Latvijas Gaze

Management Reports • Feb 23, 2022

LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 2021. GADU

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātā Starptautiskā finanšu pārskatu standartu prasībām

²⁰²⁰ Rīga 2022

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE	4
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI5
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS6
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI 7
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI 11
VADĪBAS ZIŅOJUMS13
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU17
FINANŠU PĀRSKATI23
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 23
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 24
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS24
BILANCE25
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ27
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ28
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS29
PIELIKUMI30

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

Padomes pilnvaru termiņš no 2021. gada 6.septembra līdz 2024. gada 5.septembrim.

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes loceklis

Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes loceklis

SIA "ITERA Latvija", prezidents

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

Galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

Īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

1. Departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jurijs Ivanovs (Юрий Иванов), 1974 Padomes loceklis

Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes loceklis

Vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS NK "Rosņeftj"

Ēriks Atvars, 1972 Padomes loceklis

Unicredit Corporate and Investment Banking (Vācija)

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

Valdes pilnvaru termiņš no 2021. gada 16. augusta līdz 2024. gada 15. augustam.

Valdes locekles Ingas Āboliņas pilnvaru termiņš no 2020. gada 17. augusta līdz 2023. gada 16. augustam.

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Inga Āboliņa, 1974 Valdes locekle

Rīgas Ekonomikas augstskola, Executive MBA

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns nodrošina drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un tiecas nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2021. gada 31. decembrī

	Darbības valstis	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale	100%

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot sabiedrības labbūtību, veicinot dabasgāzes izmantošanu kā augstas lietderības un tīras enerģijas avotu ceļā uz klimatneitralitāti.

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. CENU KONKURĒTSPĒJU

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. PRODUKTA KVALITĀTI

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem.

3. PAKALPOJUMU KVALITĀTI

Latvijas Gāzes koncerns strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU

Latvijas Gāzes koncerns tiecas pilnībā ieviest Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes izstrādāto korporatīvās pārvaldības kodeksa principus, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. PROFESIONĀLU PERSONĀLU

Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzes apgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. GĀZAPGĀDES DROŠĪBU

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. ILGTSPĒJĪGĀM INVESTĪCIJĀM

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku par galvenajām prioritātēm izvirzot sadales tīkla drošas un uzticamas infrastruktūras izveidi, vieda sadales pakalpojuma nodrošināšanu, pievēršot uzmanību klientu apkalpošanas un sadales aktīvu un uzturēšanas un attīstības procesu digitalizācijai un dabasgāzes kā efektīva enerģijas avota popularizēšanai.

8. ILGTSPĒJU

Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam Latvijas Gāzes fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu paketei Fit for 55, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, Latvijas Gāze ambīcija ir kļūt par biometāna ražotāju un iekļaut to dabasgāzes tīklā. Papildus ieviestajam energopārvaldības ISO 50 001 standartam, Latvijas Gāze 2021. gadā ir ieviesusi Vides Pārvaldības vadības sistēmu , kura sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un veikusi CO2 izmešu aprēķinus. Balstoties uz izveidoto vides politiku un Co2 izmešu aprēķiniem, LG ir iestādījusi 2000 bērzus tādejādi neitralizējot 3 gadu CO2 radītos izmešus

9. TĪKLA ATTĪSTĪBU UN KLIENTU PIESAISTI

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada. Kopējais AS "Latvijas Gāze" akcionāru skaits 2021. gada 31. decembrī bija 6 631.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2018. – 31.12.2021.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

Avots: Nasdaq Baltic

Vērtspapīru skaits
publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes	Nav
nodrošinātāji

Avots: Nasdaq Baltic

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

1. gada 31. decembrī pēc akciju tirgus kapitalizācijas AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 426.93 miljonus EUR, kas ir par 1.9% vairāk, salīdzinot ar 2020.gadā.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2018.-31.12.2021.)

