	712	753
Biroja un citas administratīvās izmaksas	1 875	1 875	853	849
Nodokļi un nodevas IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un	1 005	985	609	611
transporta izmaksas Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un	1 960	1 738	952	800
izslēgšanas Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem	-	303	-	3
palielinājums, neto	-	541	-	216
Citas izmaksas	1 415	538	35	117
	9 250	9 120	3 922	4 216

8. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2020	2019	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	20 967	17 558	5 468	3 541
Iegādāti	3 062	3 410	991	1 928
Norakstīti	-	(1)	-	(1)
Perioda beigās	24 029	20 967	6 459	5 468
Amortizācija
Perioda sākumā	12 830	10 914	669	200
Amortizācija pārskata gadā	2 022	1 917	733	470
Par norakstīto	-	(1)	-	(1)
Perioda beigās	14 852	12 830	1 402	669
Atlikusī vērtība uz perioda beigām	9 177	8 137	5 057	4 799

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 7 207 tūkstoši EUR (Koncerns) un 56 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2019: 5 017 tūkstoši EUR – Koncerns, 0.2 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības un Koncerna nemateriālo aktīvu veido programmatūra. 2020. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 1 102 tūkstoši EUR (31.12.2019: 1 003 tūkstoši EUR), un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 330 tūkstoši EUR (31.12.2019: 282 tūkstoši EUR).

9. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2019	650 929	38 835	16 443	1 079	707 286
Iegādāts	6 159	2 163	1 051	-	9 373
Pārklasificēts	-	-	404	(404)	-
Norakstīts	(1 374)	(747)	(413)	-	(2 534)
31.12.2020	655 714	40 251	17 485	675	714 125
Nolietojums
31.12.2019	358 636	23 998	12 002	-	394 636
Aprēķināts	7 814	2 389	1 312	-	11 515
Norakstīts	(943)	(669)	(385)	-	(1 997)
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	365 507	25 718	12 929	-	404 154
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	290 207	14 533	4 556	675	309 971
31.12.2019	292 293	14 837	4 441	1 079	312 650

1. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 350 tūkstoši EUR.

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Iegādāts	6 325	2 236	1 490	718	10 769
Pārvērtēts	100 552	4 900	-	-	105 452
Norakstīts	(1 053)	(921)	(612)	(32)	(2 618)
31.12.2019	650 929	38 835	16 443	1 079	707 286
Nolietojums
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Aprēķināts	7 206	2 320	1 335	-	10 861
Pārvērtēts	28 913	1 835	-	-	30 748
Norakstīts	(756)	(854)	(581)	-	(2 191)
31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība	358 636	23 998	12 002	-	394 636
31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība	292 293	14 837	4 441	1 079	312 650
31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465

1. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 395 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2019	1 811	-	1 593	1	3 405
Iegādāts	-	-	186	-	186
Pārvietots	-	-	1	(1)	-
Norakstīts	-	-	(59)	-	(59)
31.12.2020	1 811	-	1 721	-	3 532
Nolietojums
31.12.2019	18	-	658	-	676
Aprēķināts	72	-	289	-	361
Norakstīts	-	-	(39)	-	(39)
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	90	-	908	-	998
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	1 721	-	813	-	2 534
31.12.2019	1 793	-	935	1	2 729

1. gada 31. decembrī Sabiedrībai nebija parādu par pamatlīdzekļiem.

	Tehnolo	Pārējie ģiskās	Nepabeigto celtniecības

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	ģiskās iekārtas un ierīces	pamat līdzekļi	celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Iegādāts	1 811	-	371	1	2 183
Norakstīts	-	-	(41)	-	(41)
31.12.2019	1 811	-	1 593	1	3 405
Nolietojums
31.12.2018	-	-	415	-	415
Aprēķināts	18	-	272	-	290
Norakstīts	-	-	(29)	-	(29)
31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība	18	-	658	-	676
31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība	1 793	-	935	1	2 729
31.12.2018	-	-	848	-	848

1. gada 31. decembrī Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 19 tūkstoši EUR.

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 12 185 tūkstoši EUR (Koncerns) un 443 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2019: 8 803 tūkstoši EUR (Koncerns) un 78 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). 2019. gadā Koncerns veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu.

Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam un Sabiedrībai piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 2020. gada 31. decembrī 1 559 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2019: 1 680 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). Zeme netiek pārvērtēta.

Pārvērtēšanas ietekme (sk. 25. pielikumu)

1. gada laikā Koncerns veica Sadales segmenta ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču, pārvērtēšanu. Ņemot vērā aktīvu unikālo būtību un pielietojumu, pārvērtēšanas veikšanai tika izmantoti trešā līmeņa dati, kas nosaka, ka dati nav brīvi novērojami attiecīgam aktīvu veidam.

Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistīti ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti Koncernam pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies. Ekonomiskās novecošanās tests netika veikts, jo pakalpojumu tarifi sedz pārvērtētās vērtības.

Vērtēšanas procesā tiek pārvērtētas gan izmaksas, gan uzkrātais nolietojums. Kā galvenie faktori tiek ņemti vērā aktīva fiziskais, funkcionālais un tehniskais nolietojums.

1. gada pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 105 452 tūkstošiem EUR un uzkrātais nolietojums palielināts par 30 756 tūkstošiem EUR. Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 74 540 tūkstošu EUR apmērā, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti ieņēmumi 854 tūkstošu EUR apmērā.

Tabulā zemāk ir apkopotas atlikušās vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Koncernā, pieņemot, ka aktīvi būtu uzskaitīti sākotnējās izmaksās:

Koncerna pārvērtētie aktīvi neto uzskaites vērtībā	31.12.2020	31.12.2019
	EUR'000	EUR'000
Ēkām un būvēm	104 508	100 886
Tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm	10 481	9 604

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017	194 534
Bilances vērtība 31.12.2020 un 31.12.2019	194 534

Piederošās daļas	31.12.2020	31.12.2019
AS "Gaso"	100 %	100 %

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2020	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2019	Meitas sabiedrības peļņa 2020	Meitas sabiedrības peļņa 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	273 411	274 067	8 466	10 465

11. Krājumi

	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	40 854	48 872	40 854	48 872
Materiāli un rezerves daļas	1 437	1 304	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites
krājumiem	(71)	(71)	-	-
	42 220	50 105	40 854	48 872

12. Debitori

Debitori	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2020	31.12.2019	31.12.2020	31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts		Koriģēts
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība)	8	32	5	6
	8	32	5	6
Īstermiņa debitori (nominālvērtība) Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības	35 896	34 162	32 519	30 674
samazinājumam	(7 590)	(8 366)	(7 180)	(8 020)
	28 306	25 796	25 339	22 654

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
Uzkrājumi gada sākumā	EUR'000 8 366	EUR'000 8 128	EUR'000 8 020	EUR'000 8 107
Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās
darbības Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji	91	547	-	216
uzkrātā šaubīga debitora atgūšanas rezultātā	(181)	(6)	(154)	-
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(90)	541	(154)	216
Norakstīti bezcerīgi parādi	(686)	(303)	(686)	(303)
Uzkrājumi gada beigās	7 590	8 366	7 180	8 020

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

13. Nodokļi

Koncerns Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2019	Pārmaksa 31.12.2019	Aprēķināts 2020	Samaksāts 2020	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	3 839	-	25 296	(27 287)	1 848	-
Akcīzes nodoklis	892	-	5 983	(5 984)	891	-
Sociālās apdrošināšanas
maksājumi	701	-	7 010	(7 015)	696	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	1 494	(1 494)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	338	-	3 606	(3 591)	353	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	194	(194)	-	-
Dabas resursu nodoklis	6	-	14	(9)	11	-
	5 776	-	43 597	(45 574)	3 799	-

Koncerns Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2018	Pārmaksa 31.12.2018	Aprēķināts 2019	Samaksāts 2019	Saistības* 31.12.2019	Pārmaksa 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	5 732	-	60 995	(62 888)	3 839	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	1 139	-	7 209	(7 456)	892	-
apdrošināšanas maksājumi	620	-	6 904	(6 823)	701	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	63	2 268	(2 205)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	313	-	3 572	(3 547)	338	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	181	(181)	-	-
Dabas resursu nodoklis	6	-	8	(8)	6	-
	7 810	63	81 137	(83 108)	5 776	-

Sabiedrība	Saistības*	Pārmaksa	Aprēķināts	Samaksāts	Saistības*	Pārmaksa
Nodokļu kustība	31.12.2019	31.12.2019	2020	2020	31.12.2020	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	2 774	-	16 738	(18 613)	899	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	887	-	5 960	(5 958)	889	-
apdrošināšanas maksājumi	101	-	1 355	(1 352)	104	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	1 494	(1 494)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	33	-	801	(780)	54	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	13	(13)	-
	3 795	-	26 361	(28 210)	1 946	-

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2018	Pārmaksa 31.12.2018	Aprēķināts 2019	Samaksāts 2019	Saistības* 31.12.2019	Pārmaksa 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	4 867	-	51 872	(53 965)	2 774	-
Akcīzes nodoklis	1 137	-	7 168	(7 418)	887	-
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	91	-	1 339	(1 329)	101	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	63	2 268	(2 205)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	40	-	798	(805)	33	-
	6 135	63	63 445	(65 722)	3 795	-

* Skatīt 21. pielikumu.

14. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2020	31.12.2019	31.12.2020	31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrātie ieņēmumi	1 313	2 105	1 253	2 105
Rezervētie līdzekļi	260	1 145	260	1 145
	1 573	3 250	1 513	3 250

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2020	31.12.2019	31.12.2020	31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nākamo periodu izdevumi	1 245	674	736	408
Atvasinātie finanšu instrumenti	624	7 029	624	7 029
Citi debitori	103	198	3	71
	1 972	7 901	1 363	7 508

1. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī atvasinātie finanšu instrumenti sastāv no dabasgāzes mijmaiņas līgumiem.

16. Akcijas un akcionāri

	31.12.2020 % no	31.12.2020	31.12.2019 % no	31.12.2019
	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Akciju kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14 571 480	36.52	14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25 328 520	63.48	25 328 520
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	18.26	7 285 740	18.26	7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11 560 645	28.97	11 560 645
Itera Latvija SIA	16.00	6 384 001	16.00	6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto
akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	34.00	13 566 701	34.00	13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1 102 913	2.77	1 102 913
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī sastāvēja no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1.40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē. 2021. gada kopsapulcē vadība ierosinās par 2020. gadu izmaksāt dividendes 0.27 EUR apmērā par vienu akciju. Šajos finanšu pārskatos nākotnē maksājamās dividendes nav atspoguļotas, bet tās tiks uzskaitītas akcionāru pašu kapitālā 2021. gada finanšu pārskatos kā nesadalītās peļņas sadale par 2020. gadu. 2020. gadā tika izmaksātas kopējās dividendes 17 556 tūkstošu EUR apmērā (0.44 EUR par akciju). 2019. gadā akcionāriem izmaksātās dividendes sasniedza 21 945 tūkstošus EUR (0.55 EUR par akciju).

Peļņa par akciju / Koncerns	2020	Peļņa par akciju 2019
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	11 189	20 190
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.280	0.506

Peļņa par akciju / Sabiedrība	2020	Peļņa par akciju 2019
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	11 501	19 700
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.288	0.494

17. Aizņēmumi

	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	22 167	25 667	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa	3 500	3 500	-	-
	25 667	29 167	-	-

1. gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR. Sabiedrībai ir pieejams overdrafts. Overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.

18. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	18 318	18 434	-	-
Īstermiņa daļa	1 079	1 046	-	-
Citi nākamo periodu ieņēmumi:
Īstermiņa daļa	-	92	-	92
	19 397	19 572	-	92

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā Saņemts no iedzīvotājiem un	19 572	19 677	92	-
sabiedrībām pārskata gadā	974	924	-	92
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(1 149)	(1 029)	(92)	-
Pārnests uz nākamajiem periodiem	19 397	19 572	-	92

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2020	2019	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā	1 757	2 264	57	125
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	355	80	2	(32)
Izmaksāti	(154)	(180)	(1)	(2)
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu
rezultātā – atzīti apvienoto ienākumu
pārskatā	347	(407)	3	(34)
Uzkrājumi pārskata gada beigās	2 305	1 757	61	57

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi	2020	2019
Diskonta likme,%	0.0025%	0.013- 0.0845%
Sabiedrības darbinieku rotācijas koeficients, %	13.89%	13.39%
Koncerna darbinieku rotācijas koeficients, %	5.01%	6.31%
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	63.75-65	63.5-65
Atalgojuma pieaugums, %	4.00%	4.00%
Iemaksas privātajā pensiju fondā, %	5.00%	5.00%
VSAOI (darbiniekiem),%	23.59%	24.09%
VSAOI (pensionāriem),%	20.77%	21.31%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi		Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu
			Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	+ 0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.001%	0.004%	3.95%	3.38%
Darbinieku rotācijas	+ 0.5%	Uzkrājums samazinās par
koeficients			0.26%	0.29%	0.01%	4.00%
Darbinieku pensionēšanās vecums	+1 gads	Uzkrājums samazinās par	0.73%	1.39%	11.11%	12.60%
Atalgojuma pieaugums	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.23%	0.16%	3.52%	3.15%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.002%	0.02%	0.34%	0.36%
VSAOI	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.12%	0.09%	0.39%	0.39%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi			Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu
			Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	-0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.0001%	0.004%	4.28%	3.65%
Darbinieku rotācijas koeficients	-0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.26%	0.29%	0.01%	4.33%
Darbinieku pensionēšanās vecums	-1 gads	Uzkrājums pieaug par	0.98%	2.89%	3.69%	2.59%
Atalgojuma pieaugums	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.18%	0.16%	3.29%	2.94%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.002%	0.02%	0.34%	0.36%
VSAOI	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.09%	0.09%	0.39%	0.39%

Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2020. gadā bija 0.0025% (Koncerns un Sabiedrība) (2019. gadā 0.0845% (Koncerns) un 0.013% (Sabiedrība)), t.i., vienāda ar vidējo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk gada peļņas likmi, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).

Savukārt, pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 5.01% (Koncerns) un 13.89% (Sabiedrība) (2019. gadā 6.31% (Koncerns) un 13.39% (Sabiedrība)) apmērā tika iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā.

Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstās uz 1995. gada 2. novembrī pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 8.1 pantu, kas nosaka, ka Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot, kāds tas katru gadu ir. 2020. gada 31. decembrī tie ir 64 gadi (2019. gada 31. decembrī - 63.75 gadi).

Aprēķinos izmantotais pieņēmums par atalgojuma pieaugumu atbilst prognozētajam inflācijas rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm, 2021. gadā tas būs ap 1.8%, pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants, kā arī ņemot vērā Koncerna personāla izmaksu pieaugumu. Šobrīd Sabiedrībā un Koncernā šis pieņēmums 4% apmērā ir nemainīgs jau vairākus gadus.

Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika izdarīts, pamatojoties uz Koncerna koplīgumu.

Pieņēmumi par VSAOI likmēm darbiniekiem un pensionāriem ir izdarīti atbilstoši aprēķinu metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 17.12.2020. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", un tajos šīs likmes ir noteiktas attiecīgi 23.59% un 20.77% apmērā.

20. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2020	31.12.2019	31.12.2020	31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi saistītiem uzņēmumiem (22. pielikums)	-	-	5 132	5 167
Parādi trešajām pusēm	5 725	5 489	3 070	3 082
	5 725	5 489	8 202	8 249

21. Pārējās saistības

	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	11 872	10 843	11 813	10 793
Atvasinātie finanšu instrumenti	3 688	1 258	3 688	1 258
Pievienotās vērtības nodoklis	1 848	3 839	899	2 774
Uzkrātās izmaksas	4 324	4 431	1 153	1 081
Akcīzes nodoklis Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu	891	892	889	887
izmaksas	1 250	901	215	141
Darbinieku atalgojums	878	839	169	151
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	696	701	104	101
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	353	338	54	33
Dabas resursu nodoklis	11	6	-	-
Pārējās īstermiņa saistības	86	109	14	31
	25 897	24 157	18 998	17 250

22. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Koncernam un Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi. No AS "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir AS "Latvijas Gāze" meitas sabiedrība AS "Gaso", kas dibināta 2017. gadā.

Ieņēmumi vai izdevumi	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk. balansēšanas pakalpojumi, pašpatēriņš un citi)
AS "Gaso"	-	-	1 567	2 549
Dividenžu ieņēmumi
AS "Gaso"	-	-	8 778	9 975
Dabasgāzes iepirkumi
PAS "Gazprom"	102 199	180 655	102 199	180 655
PAS "Gazprom Export"	2 248	-	2 248	-
Izdevumi par dabasgāzes sadali un citiem saistītajiem pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	32 293	35 332
Finanšu pakalpojumi
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	19	-	19	-

Prasības un saistības pret saistītām personām	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi
AS "Gaso"	-	-	178	-
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	8	-	8	-
Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	6 356	5 827	6 356	5 827
PAS "Gazprom Export"	1 004	-	1 004	-
Maksājumi saistītajiem uzņēmumiem
par dabasgāzi un pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	5 132	5 167

23. Finanšu risku pārvaldība

Finanšu aktīvi un saistības	Līmenis	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
			Koriģēts		Koriģēts
Pircēju un pasūtītāju parādi	3	28 306	25 796	25 339	22 654
Uzkrātie ieņēmumi	3	1 313	2 105	1 253	2 105
Atvasinātie finanšu
instrumenti	2	624	7 029	624	7 029
Rezervētie līdzekļi	2	260	1 145	260	1 145
Nauda un tās ekvivalenti	2	54 236	48 995	44 968	38 487
Finanšu aktīvi		84 739	85 070	72 444	71 420
Aizņēmumi	3	25 667	29 167	-	-
Nomas saistības	3	21	385	276	385
Uzkrātas izmaksas	3	4 324	4 431	1 153	1 081
Atvasinātie finanšu	2
instrumenti		3 688	1 258	3 688	1 258
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	3	5 725	5 489	8 202	8 249
Finanšu saistības		39 425	40 730	13 319	10 973

Patiesās vērtības apsvērumi

Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, brokera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata.

Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

• 1. Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos;
• 1. Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Attiecībā uz Koncerna turētiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām izmantotā kotētā tirgus cena ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, ieskaitot pašreizējās pirkšanas un pārdošanas cenas, ko novērtē tirdzniecības darījumu partneri.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēta kā 3.līmenis. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.

Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.

Patiesās vērtības noteikšana ēkām, būvēm, iekārtām un ierīcēm aprakstīta 25. pielikuma sadaļā Ēku, būvju, iekārtu un ierīču pārvērtēšana.

Kredītrisks

Koncerns un Sabiedrība ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Koncernu un Sabiedrību, radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriski rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī no kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem.

Kredītriska koncentrācija

Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi, kam atzīts vērtības samazinājums Termiņš nav iestājies Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības	7 507 25 601 3 916	Koriģēts 8 281 25 973 1 958	7 103 22 601 3882	Koriģēts 7 935 22 582 1 921
samazinājums nav atzīts Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	185	341	185	341
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, bruto	37 209	36 553	33 771	32 779
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	(7 590)	(8 366)	(7 180)	(8 020)
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, neto	29 619	28 187	26 591	24 759

Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauts augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci lielākie klienti kopā sastādīja 43% no 2020. gada pārdošanas apjoma (2019. gadā – 63%), no kuriem viens lielākais klients veidoja vairāk nekā 23% (vairāk nekā 40% 2019. gadā). Neskatoties uz šo, viena klientu koncentrācija debitoru parādos nav augsta, jo daži no lieliem klientiem veica priekšapmaksas.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska mazināšanai Sabiedrība ieviesa vairākas kredītriska pārvaldīšanas procedūras. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai. Meitassabiedrības kredītrisks galvenokārt saistīts ar tās lielākajiem klientiem. Vairums no tiem, kas bija meitassabiedrības debitori 2020. gada 31. decembrī, samaksāja savus parādus 2021. gada janvārī. Debitoru parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazinājumu.

Paredzēto kredītzaudējumu (ECL) modelis tiek izmantots saskaņā ar 9. SFPS, lai atzītu zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pastāv trīs pakāpju pieeja, kuras pamatā ir finanšu aktīvu kredīta kvalitātes izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas. Praksē šie noteikumi nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāreģistrē tūlītēji zaudējumi, kas vienādi ar 12 mēnešu ECL, sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, kuru vērtība nav samazināta (vai pircēju un pasūtītāju debitoru parādu kopējais (mūža) ilgums). Ja ir ievērojami palielinājies kredītrisks, vērtības samazināšanos mēra, izmantojot 12 mēnešu ECL, nevis mūža ECL. Koncerns un Sabiedrība pircēju un pasūtītāju parādiem izmanto uzskaites vienkāršojumus, kurus paredz 9. SFPS.

Izmantotā SVS likme	31.12.2020	31.12.2019
Debitoru parādi no dabasgāzes vairumtirdzniecības un sadales pakalpojumiem gāzes tirgotājiem	0.06%	0.04%
Mājsaimniecības	1.3%	1.27%
1–90 dienu nokavētie sadales pārējie debitoru parādi	7%	21%
Parādi, kas nokavēti vairāk nekā 90 dienas	100%	100%
Visi pārējie drošie debitoru parādi	0.02%-0.12%	0.11%

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē.

Sakarā ar zemām vai pat negatīvām procentu likmēm 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma Latvijas Gāze koncerna naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Savukārt Sabiedrības naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Koncerna un Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Koncerna un Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielākā daļa ieņēmumu tiek gūta gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Koncerns un Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Koncerns un Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai noteiktu operatīvās naudas plūsmas prasības. 2020. un 2019. gados Koncerns izmantoja aizņēmumu un Koncernam (Sabiedrībai) bija pieejams overdrafts.

	2021	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmumi	3 673	22 289	25 963	25 667
Nomas	21		21	21
Parādi piegādātājiem un uzkrātās
izmaksas	10 049	-	10 049	10 049
Atvasinātās finanšu saistības	3 688	-	3 688	3 688
	17 431	22 476	39 721	39 425

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 2020. gada 31. decembrī:

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 2019. gada 31. decembrī:

	2020	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmumi	3 994	25 666	29 660	29 167
Nomas	89	299	388	385
Parādi piegādātājiem un uzkrātās
izmaksas	9 920	-	9 920	9 920
Atvasinātās finanšu saistības	1 258	-	1 258	1 258
	15 261	25 965	41 226	40 730

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Sabiedrība 2020. gada 31. decembrī:

	2021	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nomas	90	187	277	276
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas	9 355	-	9 355	9 355
Atvasinātās finanšu saistības	3 688	-	3 688	3 688
	13 133	187	13 320	13 319

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Sabiedrība 2019. gada 31. decembrī:

	2020	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nomas Parādi piegādātājiem un uzkrātās	89	299	388	385
izmaksas	9 330	-	9 330	9 330
Atvasinātās finanšu saistības	1 258	-	1 258	1 258
	10 677	299	10 976	10 973

Kapitāla riska vadība

Koncerna un Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Koncerna un Sabiedrības spēju turpināt to darbību, dodot atdevi to īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu. Koncerns un Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Koncerna un Sabiedrības kopējo saistību attiecība pret to kopējo kapitālu. Saistībās tiek iekļautas visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējā kapitālā tiek iekļautas visas Sabiedrības vai Koncerna saistības un pašu kapitāls. Šis koeficients tiek izmantots, lai novērtētu Koncerna un Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī to maksātspēju.

1. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts		Koriģēts
Saistības kopā	79 712	80 527	27 537	26 033
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(54 236)	(48 995)	(44 968)	(38 487)
(Rezervētie līdzekļi)	(260)	(1 145)	(260)	(1 145)
(Nākamo periodu ieņēmumi)	(19 397)	(19 572)	-	(92)
Neto saistības kopā	5 819	10 815	(17 691)	(13 691)
Pašu kapitāls un saistības kopā (koriģēts)	455 549	463 079	324 497	329 051
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo
kapitālu	1.28%	2.34%	(5.45%)	(4.16%)

Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tirgus faktoru izmaiņas, piemēram, ārvalstu valūtas kursu, procentu likmju un preču cenu izmaiņas ietekmēs Koncerna vai Sabiedrības peļņu. Koncernam un Sabiedrībai 2020. gada 31. decembrī bija naudas līdzekļu ārvalstu valūtu atlikums 7 tūkstoši USD (6 tūkstoši EUR) (2019. gada 31. decembrī bija naudas līdzekļu ārvalstu valūtu atlikums 8 tūkstoši USD (7 tūkstoši EUR)). Koncernam un Sabiedrībai nav citu aktīvu vai saistību ārvalstu valūtās.

Sabiedrība savā darbībā saskaras ar tirgus risku, kas rodas iegādes un pārdošanas cenošanas modeļu starpības dēļ, iepērkot lielus dabasgāzes apjomus dabasgāzes iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pārdošanai apkures sezonā. Sabiedrība par prioritāti izvirza iekšējos procesus tirgus riska mazināšanai, pārskatot piegāžu līgumus un savu tirdzniecības portfeli. Papildus Sabiedrība pārvalda riskus noslēdzot nākotnes darījumus.

Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas, izņemot aizņēmumus. Tā kā Koncerns un Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tie nav pakļauti patiesās vērtības procentu likmju riskam.

Procentu likmju risks

Visiem Koncerna un Sabiedrības aizņēmumiem ir piemērotas procentu likmes, pamatojoties uz EURIBOR likmi un fiksēto daļu.

Procentu likmju risks Koncernam un Sabiedrībai nav būtisks.

24. Citu risku vadība

Darbības atbilstības risks

Darbības atbilstības risks ir risks, ka Koncernam un Sabiedrībai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret tiem var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties to reputācija, jo Koncerns un Sabiedrība neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Sabiedrības un tās meitas sabiedrības Valdes rūpīgi seko izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī Sabiedrības un tās meitas sabiedrības iekšējo kontroles procesu darbībai, lai nodrošinātu darbības atbilstību esošajiem normatīvajiem aktiem un laicīgi sagatavotos nepieciešamajām darbības izmaiņām nākotnē.

Lai novērstu un samazinātu darbības atbilstības risku, Koncerns un Sabiedrība izmanto šādas metodes:

• izstrādā un aktualizē normatīvos dokumentus atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
• nodrošina Juridiskо departamentu piedalīšanos Koncerna un Sabiedrības normatīvo dokumentu izstrādāšanā;
• ja tiek konstatēta darbības neatbilstība, operatīvi veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu neatbilstību;
• attiecībās ar klientiem vai potenciālajiem klientiem izmanto līgumu, paziņojumu, pakalpojumu sniegšanas noteikumu un citu dokumentu, kas paredzēti klientiem, standartizētas veidlapas un tekstus;
• kad nepieciešams, apmāca struktūrvienību darbiniekus par darbības atbilstības riska jautājumiem.

25. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, kas pēc definīcijas reti atbilst faktiskajiem rezultātiem. Kā arī vadībai, piemērojot Koncerna un Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi.

Šajā pielikumā ir sniegta informācija par jomām, kas saistītas ar augstāku sprieduma vai sarežģītības pakāpi, kas, visticamāk, tiks būtiski koriģētas aplēšu un pieņēmumu dēļ, ja tie izrādīsies nepareizi.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām, atskaitot turpmāko nolietojumu. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu ar pietiekamu regularitāti, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās, kā rezultātā šādu aktīvu uzskaites vērtība varētu būtiski atšķirties no tās, ko noteiktu, izmantojot patieso vērtību pārskata perioda beigās, bet vismaz reizi piecos gados.

Katra pārskata perioda beigās vadība aktualizē savu vērtējumu par periodiski pārvērtējamo aktīvu būvniecības izmaksām, ņemot vērā tādu pieejamo informāciju kā oficiālos statistikas datus un būvniecības uzņēmumu piedāvātās cenas iepirkumos. Vadība nosaka, vai tirgus cenas mainījušās tik ļoti, lai veidotos būtiska atšķirība starp attiecīgā aktīva uzskaites vērtību un patieso vērtību. Visas iegūtās patiesās vērtības aplēses tiek iekļautas 3. līmenī (skatīt arī 23. pielikumu). Ņemot vērā, ka 2019. gadā vidējās būvniecības izmaksas būtiski mainījās, salīdzinot ar vidējām būvniecības cenām, kādas neatkarīgs sertificēts vērtētājs ņēma vērā, veicot aktīvu pārvērtēšanu 2017. gadā, Sabiedrības meitas sabiedrības vadība pieņēma lēmumu veikt aktīvu pārvērtēšanu, lai noteiktu pamatlīdzekļu aizvietošanas vērtības uz 2019. gada 1. augustu.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veica neatkarīgi sertificēti vērtētāji, nosakot katra vērtējamā pamatlīdzekļa sākotnējo un atlikušo izmaksu, kā arī uzkrātā nolietojuma aizvietošanas vērtību uz 2019. gada 1. augustu ēkām, būvēm, tehnoloģiskām iekārtām un pamatdarbībai nepieciešamam autotransportam. No šīm kategorijām netika vērtēti: zemesgabali, zemes kompensācijas un elektroenerģijas pieslēgumi un pamatlīdzekļi, kurus bija plānots norakstīt 2019. un 2020. gadā. Pamatlīdzekļu vērtēšana tika veikta atbilstoši Starptautiskiem vērtēšanas standartiem SVS 2012 (IVS 300 Vērtējums finanšu atskaišu vajadzībām), izmantojot izmaksu pieeju.

Nekustamā īpašuma vērtēšanā izmaksu pieejas metodes pamatā bija vidējās celtniecības un iegādes izmaksas Latvijā. Izmaksu aizvietošanas vērtību noteikšanai tika analizēti Latvijas būvfirmu dati par celtniecības darbu izmaksām, analizētas gāzes vadu vidējās cauruļvadu cenas, kā arī AS "GASO" rīcībā esošā informācija par veiktajiem būvdarbiem pēdējos gados. Aprēķina pamatvienības vērtības apjoms katrai konkrētajai būvei vai ēku grupai bija atkarīgs no ēkas vai būves konstruktīvā risinājuma, veikto darbu kvalitātes, labiekārtojuma pakāpes, izmantoto būvmateriālu kvalitātes, specifisku būvniecības nosacījumu esamības, u.c. dabā konstatētiem faktoriem.

Kustamās mantas vērtēšanā tika izmantota izmaksu pieeja, t.i. kad tiek iegūts vērtības indikators, kas balstās uz ekonomikas principu, ka pircējs par aktīvu nemaksās vairāk par to, kādas ir paredzamās identiskas lietderības aktīva iegādes vai izveides izmaksas. Šī pieeja ir balstīta uz principu ka gadījumā, ja nav līdzvērtīga aktīva radīšanai nepieciešamā laika problēmas, neērtību, risku, vai citu faktoru, tad cena, ko pircējs tirgū maksātu par vērtējamo aktīvu, nebūtu lielāka par ekvivalenta aktīva iegādes vai izveides izmaksām.

Amortizētas aizvietošanas vērtības aprēķins ēkām un būvēm tika veikts, pamatojoties uz to apsekošanas rezultātiem un būvvērtības vērtējamā brīža cenās pēc lietošanas lietderības līdzvērtīgai apbūvei, atbilstoši vērtēšanas brīža celtniecības prasībām un lietojamiem materiāliem, ņemot vērā laika gaitā radušos apbūves tehnisko un funkcionālo vērtību zudumus. Dabā konstatētais tika analizēts saistībā ar ēkas vai būves būvēšanas laiku, nepieciešamajiem remontiem un veiktajiem remontiem.

Paralēli tika noteiktas arī katra aktīva uzkrātā nolietojuma aizvietošanas izmaksas, kā galveno faktoru ņemot vērā aktīva fizisko, funkcionālo un tehnisko nolietojumu. Ēku un būvju kopējais tehnisko vērtību zudums tika noteikts kā atsevišķu konstruktīvo elementu vērtību zuduma summa, izteikts procentos un attiecināts uz ēku vai būvi kā vienotu veselumu. Uz morāli novecojušām, nekvalitatīvām būvēm un iekārtām, kā arī uz būvēm un iekārtām, kuru praktiskā izmantošana pilnā apjomā ir problemātiska, pielietoti vērtību koriģējoši koeficienti, nosakot funkcionālo vērtību zudumu apjomu.

Fiziskais vērtību zudums atspoguļo nekustamā īpašuma novecošanos laika gaitā, kas izpaužas, piemēram, radušos konstruktīvo elementu un apdares defektu veidā vai kā konstrukciju nepabeigtība. Tas parāda būvkonstrukciju un materiālu sabrukuma vai nepabeigtības pakāpi un, līdz ar to, vērtības zudumus dažādu fizisku faktoru iedarbības rezultātā.

Funkcionālais vērtību zudums izpaužas kā nekustamā īpašuma tirgus vērtības zudums, ko rada nepiemērots apbūves plānojums vai citu tās īpašību neatbilstība mūsdienu prasībām. Tas raksturo ēku un būvju nesaderību ar pastāvošajiem nekustamo īpašumu tirgus standartiem un konjunktūru.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanā, nosakot aizvietošanas vērtību, tika izmantota izmaksu pieejas metode, par pamatu ņemot vidējās celtniecības un iegādes izmaksas Latvijā. Palielinoties vērtēšanā izmantotajam vidējo celtniecības un iegādes izmaksu Latvijā rādītājam par 1%, pārvērtēto aktīvu vērtība palielinātos par 6 765 tūkstošiem EUR. Savukārt, samazinoties vērtēšanā izmantotajam vidējo celtniecības un iegādes izmaksu Latvijā rādītājam par 1%, aktīvu vērtība samazinātos par 6 765 tūkstošiem EUR.

Ņemot vērā, ka 2020. gadā vidējās būvniecības izmaksas nav būtiski mainījušās, salīdzinot ar vidējām būvniecības cenām, kādas neatkarīgs sertificēts vērtētājs ņēma vērā, veicot aktīvu pārvērtēšanu 2019. gadā, Sabiedrības meitas sabiedrības vadība ir pieņēmusi lēmumu neveikt aktīvu pārvērtēšanu 2020. gadā.

Atlikušā lietderīgā lietošanas laika noteikšana

Koncerns un Sabiedrība reizi gadā veic aplēses attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku, kurā Koncerns un Sabiedrība paredzēja lietot aktīvu un veic izmaiņas, ja prognozes atšķiras. Šīs aplēses izriet no iepriekšējās pieredzes, kā arī no nozares prakses un tiek izvērtētas katra pārskata beigās. Iepriekšējā pieredze liecina, ka faktiskais pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks dažreiz ir bijis ilgāks, nekā aplēsts.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu un uzkrāto ieņēmumu summa

Zaudējumu uzkrājumi finanšu aktīviem, tostarp debitoru parādiem un uzkrātajiem ienākumiem, ir balstīti uz pieņēmumiem par neizpildes risku un paredzamajām zaudējumu likmēm. Izdarot šos pieņēmumus un izvēloties datus vērtības samazināšanās aprēķinam, Koncerns un Sabiedrība ņem vērā savu pieredzi, esošos tirgus apstākļus, kā arī nākotnes aplēses katra pārskata perioda beigās. Tā kā lielā atsevišķo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, individuāli tiek vērtēti tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos. Sīkāka informācija par galvenajiem pieņēmumiem un izmantotajiem datiem, kas izmantoti, lai novērtētu sagaidāmos kredītu zaudējumus, sniegta 23. pielikumā, kredītriska sadaļā.

Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls, vai aģents noteiktu pakalpojumu sniegšanā

Vadība ir noteikusi, ka Grupa darbojas kā dabasgāzes pārvades pakalpojumu aģents, un Sabiedrība darbojas kā dabasgāzes pārvades un sadales pakalpojumu aģents, jo tās nekontrolē attiecīgos pakalpojumus pirms to nodošanas klientam. Tālāk minētie apsvērumi pamato iepriekš minēto secinājumu:

• Koncernam (attiecībā uz pārvades pakalpojumiem) un Sabiedrībai (attiecībā uz pārvades un sadales pakalpojumiem) nepieder un tie neizmanto nekādus aktīvus, kas nepieciešami attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.
• Klienti neapsver pakalpojumu saņemšanu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. No klienta viedokļa nav citas pievienotās vērtības, izņemot vienīgo priekšrocību, - gāzes piegādi (ieskaitot pārvadi un sadali). Nav arī alternatīvu pakalpojumu sniedzēju, un visiem gāzes tirdzniecības uzņēmumiem ir jāslēdz līgums ar pārvades un sadales operatoriem.
• Jebkādi jautājumi, kas saistīti ar dabasgāzes fizisku transportēšanu caur sadales vai pārvades tīklu, dabasgāzes transportēšana caur sistēmām, kā arī cauruļu remonts vai modernizācija, ir pilnībā sadales un pārvades operatoru kontrolē, un tos nevar ietekmēt gāzes tirdzniecības uzņēmumi.
• Pārvades un sadales brīdis, pārdošana un nodošana galalietotājam nav nodalīti uzņēmējdarbības rakstura dēļ. Tomēr tikai pārvades un sadales pakalpojumu sniedzēji spēj izsekot piegādātajiem daudzumiem, un tie savstarpēji saskaņo daudzumus, jo infrastruktūra ir pilnībā pārvades un sadales operatoru kontrolē.
• Uz pārvades un sadales pakalpojumiem attiecas regulēts, nediskriminējošs tarifs, ko apstiprinājusi vietējā regulatīvā iestāde. Par izdevumiem, kas radušies, sniedzot šos pakalpojumus, ieskaitot kapitālizdevumu apjomu, kas var ietekmēt nākotnes tarifus, ir atbildīgi pārvades un sadales operatori.
• Gala lietotājiem tiek piemērota fiksēta maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem, kas aprēķināta pēc formulas: regulēts tarifs izplatīšanai / pārvadei x piegādātais daudzums. Sabiedrība nodod klientiem izmaksas par izplatīšanas un pārvades pakalpojumiem, nepievienojot papildu maksas.

Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls vai aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā un maksāšanā

Vadība ir noteikusi, ka, attiecībā uz akcīzes nodokli, Sabiedrība darbojas kā aģents, iekasējot akcīzes nodokli valdības vārdā. Rezultātā akcīzes nodoklis tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem (līdzīgi kā ar citiem pārdošanas nodokļiem), nevis iekļauts gan ieņēmumos, gan pārdošanas izmaksās, jo šāda informācijas atklāšana labāk atspoguļotu darījuma būtību.

Minēto vadības secinājumu pamato šādi argumenti:

• Lai gan "ražošana" un "pārdošana" (nodošana tiešajam lietotājam) uzņēmējdarbības rakstura dēļ faktiski nav nodalītas, akcīzes nodokļa maksāšanas galvenais notikums ir "piegāde" gala lietotājam. Tas norāda, ka akcīzes nodoklis tiek samaksāts tūlīt pēc nodošanas gala patērētājam, un tāpēc tas pēc būtības ir tuvāks tirdzniecības nodoklim.
• Akcīzes nodoklis ir skaidri nodalīts no pārdošanas cenas, un tas tiek atsevišķi uzrādīts rēķinos komerciāliem klientiem. Nodokļa izmaiņas radītu līdzvērtīgas izmaiņas klientam nodotajā summā. Pat netipiskā situācijā, kad gāzi tiešajam patērētājam piegādātu bez maksas, akcīzes nodoklis jāaprēķina, kā izriet no likuma prasībām. Tas tiek uzskatīts par spēcīgu rādītāju tam, ka uzņēmums nodokli iekasē valdības vārdā.
• Var strīdēties par to, ka ir rādītāji, kas var atbalstīt bruto traktējumu (piemēram, cenu noteikšana ir balstīta uz fizisku daudzumu, kas nav saistīts ar ieņēmumu vērtību / pārdošanas cenu vai klienta parāda neapmaksa nedod tiesības pieprasīt nodokli atpakaļ). Tomēr vadība uzskata, ka, ņemot vērā esošo situāciju, tie nav jāuzskata par svarīgākiem un izšķirošiem, lai izdarītu secinājumus par grāmatvedības uzskaiti attiecībā uz akcīzes nodokli.

Atliktā nodokļa saistību neatzīšana

Atliktā nodokļa saistības attiecībā uz apliekamajām pagaidu atšķirībām sakarā ar ieguldījumiem meitas sabiedrībā (ko rada ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikta pēc 2018. gada 1. janvāra gūta nesadalīta peļņa meitassabiedrībā) netiek atzītas Koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos, jo vadība ir noteikusi, ka meitassabiedrības 2018-2020. gadu peļņa pārskatāmā nākotnē netiks sadalīta. Vadība rūpīgi apdomāja perioda, kas dēvēts par "pārskatāmu nākotni", ilguma interpretāciju. Pēc vadības domām, pašreizējā uzņēmējdarbības vidē nav iespējams izstrādāt ticamus uzņēmējdarbības plānus un prognozes laika periodam, kas pārsniedz 3-5 gadus, pat ņemot vērā, ka attiecīgā meitassabiedrība darbojas regulētā nozarē ar regulētiem tarifiem un tai ir monopols dabasgāzes sadales pakalpojumu sniegšanā Latvijā. Vadības nostāju pamato šādi apsvērumi:

• Meitassabiedrība vispirms sadalīs līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrāto nesadalīto peļņu, lai izmantotu jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, kas ļauj nodokļa maksātājiem sadalīt šādu peļņu bez nodokļa piemērošanas (jo peļņa jau bija aplikta ar nodokli pēc iepriekšējā režīma);
• Tiek prognozēts, ka līdz brīdim, kad "iepriekšējā" nesadalītā peļņa būs pilnībā sadalīta, paies vairāk nekā 5 gadi;
• Tiek pieņemts, ka "iepriekšējās" nesadalītās peļņas sadalīšanai sekojošajos gados meitassabiedrība izmaksās dividendes no kārtējās peļņas, nepārsniedzot gada peļņas summu.

Kontrole pār meitas uzņēmumu

Lai gan AS "Gaso" ir piešķirta ar likumu noteikta neatkarība gāzes sadales uzņēmējdarbībā, AS "Latvijas Gāze" kā mātesuzņēmuma vispārējā korporatīvā kontrole pilnībā saglabājas. Koncerna mātesuzņēmuma parastās tiesības uz korporatīvo kontroli pār sadales meitasuzņēmumu ir skaidri atzītas Latvijas Enerģētikas likuma 45. panta trešās daļas 3. punktā (kurā savukārt transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā ietvertais noteikums). Konkrēti 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" kontekstā kontroles kritisko aspektu nodrošina fakts, ka pilnvaras iecelt AS "Gaso" Padomi ir AS "Latvijas Gāze" Valdei (ar Sabiedrības Padomes piekrišanu), rīkojoties kā AS "Gaso" vienīgajam akcionāram. Savukārt AS "Gaso" Padome ieceļ AS "Gaso" Valdi, kuras pārziņā ir operatīvās darbībās, kas būtiski ietekmē meitasuzņēmuma peļņu.

26. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Finanšu pārskatus publicēšanai 2021. gada 21. aprīlī ir apstiprinājusi sabiedrības Valde. Saskaņā ar Komerclikuma prasībām Sabiedrība izsludina kārtējo akcionāru sapulci pēc revidenta

atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas, vienlaikus nosūtot gada pārskatu Sabiedrības akcionāriem.