Avots: Nasdaq Baltic

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2019 –2021)

	2021	2020	2019
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	10.50	9.90	10.20
Augstākā	11.10	10.80	10.60
Zemākā	10.10	8.10	9.60
Vidējā	10.71	10.01	10.16
Pēdējā	10.70	10.50	9.90
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	1.90%	6.06%	-2.94%
Darījumu skaits	3 030	1 800	968
Tirgoto akciju skaits	81 665	77 226	85 768
Apgrozījums (milj. EUR)	0.87	0.77	0.87
Kapitalizācija (milj. EUR)	427	419	395

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.

GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

• Krievija (PAS Gazprom)
• Luksemburga (Marguerite GAS I S.À R.L.)
• Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
• Latvija (SIA Itera Latvija)

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu
		parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Valdes locekle	Inga Āboliņa	Nav
Padome
Padomes loceklis	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes loceklis	Juris Savickis	Nav
Padomes loceklis	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Jurijs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Ēriks Atvars	Nav

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

FINANŠU RĀDĪTĀJI

DABASGĀZES APJOMI

SADALES APJOMI

DARBINIEKI

Vidējais strādājošo skaits Latvijas Gāze grupā

FAKTORI, KAS IETEKMĒ UZŅĒMUMA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI

Latvijā gaisa temperatūra ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu apkures sezonā, kā redzams attēlā zemāk - gaisa temperatūra 2021. gada janvārī-martā un 2021. gada oktobrī-decembrī ir bijusi zemāka par piecu gadu vidējo rādītāju.

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Zemāka temperatūra apkures sezonā un ievērojami augstākas dabasgāzes cenas bija divi galvenie faktori, kas ietekmēja AS "Latvijas Gāze" finanšu rezultātus 2021. gadā. Zemāka temperatūra palielināja AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomus un AS "Gaso" sadales tīkla noslodzi.

AS "Latvijas Gāze" finanšu rezultātus būtiski ietekmēja atvasināto finanšu instrumentu negatīvā pārvērtēšana. AS "Latvijas Gāze" izmanto finanšu instrumentus peļņas likmes nofiksēšanai indeksa cenām piesaistītiem pārdošanas līgumiem ziemas periodam. Saskaņā ar grāmatvedības politiku, AS "Latvijas Gāze" katru mēnesi atzīst atvasinātos finanšu instrumentus to tirgus vērtībā, kamēr ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas līgumiem, kas ir par pamatu finanšu instrumentiem, tiks atzīti vien pēc attiecīgo krājumu realizācijas. Krājumi netiek pārvērtēti, pamatojoties uz tirgus cenām, to uzskaites vērtība tiek atzīta pēc iepirkuma cenas. Atvasināto finanšu instrumentu negatīvā vērtība daļēji tika kompensēta 2021. gada 4. ceturksnī. Paredzams, ka 2022. gada 1. ceturksnī tiks gūta ievērojama peļņa, kad tiks realizēti atlikušie finanšu instrumentu pamatā esošie krājumi.

Sakarā ar zemu dabasgāzes apjomu Eiropas valstu krātuvēs, stabilu ekonomikas atveseļošanos un augstākām Eiropas Savienības emisijas kvotu cenām (EUA), 2021. gadā dabasgāzes cenas piedzīvoja ievērojumu kāpumu. Īpaši nepieredzēts cenu pieaugums bija vērojams 2021. gada otrajā pusgadā, kad dabasgāzes cena ziemā gandrīz trīskāršojās, piegāžu traucējumu un mazāku gāzes plūsmu no Krievijas dēļ. Turklāt, atomelektrostaciju slēgšana Eiropā un zemākas atjaunojamo energoresursu jaudas pastiprināja cenu svārstības.

1. gadā AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 14 859 GWh dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, pārdošanas apjomi ir pieauguši par 25%. Ārvalstīs pārdotā dabasgāze veidoja 28% no kopējā pārdošanas apjoma. Pateicoties tirdzniecības darījumiem ārvalstīs, AS "Latvijas gāze" izdevās kompensēt pārdošanas apjomu kritumu vietējā tirgū.

AS "Latvijas Gāze" peļņa 4. ceturksnī ir 170 miljoni eiro, kas pilnībā kompensē zaudējumus no gada sākuma.