Sākuma atlikumu korekcija

1. gadā Sabiedrība veica mājsaimniecību klientu datu migrāciju, pārceļot visus atlikumus un norēķinus ar mājsaimniecības klientiem uz jaunu norēķinu sistēmu MECOMS. Pēc migrācijas procesa parādījās starpība 1 159 tūkstoši EUR starp grāmatvedības ierakstiem un detalizētu debitoru parādu no mājsaimniecībām atšifrējumu. Saskaņā ar detalizētās izmeklēšanas rezultātiem šī starpība radās pārskata periodos pirms Sabiedrības reorganizācijas, kas notika atbilstoši Enerģētikas likumā iekļautajām prasībām, lai nodrošinātu sadales biznesa nošķiršanu no pārdošanas un tirdzniecības darbībām, 2017. gada beigās. Pēc reorganizācijas pārdošanas apjoms tika atzīts, pamatojoties uz gāzes daudzumiem sadales sistēmā, ko AS GASO katru mēnesi aprēķināja un iesniedza, pamatojoties uz 2017. gada 7. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi". AS GASO šādi ziņotie patēriņa apjomi pilnībā sakrīt ar Sabiedrības grāmatvedības uzskaiti. Konstatētā starpība tika uzkrāta ilgā laika posmā pirms reorganizācijas un atspoguļo individuāli nenozīmīgu atšķirību summu starp faktisko gāzes patēriņu Latvijā un iesniegtajām gāzes skaitītāju vērtībām, kuras vēsturiski tika atzītas individuālo klientu atlikumiem iepriekš izmantotajā IT sistēmā. Tā kā šī summa 1 159 tūkstoši EUR attiecas uz periodiem pirms agrākā perioda, kas uzrādīts šajos finanšu pārskatos, salīdzinošā informācija par 2019. gada 1. janvāri un 2019. gada 31. decembri ir koriģēta retrospektīvi. Korekcijas ietekme ir sekojoša:

		Koncerns 31.12.2019 EUR'000		Sabiedrība 31.12.2019 EUR'000
	Sākotnējais	Koriģēts	Atšķirība	Sākotnējais	Koriģēts	Atšķirība
Debitori	26 955	25 796	(1 159)	23 813	22 654	(1 159)
Nesadalītā peļņa	(111 878)	110 719	1 159	(23 447)	(22 288)	1 159

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Standarti un grozījumi kas stājās spēkā pārskata gadā

Ir publicēti vairāki jauni standarti un interpretācijas, kas ir obligāti pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk un kuriem nav būtiskas ietekmes uz Koncerna un Sabiedrības finansiālo stāvokli vai darbību:

Izmaiņas Finanšu ziņošanas Konceptuālajā ietvarā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Pārskatītais Konceptuālais ietvars iekļauj jaunu sadaļu par novērtēšanu; vadlīnijas ziņojot par finanšu rezultātiem; uzlabotas definīcijas un skaidrojumus – īpaši attiecībā uz saistības definīciju; kā arī skaidrojumus par tik nozīmīgām jomām kā pārvaldības loma, piesardzība un ar finanšu ziņošanu saistītā novērtēšanas nenoteiktība.

Izmaiņas 3. SFPS – Uzņēmējdarbības definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi attiecas uz uzņēmējdarbības definīcijas pārskatīšanu. Uzņēmējdarbībai jāsastāv no ienākošajiem resursiem un nozīmīgiem procesiem, kas kopumā būtiski veicina iespēju radīt izejošos resursus. Jaunās vadlīnijas sniedz ietvaru, ko piemērot vērtējot vai pastāv ienākošie resursi un nozīmīgie procesi tādiem uzņēmumiem, kas atrodas attīstības stadijā un vēl nav radījuši izejošos resursus. Gadījumā, ja uzņēmējdarbībai vēl nav radīti izejošie resursi, priekšnosacījums tās atzīšanai par uzņēmējdarbību ir organizēta

darbaspēka esamība. Izejošo resursu definīcija ir sašaurināta, fokusējoties uz precēm un pakalpojumiem, kas piegādāti vai sniegti pircējiem, radot ieguldījuma atdevi vai citus ieņēmumus, un tā izslēdz atdevi, kas saistīta ar zemākām izmaksām vai citiem ekonomiskiem labumiem. Vairs nav nepieciešams vērtēt vai tirgus dalībnieki spēj aizstāt trūkstošas daļas vai integrēt iegādātās darbības un aktīvus. Uzņēmums var piemērot 'koncentrācijas pārbaudi'. Tādi iegādātie aktīvi, kuru praktiski visa patiesā vērtība koncentrējas vienā aktīvā (vai līdzīgu aktīvu grupā), nevar tikt uzskatīti par uzņēmējdarbību.

Izmaiņas 1. SGS un 8. SGS – Būtiskuma definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi skaidro būtiskuma definīciju un tās pielietošanu, iekļaujot iepriekš dažādos standartos izkaisītās vadlīnijas pašā definīcijā. Papildus ir papildināti skaidrojumi, kas iepriekš bija pieejami kopā ar definīciju. Turklāt, grozījumi nodrošina vienotu būtiskuma definīciju visā SFPS ietvarā. Informācija ir būtiska, ja tās neuzrādīšana, kļūdaina vai nepatiesa uzrādīšana var ticami ietekmēt lēmumus, kurus, balstoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz informāciju par noteiktu ziņojošo vienību, pieņem vispārējā mērķa finanšu pārskatu pamata lietotāji.

Izmaiņas 9. SFPS, 39. SGS un 7. SFPS – Bāzes procentu likmju definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi sniedz atvieglojumus saistībā ar bāzes procentu likmju reformu. Atvieglojumi saistās ar riska ierobežošanas uzskaiti un paredz, ka IBOR reformai nevajadzētu nozīmēt riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu. Tomēr, jebkādas no šīs reformas izrietošās un ar riska ierobežošanas uzskaiti saistītās neefektivitātes jāatzīst peļņas vai zaudējumu pārskatā.

Standarti un grozījumi kas stājas spēkā pārskata gados kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES

Ir izdoti jauni vai pārskatīti standarti un interpretācijas, kas ir obligāti pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kurus Koncerns un Sabiedrība nav priekšlaicīgi pieņēmuši. No šiem standartiem vai interpretācijām nav paredzama būtiska ietekme uz Koncerna un Sabiedrības finanšu pārskatiem.

Grozījumi 1. SGS – Īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).

Grozījumi 16. SGA, 37. SGS un 3. SFPS un Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2018-2020 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).

Bāzes procentu likmju (IBOR) reformas otrā fāze – grozījumi 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS un 16. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).

Nav citu jaunu vai pārskatītu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā, ar paredzamu būtisku ietekmi uz Koncernu un Sabiedrību.

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

• tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
• tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / (izdevumos).

Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:

pircēju un pasūtītāju parādi;

• uzkrātie ieņēmumi;
• rezervētie līdzekļi;
• nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

• objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
• naudas vērtību laikā un
• visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Koncernam un Sabiedrībai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus.

Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Šo grupu vērtē iegādes izmaksās atskaitot uzkrāto vērtības samazinājumu. Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Katru gadu starpība starp nolietojumu, kura pamatā ir pārvērtētā aktīva uzskaites vērtība, kas iekļauta peļņā vai zaudējumos, un nolietojumu, pamatojoties uz aktīva sākotnējām izmaksām, pārklasificē no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu.

Zeme un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	Ēkas:	20 – 100 gadi
	Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu:	20 – 70 gadi
	Iekārtas un mašīnas:	5 – 20 gadi
	Pārējie pamatlīdzekļi:	2 – 10 gadi

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FIFO (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Noma

Koncerns un Sabiedrība ir nomnieki. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:

• fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
• mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
• summas, kuras Koncernam un Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
• pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Koncerns un Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo iespēju, un
• soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Koncerns un Sabiedrība izmantos šo iespēju.

Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.

Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī ir izmantota 3.33% diskonta likme.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.

Lietošanas tiesību aktīvi

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:

• nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
• visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
• visām sākotnējām tiešām izmaksām un
• atjaunošanas izmaksām.

Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja Koncerns un Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr Koncerns un Sabiedrība pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tie ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).

• Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
• AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Šīs reorganizācijas rezultātā Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t.i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Koncerna mātes sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā Pārējās saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

27. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai

	Koncerns 2020	Koncerns 2019	Sabiedrība 2020	Sabiedrība 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Finanšu pārskata obligātā revīzija	46	41	31	26
Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana	2	1	1	1
	48	42	31	27

28. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Finansiālās saistības, kas izriet no ilgtermiņa gāzes iegādēm, tiek aprēķinātas pēc tiem pašiem principiem, kas regulē iekšējo budžeta sastādīšanu. Attiecīgais ilgtermiņa saistību apmērs uz bilances datumu bija aptuveni 1.93 miljardi EUR 2020. gada 31. decembrī un 2.29 miljardi EUR 2019. gada 31. decembrī.

Atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam reorganizācijas gadījumā vēsturiskais uzņēmums kopā ar jaunizveidoto uzņēmumu uzņemas solidāru atbildību par saistībām, kas radušās pirms reorganizācijas un nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, un kuru norēķinu veikšanas datums ir piecu gadu laikā pēc reorganizācijas datuma. 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī Koncerns un Sabiedrība nav informēti par jebkādām saistībām, par kurām tie būtu atbildīgi saistībā ar iepriekš minēto.

Uz 2020. gada 31. decembrī SEB bankā ir rezervēti 260 tūkstoši EUR (31.12.2019: 1 166 tūkstoši EUR un Swedbankā 30 tūkstoši EUR) kā finanšu garantija.

Saistības	Koncerns 31.12.2020	Koncerns 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie un vēl nepabeigtie
līgumi	860	686	696	244

Nākamajā tabulā apkopotas pārējās līgumsaistības pārskata gada beigās:

Iespējamās saistības, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas

Kad tiks sadalīta 2020. gada tīrā peļņa, radīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības (20/80 no akcionāriem sadalītās neto summas). Dividendes, kas saņemtas no meitas uzņēmuma, neradīs papildu nodokļa saistības Sabiedrībā, ja tās tiks izplatītas Sabiedrības akcionāriem. Pieņemot, ka tiek ierosināts 2020. gada peļņas sadalījums, kā norādīts 16. pielikumā (10 773 tūkstoši EUR jeb 0.27 EUR par akciju), ņemot vērā meitas sabiedrības dividendes 8 778 tūkstoši EUR uzņēmumu ienākuma nodoklis būs aptuveni 498 tūkstoši EUR, kas tiks atzīti Koncerna un Sabiedrības peļņā vai zaudējumos, kad akcionāri apstiprinās lēmumu par sadali.

29. Notikumi pēc bilances datuma

Tā kā 2021. gada maijā beigsies esošais AS "Latvijas Gāze" overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc, AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi jaunu overdrafta līgumu ar OP Corporate Bank plc, kas tiks izmantots dabasgāzes iepirkšanai nākamo divu dabasgāzes iepumpēšanas sezonu laikā. Jaunais overdrafta limits ir 30 miljoni EUR un tas beidzas 2023. gada 31. maijā. Izņemot augstāk minēto, no 2020. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.

Olga Bobrova Galvenā grāmatvede

KONSOLIDĒTAIS KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS (NEFINANŠU PAZIŅOJUMS)

AS "Latvijas Gāze"

Reģistrācijas vieta Rīga, Latvija Reģistrācijas numurs 40003000642 Interneta mājaslapa www.lg.lv

Adrese Aristida Briāna iela 6, Rīga, Latvija, LV-1001

AS "Gaso"

Reģistrācijas vieta	Rīga, Latvija
Reģistrācijas numurs	40203108921
Interneta mājaslapa	www.gaso.lv

Adrese Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009

Saīsinājumi

ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
CNG	Saspiestā dabasgāze (compressed natural gas)
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
ES	Eiropas Savienība
GRP	Gāzes regulēšanas punkts
KSA	Korporatīvā sociālā atbildība
SDO	Starptautiskā darba organizācija
SEG	Siltumnīcefekta gāzes

Kontaktinformācija

E-pasta adrese ierosinājumiem un jautājumiem par ziņojumu: investor.relations@lg.lv

VALDES PAZIŅOJUMS

AS "Latvijas Gāze" jau daudzus gadus ir nemainīgi vadošais un stabilākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā, aktīvi paplašinot savu darbību citās reģiona valstīs, ar mērķi kļūt par klientu pirmo izvēli Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgū. AS "Latvijas Gāze" meitas uzņēmums AS "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā.

Ar korporatīvo sociālo atbildību AS "Latvijas Gāze" Koncerna līmenī izprot sistemātisku procesu analīzi, kuras ietvaros tā izvērtē savas darbības ietekmi uz vidi, darbiniekiem, klientiem, uzņēmējdarbību un sabiedrību kopumā un kurā AS "Latvijas Gāze" nosaka principus, kuri izriet no AS "Latvijas Gāze" ietekmes izvērtējuma un vērtībām. Korporatīvās sociālās atbildības pastāvošo procesu analīze un jaunu procesu ieviešana uzņēmumā ir kā sava veida uzņēmuma reputācijas un kvalitātes zīmols, nodrošinot maksimāli caurspīdīgu korporatīvo vidi un tādējādi veicinot uzņēmuma reputāciju, atpazīstamību un darbinieku apmierinātību, samazinot uzņēmējdarbības riskus un palielinot uzņēmuma vērtību. AS "Latvijas Gāze" apņemas arī turpmāk veltīt uzmanību tam, lai uzlabotu aptverto uzņēmumu darbību ziņojumā apskatīto jautājumu ietvarā.

Ziņojums ir izskatīts un apstiprināts AS "Latvijas Gāze" Valdē 2021. gada 21. aprīlī kā konsolidētā Gada pārskata (nefinanšu ziņojuma) sastāvdaļa un tā sagatavošanu atbilstoši likumā noteiktajam ir pārbaudījis zvērināts revidents.

Ziņojumu Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Inga Āboliņa Valdes locekle

IEVADS

AS "Latvijas Gāze" konsolidētais Korporatīvās sociālās atbildības ziņojums par 2020. gadu ir ceturtais ziņojums, un tas sagatavots atbilstoši ANO programmas Global Compact (turpmāk - ANO Globālā Līguma Kustības) vadlīnijām (www.unglobalcompact.org), un ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/95/ES un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto nefinanšu informāciju. Šajā ziņojumā, attīstot tā sagatavošanas metodoloģiju, izmantoti vairāki jauni galvenie darbības rādītāji (indikatori), ņemot vērā arī Nasdaq ESG Reporting Guide 2.0 (2019) ietvertos ieteikumus sabiedrībām, kuru akcijas tiek kotētas biržā¹ .

AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" komercdarbības modeļa apraksts un cita vispārīga informācija par Koncernu un tā darbību ir ietverta konsolidēto finanšu pārskatu Vadības ziņojumā. Informācija par AS "Latvijas Gāze" korporatīvās pārvaldības modeli un tā elementiem ir atspoguļota Korporatīvās pārvaldības ziņojumā. Ziņojumā tiek skaidrota Koncerna politika attiecīgajā jomā, galvenie riski, pasākumi to novēršanai vai mazināšanai, un atbilstošās darbības rādītāji. Ziņojums ir saistīts ar citiem AS "Latvijas Gāze" dokumentiem, kuros ir integrētas ANO Global Compact ietvertās vērtības, piemēram, Darbinieku Ētikas kodeksu un Trauksmes celšanas sistēmu, Sankciju riska novērtējumu un Risku pārvaldības politiku. Ziņojums ir sagatavots latviešu, angļu un krievu valodās un tiek publicēts Nasdaq Baltic, kā arī ir pastāvīgi pieejams Latvijas Gāzes interneta vietnē.

Darbības indikatori tiek sniegti par piecu vai divu gadu periodu, atkarībā no attiecīgo datu pieejamības. Datu aprēķināšanas metodes nav būtiski mainītas, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu.

¹ Ziņojumā atspoguļoti šādi Nasdaq ESG Metrics indikatori: E3, E5, E7, S3, S4, S6 – S10, G4, G7 – G10

ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10 VĒRTĪBAS

CILVĒKTIESĪBAS

• Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
• Princips 2 Ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.

DARBASPĒKS

Princips 3	Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīvā kolektīvā pārrunu procedūra.
Princips 4	Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana.
Princips 5	Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana.
Princips 6	Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.

VIDE

Princips 7	Uzņēmumam	ir	jāatbalsta	piesardzības	pasākumi	attiecībā	uz
	izaicinājumiem, kas skar vidi.

• Princips 8 Jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi.
• Princips 9 Jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.

PRETKORUPCIJA

Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.

			Latvijas Gāzes reorganizācijas
Uzglabāšana
		Conexus Baltic Grid
Pārvade
Sadale	Gaso
Tirdzniecība		Latvijas Gāze
	2017	2018	2019	2020	2021

Pēdējo piecu gadu laikā var izdalīt trīs būtiskas AS "Latvijas Gāze" attīstības fāzes – (1) darbību monopolstāvoklī, (2) uzņēmuma sadalīšanu pārvades operatorā, sadales operatorā un dabasgāzes tirgotājā, kā arī (3) šī brīža darbība atvērtajā tirgū.

AS "Latvijas Gāze" kopš tās izveides 1991. gadā darbojās kā vienīgais un apvienotais dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades, sadales un tirdzniecības operators. Izpildot Eiropas Savienības dabasgāzes tirgus pārveides prasības, kopš 2017. gada 1. janvāra pārvade un uzglabāšana ir nodalīta uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid", kas šobrīd ir ar AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" nesaistīts uzņēmums. Savukārt kopš 2017. gada 1. decembra dabasgāzes sadale ir pilnībā nodota AS "Gaso", kuras vienīgais īpašnieks ir AS "Latvijas Gāze", kas savukārt turpina darboties dabasgāzes tirdzniecības nozarē.

CILVĒKTIESĪBAS

Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.

Princips 2 Uzņēmumam ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.

CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUMĀ

POLITIKA UN RISKI

Latvijā spēkā esošais cilvēktiesību normatīvais regulējums pamatā paredz tiešu tā piemērošanu organizācijās, un gan AS "Latvijas Gāze", gan AS "Gaso" pilnībā izpilda šīs prasības.

Koncerna mērķis ir nepieļaut savā darbībā cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī paust aktīvu nostāju saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem un veicināt to izskaušanu jebkurā darbībā un sadarbības veidā gan ar Korporatīvās sociālās atbildības ziņojuma, gan ar 2020. gadā izstrādātā Ētikas kodeksa un Trauksmes celšanas sistēmas regulējuma palīdzību.

Cilvēktiesību ievērošana ir tieši saistīta ar Koncerna efektivitāti, kā arī būtiski samazina Koncerna darbības riskus.

PASĀKUMI

AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana ir absolūts jebkura uzņēmuma rīcības standarta minimums. Koncerns pilnībā ievēro Latvijas, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un ANO (Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā ietverto) regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem cilvēktiesību standartiem. Koncerns nekādā veidā neiesaistās un ir pret jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pauž aktīvu pozīciju par to arī klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" valdes locekļu profesionālā kvalifikācija un pieredze apliecina Koncerna vadības padziļināto izpratni par cilvēktiesību lomu Koncerna darbībā. Koncerns pilnībā nodrošina gan pirmās paaudzes cilvēktiesību (tiesības uz dzīvību, veselību un politiskajiem uzskatiem), gan otrās (sociālekonomiskās tiesības) un trešās paaudzes (solidaritātes, tiesības uz vidi, personas datu aizsardzību u.c.) cilvēktiesību aizsardzību gan attiecībā uz saviem darbiniekiem, gan klientiem.

Papildus normatīvajos aktos noteiktajam, Koncerns veic regulārus darba vides kvalitātes mērījumus darbinieku darba vietās. Attiecībā uz klientiem, lai veicinātu iespēju visos objektos iekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek veikti regulāri

vides rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi. Visos objektos, kuros ir veikta rekonstrukcija kopš 2016. gada, šādas piekļuves iespējas ir ieviestas.

1. gadā tika ieviesta gan Trauksmes celšanas sistēma A/S "Latvijas Gāzēe", gan Trauksmes celšanas kārtība A/S "Gaso", kuras paredz iespēju celt trauksmi arī par cilvēktiesību pārkāpumiem.

DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA

DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNESPOLITIKA UN RISKI

Latvijas darba aizsardzības prasību normatīvais regulējums ir tieši piemērojams, un Koncerns velta ievērojamus resursus, lai pilnībā izpildītu šīs prasības. Tā ir viena no Koncerna prioritārajām Korporatīvās sociālās atbildības jomām, īpaši jāizceļ AS "Gaso" darba specifika, proti, vairāk kā puse AS "Gaso" darbinieku ir nodarbināti ar tiešu dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijas darbu izpildi, kas ir paaugstināta riska darbi, jo saistīti ar gāzes sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību, kā arī citu kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz darbinieku veselību.

Koncerna mērķis ir nodrošināt drošu darba vidi, kas ļautu izvairīties no darba vides riska vai iespējami samazināt tā ietekmi.

PASĀKUMI

Darbiniekiem tiek nodrošināta droša un veselībai nekaitīga darba vide, tostarp piemērotas darba vietas, tehniskie resursi un individuālie aizsardzības līdzekļi. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Koncerns izstrādā darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumu plānu un veic darba vides iekšējo uzraudzību. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, par darba aizsardzību un ugunsdrošību tiek veikta darbinieku instruktāža. Ne retāk kā reizi gadā tiek veiktas mācības par rīcību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Reizi gadā tiek veikti darba vides un sprādzienbīstamās vides risku novērtējumi. Ņemot vērā šos novērtējumus, tiek novērsti atklātie trūkumi vai samazināta to ietekme.

Pastāvīgi tiek veikta darbā notikušo nelaimes gadījumu uzskaite un analīze. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, darbinieki veic obligātās veselības pārbaudes. Darbiniekiem ir nodrošināta veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana. Tiek regulāri veiktas darba aprīkojuma un iekārtu pārbaudes un apkopes atbilstoši ražotāju noteiktajām prasībām.

1. gadā Koncernā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņot arī par darbinieku veselību un drošību apdraudošiem pārkāpumiem.

2. gada viens no lielākajiem izaicinājumiem darbinieku veselības un drošības jomā bija COVID-19 pandēmijai, atstājot ietekmi gan uz iekšējo darba organizāciju, gan saskarsmes ar klientiem un sadarbības partneriem organizāciju. AS "Latvijas Gāze" Koncerna līmeni ir veikusi virkni pasākumus, kas ļāvuši nodrošināt minētās infekciju saslimšanas neizplatību uzņēmumā, nodrošinot priekšnosacījumus, lai darbinieki varētu strādāt minimāla riska apstākļos, veicot darbu attālināti un sniedzot tam nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, kā arī ieviesusi efektīvu ziņošanas par iespējamo saslimstību kārtību, nodrošinot uzņēmuma darbības efektivitāti un nepārtrauktību.

PRIVĀTUMS UN DATU DROŠĪBA

POLITIKA UN RISKI

Ņemot vērā ievērojamo darbinieku un klientu skaitu, Koncerns pievērš īpašu uzmanību privātuma un personas datu aizsardzības un drošības jautājumiem. Personas datu aizsardzības jomā Latvijā pastāv stingrs regulējums, kas balstīts uz tieši piemērojamo ES Vispārīgo datu aizsardzībasregulu 2016/679. Vadoties pēc regulā ietvertajiem principiem, Koncernā izstrādāta iekšējā Personas datu aizsardzības kārtība, kas aptver personas datu aizsardzības politiku un tās īstenošanas noteikumus.

Koncerna mērķis ir nodrošināt pilnīgu personas (gan darbinieku, gan klientu) datu aizsardzību un drošību.

Saistībā ar COVID-19 pandēmiju Koncerns saskaras ar izaicinājumu sabalansēt personas tiesības uz medicīnisko datu aizsardzību un sabiedrības intereses. Šajā situācijā Koncerns rīkojas saskaņā ar valsts izdoto normatīvo regulējumu un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Datu Valsts Inspekcijas ieteikumiem, kas paredz dažādu pasākumu veikšanu darbavietā (nepieciešamību informēt SPKC par saslimšanas gadījumiem darba vietā, noskaidrot kontaktpersonas, apzināt tās, informēt struktūrvienību vadītāju un Personāla daļu par personas iespējamo saslimšanu u.tml.) un datu nodošanu SPKC.

PASĀKUMI

Koncernā tiek ievērotas gan normatīvo aktu prasības, gan vienlaikus tiek veikti samērīgi un proaktīvi pasākumi procesu pilnveidošanai. Koncernā ir ieviesti personas datu apstrādes audita rezultātā izvirzītie uzlabojumi, kā arī tiek veikti dažāda veida personas datu apstrādes tiesiskuma un aizsardzības novērtējumi. Ir ieviesti iekšējos normatīvajos aktos, kas regulē personu datu apstrādes procesus, paredzētie procesi un to kontroles mehānismi. Liela vērība tiek pievērsta darbinieku apmācībām personas datu aizsardzības jomā, izskaidrojot normatīvo aktu prasības un analizējot piemērus un problēmsituācijas. Koncernā strādā IT drošības pārvaldnieks un personas datu aizsardzības speciālisti, kuri regulāri analizē personas datu aizsardzības un drošības sistēmu un ievieš tās uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.

Koncernā tiek veikta sistemātiska iepriekš noslēgto līgumsaistību analīze, nepieciešamības gadījumā papildinot līgumslēdzēju pienākumus personas datu aizsardzības jomā.

AS "Latvijas Gāze" ir veiktas visu darbinieku ikgadējās apmācības personas datu aizsardzības jautājumos, pārrunājot uzņēmumam aktuālos jautājumus, jo īpaši – klientu (fizisko personu) apkalpošanas segmentā. AS "Latvijas Gāze" jauno darbinieku ievadapmācības ietvaros ieviesta katra uzņēmumā strādāt sākušā darbinieka zināšanu par personas datu aizsardzību apjoma pārbaude, nepieciešamības gadījumā, darbinieku individuāli papildus apmācot.

Koncernā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņot arī par personas datu aizsardzības un drošības pārkāpumiem.

DARBĪBAS INDIKATORI

PĀRKĀPUMI

1. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par vispārīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, darbinieku veselības un darba drošības vai personas datu aizsardzības un datu drošības jomā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes.

NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ

1. gadā darbinieki nav guvuši savainojumus ceļu satiksmes negadījumā un veicot dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijas darbus. Apskatītajā periodā nav bijuši letāli nelaimes gadījumi.

Darbā notikušie nelaimes gadījumi Koncernā

DARBINIEKI

Princips 3 Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīva kolektīvo pārrunu procedūra. Princips 4 Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana. Princips 5 Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana. Princips 6 Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.

ARODBIEDRĪBAS

POLITIKA UN RISKI

Tiek nodrošinātas un atbalstītas darbinieku tiesības piedalīties arodbiedrībās un kolektīvi apspriest nodarbinātības jautājumus.

Koncerna mērķis – nodrošināt abpusēji izdevīgu sadarbību un kolektīvu vienošanos attiecībā uz lēmumiem par darbinieku sociālo aizsardzību.

PASĀKUMI

Tiek nodrošinātas Darba koplīguma apspriešanas sanāksmes, kurās piedalās Koncerna vadības pārstāvji, darbinieku un arodbiedrību pārstāvji. Ir izveidota darba strīdu komisijas institūcija, kurā piedalās darba devēja un arodbiedrības pārstāvji. Tiek nodrošinātas telpas arodbiedrības sapulču norisei, kā arī pastāvīgas telpas un sakaru līdzekļi arodbiedrības vadītājam. Arodbiedrības pārstāvis, kā iepirkuma komisijas loceklis, piedalās iepirkuma procedūrā par darbinieku veselības polišu iegādi.

2020.gada nogalē veikti grozījumi 2019. gadā noslēgtajā Darba koplīgumā starp AS "Latvijas Gāze", AS "Gaso" un Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību "LAKRS", pagarinot to vēl uz gadu - līdz 2021.gada beigām. Papildu Darba koplīgumā veikti grozījumi darbinieku garantiju uzlabošanai, paredzot, ka darba devējs atbalsta darbinieku pienākumu pildīšanu attālināti, kā arī – paredzēts izvērstāks naudas balvu sadalījums darbinieku dzīves jubilejās.

PIESPIEDU UN BĒRNU DARBS

POLITIKA UN RISKI

Saskaņā ar valstī noteikto nav pieļaujams piespiedu vai obligātais darbs, kā arī bērnu piespiedu darbs. Koncerns kategoriski iestājas pret šādām nodarbinātības formām un stingri ievēro šādu politiku.

NODARBINāTĪBAS NOSACĪJUMI

POLITIKA UN RISKI

Augstas intensitātes darba režīms un salīdzinoši nelielais atalgojums darbiniekiem, kuru tiešajos pienākumos ir klientu apkalpošana, ir izaicinājums veiksmīgai darba organizēšanai šajā jomā. Turklāt gan jaunas norēķinu sistēmas ieviešana, gan darbu organizēšana Covid-19 pandēmijas ietekmē, darbiniekiem rada paaugstinātu stresu, atstājot ietekmi arī uz darbinieku mainību. Savukārt uzņēmumam, zaudējot kvalificētus speciālistus, tiek radīti draudi nozares standartos noteikto saistību izpildei un darbības nepārtrauktībai, tā radot gan kvalitātes riskus, gan finansiālo slogu. Minēto risku mazināšanai Sabiedrība ir ieviesusi attālinātā darba izpildes iespējas, kā arī citas darba pienākumu izpildes formas.