Koncerna neto apgrozījums 2021. gadā sasniedza 583.3 miljonus EUR - tas ir par 206% vairāk nekā 2020. gadā. Tas galvenokārt ir saistīts ar ievērojami augstākām dabasgāzes cenām, kā arī gaisa temperatūra apkures periodā bija zemāka nekā trīs gadu vidējā, kas palielināja pieprasījumu pēc dabasgāzes. Arī augstākas dabasgāzes cenas, salīdzinot ar 2020. gadu, bija iemesls apgrozījuma pieaugumam. 2021. gadā vidējā dabasgāzes cena bija četras reizes augstāka salīdzinot ar vidējo cenu 2020. gadā. Koncerna peļņa 2021. gadā sasniedza 3.2 miljonus EUR un bija par 71% zemāki nekā 2020. gadā, kad bija peļņa 11.2 miljoni EUR. Samazinājums saistīts ar atvasināto finanšu instrumentu negatīvo pārvērtēšanu, jo dabasgāzes cena ziemas periodā turpināja pieaugt. Daļa no pārdošanas kompensējošā efekta parādās 4. ceturksnī, kad AS "Latvijas Gāze" realizēja finanšu instrumentiem par pamatu esošos krājumus, tādējādi atzīstot peļņu no šiem tirdzniecības darījumiem. AS "Latvijas Gāze" peļņa 4. ceturksnī ir 170 miljoni eiro, kas pilnībā kompensē zaudējumus no gada sākuma.

AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta ekonomiskie rādītāji atkarīgi no kopējā dabasgāzes pieprasījuma un sadales tīklā pārvadītā apjoma gada laikā. Aukstais laiks 2021. gada apkures periodā palielināja AS "Gaso" sadales sistēmas noslodzi, kā rezultātā AS "Gaso" finanšu rezultāti 2021. gadā ir krietni uzlabojušies. 2021. gadā AS "Gaso" turpināja attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru, veicot ievērojamus ieguldījumus gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā, kā arī informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā.

1. gada beigās klientiem kļuva pieejams pārveidots klientu portāls ar uzlabotu funkcionalitāti un citiem modernizētiem pakalpojumiem. AS "Latvijas Gāze" turpina strādāt pie pilnveidojumiem dažādās jomās, tostarp klientu apkalpošanā un IT sistēmās. 2021. gadā turpinājās darbs pie attālinātās klientu apkalpošanas uzlabojumiem, ieviešot vairākus veidus, kā sazināties ar Sabiedrību un saņemt pakalpojumus attālināti, jo AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" klientu centri joprojām ir slēgti apmeklētājiem epidemioloģiskās situācijas dēļ.

Koncerna galvenie rādītāji	2021	2020	2019
Pārdotā dabasgāze, GWh	14 745	11 782	14 654
Darbinieku skaits, vidēji	1 011	997	988
Sadales līniju garums, km	5 381	5 337	5 272

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2021	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums EBITDA EBITDA, %	583 342 17 993 3.1	190 494 26 462 13.9	314 349 35 627 11.33
EBIT	4 335	12 943	22 857
EBIT, %	0.7	6.8	7.27
Neto peļņa	3 240	11 189	20 190
Neto peļņas rentabilitāte, %	0.6	5.9	6.42
Peļņa uz akciju, EUR	0.08	0.28	0.51
P/E	133.75	37.50	19.41
Apgrozāmā kapitāla koeficients	1.22	3.76	4.16
Ieguldītā kapitāla atdeve	0.01	0.03	0.05
Dividendes / neto peļņa		0.96	0.87