Darbiniekiem pārsvarā ir normālais darba laiks 40 stundas nedēļā. Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos ir noteikts summētais darba laiks un maiņu darbs. Vienlaicīgi darbiniekiem ir nodrošināts atbilstošs pārtraukumu un atpūtas laiks. Darbiniekiem ir nodrošināts apmaksāts ikgadējs atvaļinājums, papildus valsts likumdošanā noteiktajam tiek nodrošināts apmaksāts papildatvaļinājums par darba stāžu, bīstamiem darba apstākļiem, kā arī papildu brīvdienas struktūrvienību vadītājiem.

Visiem darbiniekiem tiek sagatavoti, parakstīti un izsniegti rakstveida darba līgumi un nodrošināta valstī noteikto ar darba tiesiskajām attiecībām saistīto nodokļu nomaksa.

Darbinieku piesaistes politika tiek īstenota tādējādi, lai novērstu risku, ka kvalificētu speciālistu trūkums varētu radīt draudus nozares standartos noteikto saistību izpildei attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas drošumu un darbības nepārtrauktību.

Koncerna mērķis ir uzturēt konkurētspējīgu darbinieku motivācijas sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināts taisnīgs un atbilstošs atalgojums, darba un atpūtas līdzsvars un mērķtiecīgas sociālās garantijas, tai skaitā tiek slēgts līgums par darbinieku veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

PASĀKUMI

Virkne ar darba tiesiskajām attiecībām un darbinieku sociālajām garantijām saistītu jautājumu noregulēšana tiek veikta ar Darba koplīgumu un Iekšējās darba kārtības noteikumiem.

AS "Gaso" ir izveidota un darbojas pastāvīga pensiju pārvaldības komiteja, kurā piedalās divi valdes locekļi un divi darbinieku pārstāvji un kuras uzdevums ir kontrolēt iemaksu par darbiniekiem 3. līmeņa pensiju plānā atbilstību.

Darbinieki tiek sistemātiski novērtēti un atalgoti atbilstoši darba kvalitātei, iniciatīvai, darba intensitātei un ieguldījumam.

DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANA

POLITIKA UN RISKI

Latvijas likumdošanā ir ietverts detalizēts diskriminācijas aizlieguma regulējums, un Koncerns to ievēro. Tiek nodrošināts, ka lēmumi attiecībā uz darbiniekiem tiek pieņemti, balstoties uz atbilstošiem un objektīviem kritērijiem. Diskriminācijas aizliegums ietverts arī iekšējā Darbinieku ētikas kodeksā, uzmanību pievēršot taisnīgas attieksmes un aizskārumu aizliegumu pamatprincipiem. Tajā ir izklāstītas vadlīnijas darba attiecību veidošanai starp darbiniekiem, tajā skaitā attieksme un uzvedība, kā arī rīcības modeļi iespējamo domstarpību un konfliktu risināšanai darba ikdienā.

Riskus, kas būtu saistīti ar diskrimināciju, Koncerns vērtē kā zemus.

PASĀKUMI

Darba sludinājumos tiek norādītas konkrētas prasības pretendentiem, kas izriet no Koncernam nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm, un tās ir formulētas nediskriminējošā veidā. Darbinieku atlases procesā netiek pieprasīts sniegt sensitīvu personiska rakstura informāciju par pretendentu, tai skaitā par reliģisko vai politisko pārliecību, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem u.c.

DARBĪBAS INDIKATORI

ARODBIEDRĪBU IESAISTE

1. gadā nav bijusi vajadzība iesaistīt arodbiedrības domstarpību risināšanā.

DARBINIEKU SKAITS DARBĪBAS SEGMENTOS

DARBINIEKU SKAITS, UZ KURIEM ATTIECAS KOPLĪGUMS

Darba koplīgums ir attiecināms uz visiem Koncerna darbiniekiem. Ar to tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem sociālo garantiju jomā un paredzētas papildu sociālās garantijas, kas nav noteiktas Darba likumā – papildatvaļinājumu, papildu brīvdienas, pabalstus, naudas balvas u.tml..

DARBINIEKU ROTĀCIJAS KOEFICIENTS

Darbinieku rotācijas koeficienta dinamika atspoguļo aktuālos notikumus Koncernā un situāciju darba tirgū. Darbinieku rotācijas palielināšanās saistīta ar Koncerna reorganizācijas procesu.

VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA

Vidējā darba samaksa Koncernā atbilst nozares atalgojumam.

DZIMUMU DAŽĀDĪBA – SIEVIEŠU ĪPATSVARS

Sieviešu īpatsvars Koncernā atbilst nozares specifikai. Sieviešu īpatsvars vadībā kopumā atbilst sieviešu īpatsvaram Koncernā.

PĀRKĀPUMI

1. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par diskrimināciju darba vietā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes.

VIDE

Princips 7	Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi;
Princips 8	jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi; un;
Princips 9	jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.

DABASGĀZES IZMANTOŠANA UN ILGTSPĒJA

POLITIKA UN RISKI

Koncerns gan palīdz citiem iegūt videi draudzīgu enerģijas avotu - dabasgāzi, gan pats aktīvi izmanto priekšrocības, ko sniedz videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšana. Dabasgāze tiek piegādāta pa cauruļvadiem, tāpēc tās piegāde nerada būtiskus enerģijas zudumus un transportēšanas procesā rodas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu, salīdzinot ar citiem kurināmajiem. Arī izmantošanas procesā dabasgāze, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, rada ievērojami mazākus CO² izmešus, tādējādi radot mazāku siltumnīcefektu. Proti, dabasgāze, salīdzinot ar koksnes produktiem, oglēm un šķidrajiem kurināmajiem, rada būtiski mazāku tvana gāzes, sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, dūmu, kvēpu, pelnu un smago metālu pastāvīgo piesārņojumu gan izmantojot to lokālos katlos, gan lielās katlumājās un koģenerācijas stacijās.

Arī dabasgāzes izmantošana autotransportā, aizstājot benzīnu un dīzeļdegvielu, dod nozīmīgu ieguldījumu gan oglekļa dioksīda emisiju samazinājumā, gan gaisa kvalitātes uzlabošanā. Piemēram, dabasgāzes darbinātas automašīnas rada līdz pat 70% mazākus slāpekļa oksīdu izmešus, kas ir būtiski cilvēka plaušu veselībai² . Tādejādi Koncerna darbībai ir ilgtspējīgi pamati un ar to tiek sniegts būtisks ieguldījums vides aizsardzībā.

Valsts mērogā lielākais vides piesārņojums visā dabasgāzes izmantošanas ciklā rodas pie galapatērētājiem, kur rodas dabasgāzes zudumi iekšējās gāzesvadu sistēmas un iekārtās un kur dabasgāze tiek dedzināta un atmosfērā nokļūst CO2, slāpekļa oksīds u.c. izmeši. Kopumā dabasgāze kā produkts ir videi draudzīgākais kurināmais, un, aizstājot citas kurināmo alternatīvas, dabasgāze uzlabo vides kvalitāti.

Ņemot vērā iepriekšminēto politiku, Koncerna mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanu jomās, kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi.

² Avots: NGVA Europe: https://www.ngva.eu/policy-priorities/air-quality/.

LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS PAR 2020. GADU

PASĀKUMI

Atbildīgi rūpējoties par Koncerna darbības ietekmi uz vidi ir izstrādāta un ieviesta Vides politika un Vides kodekss, tajā tiek analizēts Koncerna realizētā produkta – dabasgāzes – ietekmes uz vidi mazināšanas potenciāls un noteikti no tā izrietošie mērķi. Būtiski atzīmēt, ka AS "Gaso" komercdarbība rada teju visu Koncerna ietekmi uz vidi. Produkta un sniegto pakalpojumu ietekme uz cilvēkiem ir viens no lielākajiem riskiem Korporatīvās sociālās atbildības jomā, jo dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Dabasgāzes sprādziena iespējamās sekas ir potenciāli ļoti graujošas. Galvenie riski saistīti ar novecojušu infrastruktūru, gāzes iekārtām patērētāju īpašumā un cilvēku rīcību gan lietojot dabasgāzi, gan veicot patvaļīgas manipulācijas gāzes iekārtās. Šie riski tiek minimizēti ar regulārām un sistemātiskām dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības, iekšējo gāzesvadu revīzijas un hermētiskuma pārbaudes darbiem atbilstoši normatīvi tiesiskā regulējuma prasībām.

Visā dabasgāzes piegādes un lietošanas ķēdē dabasgāzes galalietotāji var dot būtisku ieguldījumu tās ietekmes uz vidi samazināšanā. Koncerns uzskata, ka ar izglītošanas un informēšanas pasākumiem var panākt izšķirošu sabiedrības izpratnes pieaugumu par dabasgāzes izmantošanas pozitīvo un negatīvo ietekmi jomās, kurās individuālie ieguldījumi un pūliņi var nest būtisku vides ietekmes samazinājumu.

Lai izglītotu savus klientus un citus interesentus par iespējām taupīt energoresursus, tostarp dabasgāzi, Koncerns ir izstrādājis Energoefektivitātes brošūru un sistemātiski informē savus sekotājus sociālajos tīklos par konkrētām energoresursu taupīšanas metodēm ("izglītošana ar komunikāciju"). Kā arī, Koncerna ieskatā būtisku efektu var dot mazefektīvu dabasgāzes iekārtu nomaiņa uz efektīvākām iekārtām, turklāt - gan mājsaimniecību, gan komerciālajā, gan ražošanas un enerģētikas sektoros, tādēļ klienti tiek regulāri informēti par jaunumiem gāzesvadu un gāzes saimniecību projektēšanā un būvniecībā. Tāpat klienti tiek mudināti veikt regulāru dabasgāzes iekšvadu un iekārtu apkopi, lai samazinātu dabasgāzes zudumus neblīvējumos.

CO² un cita veida emisiju samazinājumu var sasniegt arī aizvietojot benzīna un dīzeļa automašīnas ar dabasgāzes automašīnām. Transportā, izmantojot CNG, CO² izmešu daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt, citu kaitīgo izmešu apjoms - līdz pat 90% zemāks. Tādēļ viens no Koncerna pašreizējiem mērķiem ir aktīvi veicināt CNG infrastruktūras attīstību Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citas kompetences uzņēmumiem, kuri investē CNG uzpildes staciju izveidē.

Koncerns sadarbībā ar vairākiem citiem enerģētikas un transporta uzņēmumiem izveidoja iniciatīvu "Vide rītdienai!", lai kopīgi runātu par ekonomiski efektīvākas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu transportā, kā arī, lai meklētu risinājumus globālās klimata politikas mērķu sasniegšanai. 2019. gada maijā ar

Koncerna tiešu iesaisti, piegādājot CNG, Latvijā pēc 14 gadu pārtraukuma atkal tika atvērta pirmā publiski pieejamā CNG uzpildes stacija (Jēkabpilī). 2020. gada janvārī otrā šāda uzpildes stacija tika atvērta Rīgā, tādejādi mērķtiecīgi īstenojot CNG uzpildes iespēju Latvijā paplašināšanu.

Koncerna saimniecībā ir kopumā vairāk kā 70 dažāda pielietojuma un ražotāju CNG transportlīdzekļi, kurus izmanto Koncerna darbinieki, un arī sava CNG uzpildes stacija.

DABAS RESURSU PAŠPATĒRIŅŠ UN SEG

POLITIKA UN RISKI

Koncernā enerģija un ūdens tiek izmantoti pamatā ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Ņemot vērā Koncerna darbības specifiku – dabasgāzes sadale un tirdzniecība – Koncernam nav nepieciešami ievērojami dabas resursi, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību.

Būtiska nozīme kopējā energoresursu patēriņā ir ēku energoefektivitātei, jo apkure veido aptuveni 50% no visa Koncerna energopatēriņa. Elektroenerģiju patērējošās iekārtas ir iedalāmas vairākās kategorijās – apgaismojums, datortehnika, sadzīves iekārtas, klimata kontroles iekārtas, tehniskās saimniecības iekārtas (dabasgāzes uzpildes iekārtas, kompresori, instrumenti u.c.), gāzesvadu katodaizsardzība. Atsevišķās kategorijās, piemēram, gāzesvadu katodaizsardzībā, būtisku energoefektivitātes paaugstinājumu nav iespējams sasniegt, bet citās piemēram, iegādājoties datortehnikas iekārtas un sadzīves elektroiekārtas, sistemātiska to izvēle ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Koncerna riski enerģijas patēriņa un ražošanas jomā kopumā vērtējami kā zemi, jo dabasgāzes sadale un tirdzniecība neprasa industriāla apmēra ražošanu, vien enerģijas izmantošanu saimniecības vajadzībām – apkurē, elektroenerģijas nodrošinājumā, autotransportā. AS "Gaso" ir izsniegtas trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas katlumājām un koģenerācijas stacijai Rīgā, Bauskā un Ogrē, tomēr visas šīs iekārtas ražo enerģiju pašpatēriņam.

AS "Gaso" vides ietekmes būtiskākie riski ir saistīti ar dabasgāzes emisiju no sadales sistēmas. Dabasgāzes galvenās sastāvdaļas – metāna ietekme uz siltumnīcefektu 100 gadu nogrieznī tiek vērtēta kā vismaz 25 reizes lielāka nekā CO2, tādēļ tās emisija atmosfērā ir maksimāli jāierobežo. Dabasgāze no sadales sistēmas atmosfērā nokļūst trīs ceļos pastāvīgos zudumos no sadales tīkliem, remontdarbu laikā un avārijās. Būtiskais piesārņojums rodas tieši pastāvīgos zudumos. Metāna emisija 2020. gadā veidoja 84% no AS "Gaso" kopējām SEG emisijām.

No metāna emisijām izvairīties nav iespējams, tādēļ tiek veikta virkne pasākumu, lai šo emisiju apmēru noturētu optimāli zemā līmenī. AS "Gaso" veic pastāvīgu tīklu

monitorēšanu, pilda vairākas ilgtermiņa investīciju programmas, piemēram ēku ievadu un citu tehnoloģisko mezglu rekonstrukciju, kā arī lieto modernas metodes un iekārtas remontdarbus un avāriju novēršanas darbos.

Koncerna autoparks tiek regulāri atjaunināts un tas nodrošina autoparka atbilstību Eiropas Savienības autotransporta vides prasībām vidējā termiņā.

Koncerna riski SEG jomā kopumā ir vērtējami kā zemi, jo uzņēmumam nav industriālu piesārņošanas avotu - lieljaudu ražošanas iekārtu un jaudīgu katlumāju.

PASĀKUMI

Siltumapgādē tiek izmantota videi draudzīgā dabasgāze – Koncerns nodrošina gandrīz visa pašiem nepieciešamā siltuma ražošanu no dabasgāzes, kā arī savā koģenerācijas stacijā saražo vēl aptuveni 30% no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas. Gan Rīgā, Vagonu ielā 20 un Aristida Briāna ielā 6, gan lielākajā daļā AS "Gaso" iecirkņu ir savas individuālās apkures katlumājas, kurās veikta pakāpeniska modernizācija vairāku gadu garumā, tādējādi nodrošinot energoapgādes energoefektivitāti.

Koncerns rūpējas par ēku tehnisko stāvokli, kopumā nodrošinot normatīvajiem aktiem atbilstošu ēku energoefektivitāti. Koncerns iesaka arī ar ēku uzturēšanu un apkalpošanu saistītajiem ārējiem sadarbības partneriem pakalpojumu sniegšanā un preču piegādē izvēlēties iespējami energoefektīvus risinājumus.

1. gada martā Koncerna energopārvaldības sistēma tika sertificēta, atbilstoši jaunā LVS EN ISO 500001:2018 standarta prasībām. Papildus Koncernā ieviestajai energopārvaldības sistēmai atbilstoši LVS EN ISO 5001 standartam, tiek domāts arī par pārdomātu ēku pārvaldību, tāpēc papildus minētajam tiks īstenota zaļā biroja sertifikācija Koncerna pārvaldītajām ēkām.

Izvirzīti un apstiprināti no vadības puses četri galvenie mērķi 2021.gadam:

• samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu par 1% 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu;
• samazināt kopējo dabasgāzes patēriņu par 1% 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu;
• samazināt vidējo degvielas patēriņu (litri/100km) par 0,5% 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu;
• veicināt Uzņēmuma personāla attieksmes maiņu par labu elektroenerģijas un degvielas ietaupījumam.

Energopārvaldības sistēmas ietvaros Koncerns īstenoja 25 energoefektivitātes energouzdevumus 2020. gadā, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 447.56 MWh/gadā.

Reizi gadā tiek veikts iekšējais energoaudits un pastāvīgi darbojas par energoefektivitāti atbildīgā darba grupa. Ir iecelta atbildīgā persona par vides jautājumu monitoringu. Katru ceturksni tiek sagatavots pārskats par dabasgāzē esošo SEG, galvenokārt, metāna izplūdi atmosfērā.

1. gadā Koncerns iegādājās un gada nogalē sāka ekspluatēt biroja vajadzībām arī administratīvo ēku Rīgā, Aristida Briāna ielā 6. Ēkai ir veikts energoefektivitātes novērtējums un ir derīgs ēkas energosertifikāts. Sistemātiski katru gadu tiek atjaunota daļa no uzņēmuma autoparka, tādējādi nodrošinot, ka kopumā autoparks atbilst mūsdienu prasībām pret vidi. Dabasgāze kā degviela tiek izmantota aptuveni ceturtajai daļai no Koncerna automašīnām. Koncerns arī izmanto viedās sistēmas autotransporta degvielas patēriņa monitoringam.

2. gadā Koncerns plāno uzstādīt trīs jaunas automašīnu gāzes uzpildes stacijas Liepājas, Jūrmalas un Ogres iecirkņos.

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

POLITIKA UN RISKI

Dabasgāzes sadales infrastruktūras attīstības joma ir plaši regulēta, un AS "Gaso" ievēro visas normatīvās prasības gan projektu sagatavošanas, gan būvniecības fāzē. AS "Gaso" savā ikdienā komunicē ar plašu attīstības projektos iesaistīto personu loku, tādējādi gūstot atbalstu un nodrošinot projektu realizāciju.

Izbūvējot infrastruktūru (dabasgāzes sadales tīklus), AS "Gaso" saskaras ar privātīpašnieku tiesībām uz īpašumu un īpašuma lietošanas tiesībām, kā arī var skart aizsargājamas dabas teritorijas. Tādēļ projektu veiksmīgai realizēšanai ir būtiska sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, kas atbild par vides jautājumiem.

Jaunu rajonu gazifikācijai nereti ir nepieciešams izbūvēt gāzesvadus pa teritorijām, kurās iepriekš nav pastāvējuši lietošanas ierobežojumi, tādējādi īpašniekiem radot zemes apgrūtinājumus, kas savukārt varētu radīt iedzīvotāju neapmierinātību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir procesos iesaistīt visus zemes īpašniekus, informējot par kopīgajiem praktiskajiem ieguvumiem no infrastruktūras izbūves. Savukārt riski saistībā ar būtisku infrastruktūras izbūves ietekmi uz dzīvnieku sugām ir nebūtiski.

Koncerna mērķi - iesaistot iedzīvotājus, uzņēmējus, pašvaldības un atbildīgās valsts institūcijas, gūt plašu atbalstu realizētajiem infrastruktūras attīstības projektiem un nodrošināt vides ietekmes prasību izpildi, tādējādi nodrošinot veiksmīgu projektu gaitu, kā arī veikt dabasgāzes sistēmu izbūves darbus līdz apkures sezonas sākumam, tādējādi nodrošinot cilvēku primāro vajadzību pēc apkures.

PASĀKUMI

Sadales sistēmas perspektīvo attīstības plānu izstrādē tiek ņemti vērā pašvaldību teritoriālie plānojumi, pašvaldību, to iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmes, valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi aizsargājamām teritorijām.

DABASGĀZES SADALES TĪKLU EKSPLUATĀCIJA UN PIESARŅOJUMS

POLITIKA UN RISKI

Kopumā iepriekš uzbūvētā sadales sistēmas ekspluatācija (neskarot emisijas) rada nenozīmīgu vides ietekmi, jo aizsargjoslu atmežošana un koku ciršana ir veikta sistēmas objektu izbūves laikā un lielākoties gāzesvadi atrodas pieejamās vietās ārpus mežiem. Būtiskākie vides ietekmes riski ir saistīti ar dabasgāzes emisiju no sadales sistēmas. Dabasgāze no sadales sistēmas atmosfērā nokļūst trīs ceļos: pastāvīgos zudumos no sadales tīkliem, remontdarbu laikā un avārijās. Būtiskākais piesārņojums rodas tieši pastāvīgos zudumos. Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijā netiek izmantotas kaitīgas ķīmiskās vielas, netiek izmantoti dabas resursi un nerodas nozīmīgs atkritumu daudzums. Gāzesvadu hermētiskuma pārbaudēs tiek izmantots slāpeklis, kas ir vieglāks par gaisu un tādēļ izvēdinās.

Taču dabasgāze, to lietojot nepareizi, ir bīstams produkts - dabasgāzes potenciālā bīstamība ir viens no svarīgākajiem aspektiem AS "Gaso" darbībā. Tādēļ viens no AS "Gaso" pamatuzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana par rīcību avārijas vai tās draudu gadījumā. Zināšanu trūkums par dabasgāzes fizikālajām īpašībām un tās lietošanu var radīt negatīvas sekas pašiem patērētājiem un to īpašumam, savukārt AS "Gaso" - neatliekamo izsaukumu un avāriju skaita pieaugumu. Dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Dabasgāzes noplūdes gadījumā notiek metāna emisija.

Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācija likuma "Par piesārņojumu" izpratnē nav piesārņojoša darbība, un tai nav nepieciešams saņemt A, B, vai C kategorijas piesārņošanas atļauju vai SEG emisijas atļauju.

PASĀKUMI

Visā Latvijas teritorijā darbojas tikai viens sadales sistēmas operators, kas nodrošina sistēmas ekspluatāciju un avāriju novēršanu. Tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, valstī pastāv vienots Avārijas dienesta telefona numurs dabasgāzes sistēmas lietotājiem. Otrkārt, visi procesi tiek vadīti centralizēti, kas padara vienkāršāku sadarbību ar dažādiem dienestiem un pašvaldībām ārkārtas situācijās. Treškārt, tas ļauj efektīvi plānot ikdienas pasākumus, piemēram, ekspluatācijas darbus, aprīkojumu, autotransportu u.tml.

Tiek sniegta informācija AS "Gaso" interneta mājaslapā un lielākajos Latvijas medijos, kā arī izplatīti bukleti par drošības pasākumiem, kuri jāievēro, lietojot dabasgāzi, sniegti norādījumi, kā pareizi lietojamas gāzes iekārtas un instrukcijas avārijas situācijām. AS "Gaso" piedalās pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un operatīvo dienestu rīkotos pasākumos, informējot iedzīvotājus par drošu dabasgāzes lietošanu. Notiek regulāri informatīvi izglītojoši pasākumi skolās, kā arī dažādos forumos. Dabasgāzes bīstamība, sastāvs, rīcība incidentu gadījumā un cita izšķiroša informācija publicēta Dabasgāzes Drošības datu lapā.

Ir izveidota "Gaso gāzes skola" – trīs dažādām bērnu vecuma grupām sagatavotas lekcijas par dabasgāzes izcelsmi, lietošanu, iekārtām un bīstamību, informatīvi interaktīvs mobilais stends un informatīvi materiāli. Dalība ikgadējā skolu konkursā "Esi drošs, neesi pārdrošs" un vēl divdesmit līdzīgos pasākumos visā Latvijā.

Uzņēmums jau daudzus gadus savā darbā izmanto tādas tehnoloģijas, kas ļauj veikt gāzesvadu pieslēgumu izbūvi un remontdarbus ar nebūtisku dabasgāzes izplūdi atmosfērā. Regulāri tiek veikti dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības darbi, kā arī iekšējo gāzesvadu revīziju un hermētiskuma pārbaudes darbi.

AS "Gaso" Rīgas iecirknī, kurš apkalpo vairāk nekā pusi dabasgāzes galalietotāju, ir atsevišķs Avārijas dienests, savukārt pārējos iecirkņos ir atsevišķas avārijas brigādes. Papildus vienotajam neatliekamajam telefona numuram 112 Latvijā pastāv dabasgāzes sistēmas neatliekamais numurs 114, zvanot uz kuru, cilvēki tiek savienoti ar AS "Gaso" Avārijas dienesta zvanu pieņēmējiem.

Avārijas un neatliekamie izsaukumi un avārijas situāciju novēršana klientiem ir bezmaksas.

AS "Gaso" Avārijas dienestam un vietējiem dabasgāzes piegādes iecirkņiem ir noslēgtas vienošanās ar operatīvajiem dienestiem un komunikāciju turētājiem par sadarbību ārkārtas situācijās. Gadījumos, kad ir traucēta centralizēta dabasgāzes padeve vairākiem lietotājiem vienlaikus, AS "Gaso" veic klientu apziņošanu.

Avārijas dienesta un brigāžu darbinieki veic regulāru atestāciju. Ik gadu tiek veikti aptuveni 400 mācību izsaukumi, kas ietver mācības kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem. Dienesta darbinieku rīcībā ir modernas ierīces gāzes noplūžu konstatēšanai un seku novēršanai.

ĶĪMISKĀS VIELAS UN ATKRITUMI

POLITIKA UN RISKI

Koncerns savā darbībā rada dažāda veida atkritumus – sadzīves, būvniecības, bioloģiskos, bīstamos un videi kaitīgos. Vienlaikus jāatzīmē, ka uzņēmuma bīstamie atkritumi ir tādi, kas saistīti ar saimniecībā izmantojamu preču lietošanu - baterijas, motoreļļas, bīstamās elektroiekārtas u.tml., bet tiešās uzņēmējdarbības - dabasgāzes sadales sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un tirdzniecības gaitā Koncerns bīstamos atkritumus nerada.

AS "Gaso" ir trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas - iecirkņu ēku apsildes katlumājām Rīgā, Bauskā un Ogrē. AS "Latvijas Gāze" viena – katlumājai Aristīda Briāna ielā 6, Rīgā.

Atkritumu apsaimniekošanā tiek ievērotas normatīvā regulējuma prasības, bet atsevišķās jomās ir izvirzīts mērķis samazināt atkritumu daudzumu, piemēram, samazinot papīra apriti (elektroniskās dokumentu aprites sistēmas ieviešana).

PASĀKUMI

Katru gadu Valsts vides dienestam tiek sniegti dati par katlumāju radīto C kategorijas piesārņojuma daudzumu. Katru ceturksni tiek sagatavoti pārskati par saimniecībā izmantotajiem bīstamajiem atkritumiem (piemēram, akumulatoriem) un iepakojumu, par ko Koncerns maksā dabas resursu nodokli.

Tiek šķiroti un atsevišķi nodoti pārstrādei arī šādi bīstamie atkritumi: datortehnika, metāllūžņi, celtniecības materiāli, riepas un baterijas. Tiek šķiroti un pārstrādei nodoti arī papīrs un plastmasa.

DARBĪBAS INDIKATORI

PĀRKĀPUMI

1. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par pārkāpumiem vides jomā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes. Sadales sistēmas būvniecības un ekspluatācijas gaitā nav nodarīts būtisks kaitējums videi, kā arī nav veikta platību atmežošana

METĀNA ZUDUMI SADALES SISTĒMĀ (SALĪDZINĀJUMS NOZARES IETVAROS)

Metāns jeb dabasgāze ir siltumnīcefektu izraisoša gāze. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā tiek radītas mazas kopējās SEG emisijas, t.sk. arī mazas metāna emisijas. Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā aprēķinātais metāna emisijas apjoms ir aptuveni 2-3 reižu mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Dabasgāzes emisija no sadales sistēmas ir neizbēgama, tādēļ kā negatīvu rezultātu varētu vērtēt emisiju apjomu virs vidējā Eiropas Savienības rādītāja.

Metāna emisijas proporcijas pieaugums 2020. gadā ir saistīts ar piegādātās dabasgāzes apjoma samazinājumu, vienlaikus būtiski nemainoties pastāvīgajām emisijām.

Metāna emisijas apjoms A/S "Gaso" sadales sistēmā pret patērēto dabasgāzi

*Eiropas dabasgāzes industrijas tehniskā asociācija MARCOGAZ; Survey methane emissions for gas distribution in Europe, Update 2017, 2018 (marcogaz.org)

AS "Gaso"oglekļa pēdas nospiedums galvenokārt ir saistīts ar dabasgāzes (metāna) emisiju atmosfērā (metānam aprēķinos izmantots CO2 ekvivalenta koeficients 25).

Pašu saražotā siltumenerģija ir ievērojami draudzīgāka videi nekā piegādātā.

Kopumā AS "Gaso" radītais oglekļa pēdas nospiedums ir neliels, ņemot vērā salīdzinoši mazos dabasgāzes zudumus sistēmā un dabasgāzes izmantošanu pašu enerģijas ražošanā un autotransportā.

CO2 izmešu pieaugums 2020. gadā saistīts ar trešo pušu nodarītajiem bojājumiem (gāzesvadu pārrāvumi rokot tranšejas, veicot būvdarbus u.tml.), kā rezultātā ir pieaudzis emisijas apmērs.