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT(Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT, % (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	𝑉𝑖𝑒𝑛𝑎𝑠 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 31.12.2019 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
Pašu kapitāla atdeve (ROE) (Uzņēmuma iegūtas peļņas lieluma attiecība uz uzņēmuma pašu kapitāla avotiem – akcionāriem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums izmanto pašu kapitālu	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Pašu kapitāla atdeve, % = 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑝𝑎š𝑢 𝑘𝑎𝑝𝑖𝑡𝑎𝑙𝑎 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā x 100%
Aktīvu atdeve (ROA) (Uzņēmuma iegūtās peļņas lieluma attiecība uz izmantotajiem uzņēmuma aktīviem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no savu aktīvu izmantošanas	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Aktīvu atdeve,% = x 100% 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘ī𝑣𝑢 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā
Apgrozāmā kapitāla koeficients Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena gada laikā.	Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Ieguldītā kapitāla atdeve (Uzņēmuma peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un procentiem pret kapitālu) Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no ieguldītā kapitāla	𝐸𝐵𝐼𝑇 ROCE = x 100% 𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Dividendes / neto peļņa Rādītājs parāda, kāds procents no peļņas ir sadalīts	𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢 Dividendes / neto peļņa = x 100% 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎

*Vidējā pašu kapitāla vērtība tiek aprēķināta saskaitot pašu kapitāla vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

**Vidējā aktīvu vērtība tiek aprēķināta saskaitot aktīvu vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Auksts ziemas sākums, zemākas atjaunojamās energoresursu jaudas, kodolenerģijas ražošanas pārtraukumi Eiropā un oglekļa emisiju kvotu (EUA) nākotnes darījumu cenas pieaugums paaugstināja dabasgāzes cenu. Tā kā dabasgāze ir globāla prece, Eiropa dabasgāze iegādē saskārās ar sīvu konkurenci ar Āziju. Zemāki dabasgāzes krājumi Eiropā krasi palielināja cenu svārstības.

Starptautiskā Valūtas fonda₁ (SVF) jaunākajā ekonomikas apskatā tiek sagaidīts, ka pasaules ekonomikas izaugsme samazināsies no 5.9% 2021. gadā līdz 4.4% 2022. gadā - par 0.5% zemāk nekā iepriekšējā Pasaules Ekonomikas apskatā (PEA), kas galvenokārt saistīts ar prognožu samazināšanos divās lielākajās ekonomikās. Tiek sagaidīts, ka 2023. gadā pasaules izaugsme samazināsies līdz 3.8%. Prognoze ir atkarīga no tā, vai līdz 2022. gada beigām vairumā valstu saslimstība samazināsies līdz zemam līmenim, pieņemot, ka visā pasaulē uzlabosies vakcinācijas rādītāji un ārstniecība kļūs efektīvāka. Paredzams, ka paaugstināta inflācija turpināsies, nepārtrauktiem piegādes ķēdes traucējumiem un augstām enerģijas cenām saglabājoties arī 2022. gadā. Pieņemot, ka inflācijas gaidas joprojām būs stabilas, inflācijai būtu pakāpeniski jāsamazinās mazinoties piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotībai, uz ko reaģēs arī monetārās politikas lielākajās ekonomikās.

Latvijas Bankas₂ (LB) jaunākās makroekonomiskās prognozes, kas aktualizētas 2021. gada decembrī, liecina, ka Latvijas IKP 2021. gadā pieaugs par 4.6% (samazinājums par 0.7% salīdzinot ar septembra apskatu), bet 2022. gadā – par 4.2%. Īstermiņa ekonomisko izaugsmi negatīvi ietekmē jauni Covid-19 uzliesmojumi, īpaši Eiropā, jauni vīrusa paveidi un pastiprinātie vīrusa izplatību ierobežojošie pasākumi. Tautsaimniecības izaugsmi kavē arī materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums, kā arī izmaksu, īpaši enerģijas cenu, kāpums. Latvijas inflācijas prognoze globālo 2021.– 2022. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 3.2% un 6.1%. (septembra prognoze 2021. gada inflācijai bija 2.8%, bet 2022. gada inflācijai – 4.0%). Energoresursu cenu pieaugums paaugstina inflācijas prognozes, un inflācijas virsotne būs augstāka nekā iepriekš gaidīts. Augstāku 2023. gada inflāciju (līdz 2.9%) nosaka ražošanas izmaksu sadārdzinājums.

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

• 2021. gada 6. aprīlī Latvijā beidzās ārkārtas situācija, kas sakarā ar koronavīrusa izplatību bija spēkā kopš 2020. gada 6. novembra. AS "Latvijas Gāze" turpinās apkalpot klientus tikai attālināti, klientu apkalpošanas centram paliekot slēgtam. Kad un kur vien iespējams, AS "Latvijas Gāze" darbinieki strādā attālināti, lai minimizētu ar koronavīrusa izplatību saistītos riskus.
• 2021. gada 15. jūnijā notika AS "Latvijas Gāze" ikgadējā akcionāru sapulce.
• 2021. gada 29. jūnijā AS "Latvijas Gāze" parakstīja grozījumus esošajā kredītlīnijas līgumā ar OP Corporate Bank plc, palielinot kredītlīniju no 30 miljoniem eiro līdz 75 miljoniem eiro. 75 miljonu eiro kredītlīnija būs pieejama līdz 2022. gada 2. janvārim un tad tiks samazināta līdz 30 miljoniem eiro atbilstoši sākotnējam līgumam, kas beidzas 2023. gada 31. maijā.
• 2021. gada 1. jūlijā spēkā stājās dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso jaunie tarifi mājsaimniecībām. Izmaiņas saistītas gan ar dabasgāzes cenu kāpumu pasaules tirgos, gan grozījumiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, ko Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja šī gada 30. aprīlī.
• 2021. gada 28. septembrī AS "Latvijas Gāze" valde parakstīja grozījumus esošajā kredītlīnijas līgumā ar OP Corporate Bank plc, palielinot kredītlīniju no 75 miljoniem eiro līdz

100 miljoniem eiro. 100 miljonu eiro kredītlīnija būs pieejama līdz 2022. gada 2. februārim un tad tiks samazināta līdz 30 miljoniem eiro atbilstoši sākotnējam līgumam, kas beidzas 2023. gada 31. maijā. Bija kritiska nepieciešamība pēc papildu finansējuma, jo ziemas cena dubultojās salīdzinājumā ar augusta fiksēto cenu.

• Novembrī AS Latvijas Gāze saņēma starptautiski atzīto ISO 14001 standarta sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmuma vadība atbilst starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei.
• No 2022.gada 1. janvāra AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pieauga no 54,2% līdz 93%, atkarībā no patēriņa apjoma.

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Pārdošanas un tirdzniecības segments: 2021. gadā AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība bija 374.7 miljoni EUR, kas bija par 189% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. Aktīvu vērtības pieaugums ir skaidrojams ar augstajām gāzes cenām, kas būtiski palielināja krājumu vērtību un līdz ar to – debitoru parādus augstāku pārdošanas cenu dēļ, kā arī nodrošinājuma maksājumus par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. 2021. gadā segments uzrādīja neto apgrozījumu 525.4 miljonus EUR. Ievērojami lielāks neto apgrozījums galvenokārt bija saistīts ar augstākām pārdošanas cenām saistībā ar norisēm pasaules dabasgāzes tirgū, kā arī lielākiem realizācijas apjomiem, salīdzinot ar 2020. gadu. 2021. gadā segmenta EBITDA bija – 8.2 miljoni EUR, zaudējumi pirms nodokļiem sasniedza 10.1 miljonus EUR, savukārt 2020. gadā EBITDA bija 6.0 miljoni EUR, bet peļņa pirms nodokļiem – 4.6 miljoni EUR. Pārdošanas un tirdzniecības segmenta rezultātu negatīvi ietekmēja atvasināto instrumentu pārvērtēšana, taču tā tiks pilnībā kompensēta 2022. gada pirmajā ceturksnī, kad tiks pilnībā realizēti finanšu instrumentiem par pamatu esošie krājumi. Disciplinēta riska pārvaldības pieeja augstas nepastāvības apstākļos ir pamats spēcīgākajam ziemas sezonas (2021. gada oktobris – 2022. gada marts) sniegumam.