PRIMĀRĀ ENERGOPATĒRIŅA BILANCE

Koncerns redz dabasgāzi kā resursu zaļai un finansiāli efektīvai saimniekošanai, tādēļ mērķtiecīgi palielina dabasgāzes izmantošanu pašpatēriņam. Dabasgāzes īpatsvars primārā energopatēriņa grozā kopš 2016. gada ir pieaudzis no 64% līdz 71%.

Vienlaikus tiek veikti ieguldījumi arī ēku un iekārtu energoefektivitātē, kas savukārt veicina kopējā energopatēriņa samazināšanos. Kopējais enerģijas patēriņš kopš 2016. gada ir samazinājies par 8%, lai arī jāņem vērā, ka to ietekmē laikapstākļi (gaisa temperatūra).

1. gadā 98% AS "Gaso" patērētā siltuma un 31% AS "Gaso" patērētās elektrības tika saražoti no dabasgāzes pašu spēkiem, savukārt autotransporta patēriņa bilancē dabasgāze veidoja 30% (Wh).

Vienlaikus Koncerns veic ieguldījumus ēku un iekārtu energoefektivitātē, kas savukārt veicina kopējo patēriņa samazināšanos vai efektivitāti. Kopējais enerģijas patēriņš kopš 2016. gada ir samazinājies par 16%, tomēr jāņem vērā, ka būtiskākā ietekme uz patēriņa izmaiņām iepriekšējos gados bija siltumenerģijas patēriņa samazinājumam arvien siltāku laikapstākļu dēļ.

*Primārā energopatēriņa bilancē tiek aprēķināts patērētās enerģijas apjoms, tādēļ koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju reprezentē koģenerācijas stacijā patērētais dabasgāzes daudzums. Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, precizēti atsevišķi rādītāji ("Dabasgāze koģenerācijā", "Dabasgāze apkures katlos", "Iepirktā elektroenerģija") par 2017. un 2018. gadu, tādejādi ietekmējot arī citus datus par šo periodu.

ĒKU APKURES UN SILTĀ ŪDENS PATĒRIŅŠ

Ēku apkures un siltā ūdens patēriņā būtiska loma ir siltumenerģijai apkures sezonā. Dati liecina, ka kopumā pastāv saistība starp gaisa temperatūru un kopējo patēriņu (mazāka gaisa temperatūra rezultējas lielākā patēriņā).

Ēku apkures un siltā ūdens patēriņš A/S "Gaso"

*Vidējā gaisa temperatūra Latvijā apkures sezonā (jan.-mai. un sep.-dec.); avots: CSP

**Salīdzinot ar 2019. gada KSA ziņojumu, precizēti indeksa aprēķina dati 2018. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, precizēti atsevišķi rādītāji ("Dabasgāze koģenerācijā", "Dabasgāze apkures katlos", "Iepirktā elektroenerģija") par 2017. un 2018. gadu, tādejādi ietekmējot arī citus datus par šo periodu.

NEATLIEKAMĀS SITUĀCIJAS DABASGĀZES SADALES SISTĒMĀ

Kopš 2016. gada nav būtiski mainījies dabasgāzes galalietotāju skaits, tomēr neatliekamo izsaukumu skaits ir samazinājies. Būtiskāko daļu neatliekamo situāciju veido galalietotāju īpašumā esošo iekārtu bojājumi. 2020. gadā dienā vidēji saņemti 10 neatliekamie izsaukumi.

Kopš 2016. gada nav būtiski mainījies galalietotāju skaits, tomēr neatliekamo izsaukumu skaits ir bijis mainīgs. Būtiskāko daļu neatliekamo situāciju veido galalietotāju īpašumā esošo iekārtu bojājumi, kur bija novērojams pakāpenisks samazinājums, kas var būt skaidrojams ar vairākiem apstākļiem, piemēram, pakāpeniski samazinās pieslēgumu skaits tieši dzīvokļos, lietotāji uzstāda modernāku aparatūru. Lietotāji ir labāk informēti kā rīkoties ar dabasgāzi u.c.

Neatliekamās situācijas A/S "Gaso" sadales sistēmā

*Ietver iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs galalietotājs – dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās

**Ietver fasādes gāzesvadus individuālās un daudzdzīvokļu ēkās, kā arī stāvvadus un iekšējos gāzesvadus līdz skaitītajam daudzdzīvokļu ēkās

AVĀRIJAS SADALES SISTĒMĀ UN CIETUŠIE

Avāriju (neatliekamās situācijas ar nopietnām sekām) kopumā sadales sistēmā ir ļoti maz. 2019. un 2020. gadā Latvijā nebija nevienas neatliekamās situācijas, kas būtu klasificējama kā avārija.

Avārijas A/S "Gaso" sadales sistēmā un cietušie

*Ar avārijām tiek saprastas situācijas, kad dabasgāze ir izraisījusi ugunsgrēku, sprādzienu, kad ir bijuši būtiski piegādes pārtraukumi, būtisks kaitējums videi, sagāzējums telpās ir pārsniedzis sprādzienbīstamības apakšējo robežu vai avārijas rezultātā ir cietuši cilvēki

INCIDENTI AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

Pārskata periodā, veicot augstspiediena noslēgierīces nomaiņu, dabasgāzes sadales sistēmas cauruļvadā tika konstatētas naftas produktus saturošas nogulsnes (23m³ ), kuras tika utilizētas. Citu incidentu ar bīstamajiem atkritumiem nav bijis.

PRETKORUPCIJA

Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.

UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI

POLITIKA UN RISKI

Atbilstība normatīvo aktu prasībām ir viens no Koncerna korporatīvās pārvaldības stūrakmeņiem, tajā skaitā aptverot prasību, kas vērstas pret korupciju, īstenošanu Koncernā. Koncerns neiesaistās kukuļošanā vai komerciālā uzpirkšanā, pilnībā tādus nosoda un pauž aktīvu pozīciju klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar šī ziņojuma un Darbinieku ētikas kodeksa un Uzņēmējdarbības ētikas kodeksa starpniecību. Minētajos kodeksos iestrādātie ētikas principi ir saistoši ne vien visiem Koncerna darbiniekiem, bet, ciktāl tas ir iespējams, Koncerns aicina sadarbības partnerus ievērot līdzvērtīgus ētikas principus.

Iepirkumu jomā attiecībā uz mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un attiecībā uz piegādātāju izvēli piemēro iepirkumu procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasībām, ja paredzamā līgumcena pārsniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības. Savukārt citās situācijās attiecībā uz preču un pakalpojumu piegādēm, kur paredzamā līgumcena nesniedzas līdz šīm robežvērtībām, tiek piemērots uzņēmumu iekšējais normatīvais regulējums, kas nosaka detalizētu kārtību, kādā tiek izvēlēts piegādātājs, nodrošinot attiecīgā procesa caurskatāmību.

Koncerna vispārējā pieeja paredz starpnieku kompāniju pakalpojumu neizmantošanu gadījumos, kad Koncernam ir attiecīgā kompetence. Savukārt aģentu un konsultantu palīdzība tiek izmantota skaidriem mērķiem, kas ir definēti savstarpēji noslēgtos līgumos (parādu piedziņa u.tml.).

Tiek piemērots iekšējais normatīvais regulējums, kas paredz vairāku cilvēku iesaisti lēmumu pieņemšanā, tādējādi samazinot korupcijas riskus iepirkumos jeb piegādātāja izvēlē un pakalpojumu sniegšanas jomā. AS "Gaso" kā pašreiz vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedzējs apzinās riskus, kas ir saistīti ar lēmumiem attiecībā uz klientiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, atļauju došanu u.tml.

Kopumā potenciālie komerciālās uzpirkšanas riski ir identificējami divās jomās – sniegtajos pakalpojumos un iepirkumos. Attiecībā uz dabasgāzes sadales pakalpojumu jomu un dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām ir jāņem vērā apstāklis, ka šie pakalpojumi no valsts puses ir pilnībā regulēti, t.sk. nosakot vienotus pakalpojumu tarifus. Līdz ar to pastāv ļoti zemi riski saistībā ar koruptīviem darījumiem šo pakalpojumu sniegšanas jomā.

Vienlaikus pastāv riski dabasgāzes sadales sistēmas tehnisko pakalpojumu sniegšanā, tomēr arī šajā jomā būtiskos lēmumos nav vienpersonisku lēmumu, ir konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un pastāv iekšējie kontroles mehānismi. Lai nepieļautu negodprātīgu piegādātāju izvēli iepirkumos, kas varētu atstāt negatīvas sekas uz uzņēmuma reputāciju, efektivitāti un pakalpojumu cenām, iepirkumu joma vienmēr ir bijusi detalizēti regulēta, paredzot caurskatāmu piegādātāja izvēles, lēmuma pieņemšanas, līguma slēgšanas un izpildes kontroles procesu. Attiecīgi, uzņēmumā ieviestie pasākumi ievērojami samazina komerciālās uzpirkšanas riskus.

PASĀKUMI

Ir ieviestas konkrētas iekšējās procedūras un prasības, kas būtiski samazina kukuļošanas un komerciālās uzpirkšanas riskus. Labas korporatīvās pārvaldības ietvaros tiek īstenotas īpašas rūpes par to, lai jebkurā saimnieciskās darbības izpausmē tiktu novērsta kukuļošanas vai komerciālās uzpirkšanas iespēja, gan attiecībā uz sniegtajiem, gan saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" statūtiem uzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes locekļi kopā. Savukārt AS "Gaso" valdes locekļiem pārstāvības tiesības ir tikai vismaz diviem kopā.

AS "Gaso" ir izveidotas un darbojas pastāvīgas un ad hoc iepirkumu komisijas. Iepirkumu atklātos konkursus publicē uzņēmuma interneta mājaslapā un Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā. Ir uzsākts lietot ārpakalpojuma elektronisko iepirkumu sistēmu MARCELL, to izmantojot lielākajai daļai iepirkumu. Sistēmas izmantošana nodrošina gan iepirkumu papildus caurspīdīgumu, gan konkursa etapu un informācijas aprites elektronisko kontroli, samazinot riskus nelikumīgi iejaukties iepirkuma procesos.

Lai nodrošinātu Koncerna darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un mazinātu neatbilstības risku iestāšanās varbūtību, tiek atvēlēti gan finanšu, gan cilvēkresursi. Koncerns regulāri un aktīvi seko līdzi tiesību aktu izmaiņām, izmantojot sabiedrības līdzdalības iespējas normatīvo aktu sagatavošanas procesos, piedalās publiskajās apspriedēs un sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām. Koncerns aktīvi piedalās abu lielāko Latvijas uzņēmēju organizāciju - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras – darbā. Tiek izstrādāti un uzturēti arī iekšējie normatīvie dokumenti darbības atbilstības nodrošināšanai.

AS "Latvijas Gāze" kā publiskā apgrozībā esošu akciju emitentam ir saistoši, un tas strikti ievēro virkni nosacījumu attiecībā uz korporatīvās pārvaldības caurspīdīgumu un atklātumu, un iekšējās informācijas apriti un publiskošanu.

Ņemot vērā Latvijā pastiprināti pievērsto uzmanību globālo ekonomisko sankciju ievērošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jomai, Koncerns ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atklājis informāciju par patiesā labuma guvējiem, kā arī novērtējis sankciju un naudas atmazgāšanas riskus un izstrādājis Sankciju Riska politiku, kā arī veicis Sankciju Riska novērtējumu, dokumentējot starptautisku un nacionālu sankciju risku novērtējumu. AS "Latvijas Gāze" kā uzņēmumu, kura akcijas tiek kotētas biržā (finanšu tirgus dalībnieku), sankciju kontroles jomā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

1. gadā AS "Latvijas Gāze" ir apstiprināta atjaunotā vispārējā Risku pārvaldības politika, ar mērķi – atbalstīt Sabiedrības Padomi, Valdi, struktūrvienību vadītājus un darbiniekus efektīvas risku pārvaldības sistēmas darbībā, kurā kā uzņēmumam būtiski ir definēti dažādi stratēģiskie, operatīvās darbības un atbilstības riski un ir atrunātas konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un izveidoti iekšējās kontroles mehānismi, kā šos riskus identificēt un pārvaldīt.

Risku pārvaldības politika ir integrēta Sabiedrības organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesos un tiek attiecināta uz visām Sabiedrības struktūrvienībām.

Koncernā ir ieviests trauksmes celšanas mehānisms, tādejādi dodot iespēju ikvienam, nebaidoties par identifikācijas draudiem, ziņot par iespējamiem atbilstības pārkāpumiem.

DARBĪBAS INDIKATORI

PĀRKĀPUMI

1. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par iespējamiem pārkāpumiem kukuļošanas, komerciālās uzpirkšanas, iepirkumu, interešu konfliktu, sankciju un naudas atmazgāšanas vai konkurences jomā, vai par manipulācijām dabasgāzes vairumtirgū, kā arī šādi gadījumi kopumā nav konstatēti. Pret AS "Latvijas Gāze" un/vai AS "Gaso" nav 2020. gadā izskatītu vai šobrīd izskatīšanā esošu lietu par darbībām, kas vērstas pret konkurenci vai tās ierobežošanu.

APMĀCĪBAS

1. gadā visiem AS "Latvijas Gāze" darbiniekiem tiek nodrošinātas apmācības par trauksmes celšanas sistēmu un iespējām, kā arī par tāda uzņēmuma, kas ir publiskā apgrozībā esošs akciju emitents, darbinieku galvenajiem pienākumiem. Sankciju ievērošanas uzraudzībā iesaistītajiem AS "Latvijas Gāze" darbiniekiem nodrošināta virkne apmācību par sankciju un naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, riskiem un veicamajiem pasākumiem un darbībām, lai tos pēc iespējas mazinātu un/vai novērst.

-

-

-

Kopējais Sabiedrības un Koncerna būtiskuma apmērs	Kopējais būtiskums Sabiedrības revizijai ir noteikts EUR 1,427 tūkstošu apmērā, savukārt kopējais būtiskums Koncerna revizijai ir noteiks EUR 1,905 tūkstošu apmērā.
Kā mēs to noteicām	1% no attiecīgi Sabiedrības un Koncerna neto apgrozījuma
Pamatojums būtiskuma kriteriju piemērosanai	Mēs izvēlējāmies neto apgrozījumu, jo, mūsuprāt, šis ir kritērijs, pēc kura finanšu pārskatu lietotāji vērtē Sabiedrības un Koncerna darbības rezultātus, nemot vērā, ka pēdējos gados Koncerna pelna nozīmīgi svārstās un tā vairs nav noteicošais rādītājs, vērtējot finanšu rādītājus. Mēs izvēlējāmies 1%, kas, atbilstoši mūsu

-

-

-

-

-

-

-

-