Sadales segments: 2021. gada beigās AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta aktīvu vērtība bija 325.7 miljoni EUR. Pārskata periodā sadales segments sasniedza neto apgrozījumu 57.9 miljonu EUR apmērā un EBITDA 26.2 miljonu EUR apmērā (pieaugums par 18% un 28%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā). Sadales pakalpojumi tiek regulēti un kalpo kā galvenais AS "Gaso" ieņēmumu avots. Neto apgrozījuma pieaugumu galvenokārt noteica Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas augstā noslodze, jo apkures mēnešos bija zemāka temperatūra. Segmenta peļņa pirms nodokļiem 2021. gadā sastādīja 13.8 miljonus EUR un bija par 71% lielāka, salīdzinot ar 2020. gadu

ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES

Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.

Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.

INVESTĪCIJAS

AS "Latvijas Gāze" 2021. gadā ir ieguldījusi aptuveni 0.8 miljonus EUR, lai nodrošinātu efektīvu darbību, klientu komunikāciju un apkalpošanu, kā arī stiprinātu digitālās transformācijas procesus. 2022. gadā investīcijas plānotas aptuveni 1 miljona EUR apmērā, lai nodrošinātu "Latvijas Gāzes" darbinieku elastīgumu strādāt attālināti un pāriet no stabilizācijas uz pilnveidošanas posmu, tāpēc 0.5 miljoni EUR tiks ieguldīti Klientu portālā un Norēķinu sistēmā, kā arī Klientu apkalpošanas procesos.

1. gadā AS "Latvijas Gāze" īstenos vairākus būtiskus projektus kiberdrošības līmeņa stiprināšanai, ņemot vērā globālo kiberdrošības draudu pieaugumu. Viens no lielākajiem projektiem būs SIEM ieviešana, kas ļaus ātrāk atklāt iespējamos apdraudējumus un uz tiem reaģēt atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Esošās IT infrastruktūras modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai arī turpmāk būs būtiska loma klientu apkalpošanā ar labākajiem produktiem un pakalpojumiem par konkurētspējīgāko cenu.

Papildus jaunām investīcijām IT sistēmu un infrastruktūras modernizācijā Sabiedrības 2022. gada budžets paredz līdzekļus tālākai klientu apkalpošanas pilnveidošanai un modernizācijai. Turklāt AS "Latvijas Gāze" plāno veikt selektīvas investīcijas jaunu uzņēmējdarbības virzienu izpētē un attīstībā, kas būtu saistīti ar ilgtspēju un klimata neitralitāti.

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērota individuāla kredītriska izvērtēšana, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina nepārtrauktu klientu ienākošo maksājumu uzraudzību un iedarbina attiecīgu klientu komunikāciju un papildpasākumus kredīta problēmu gadījumā.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Papildus Sabiedrība ir pakļauta likviditātes riskam nodrošinājuma pārvaldībai. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju. AS "Latvijas Gāze" Valde parakstīja grozījumus esošajā kredītlīnijas līgumā ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli, palielinot kredītlīniju no 75 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro. AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi grozījumus esošajā kredītlīnijas līgumā ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli: 100 miljonu kredītlīnijas limits tiek pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim. No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam kredītlīnija tiek palielināta no 30 miljoniem eiro līdz 50 miljoniem eiro.

Pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei 2017. gadā dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments joprojām ir pakļauts tirgus riskiem. Īpaši lielāka klientu pieprasīto cenu struktūru dažādība un augstā cenu nepastāvība ir radījusi jaunas riska pozīcijas. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Lai gan iekšējā tirgus risku mazināšanai, piemēram, pārrunājot piegādes līguma nosacījumus un strādājot ar pārdošanas portfeli, ir vēlamā riska mazināšanas iespēja, Sabiedrība aktīvi izmanto finanšu riska ierobežošanas instrumentus.

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

AS "Latvijas Gāze" prognozē, ka ievērojami pozitīvs rezultāts tiks uzrādīts jau 2022. gada 1. ceturksnī, kad tiks realizēts finanšu instrumentiem par pamatu esošie krājumi, kas būs pamats spēcīgajam ziemas sezonas (2021. gada oktobris – 2022. gada marts) sniegumam.

Pēc Fit For 55 paketes, ES Metāna stratēģijas un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītajiem mērķiem transporta nozarei, atbalstot gan organisko atkritumu reģenerācijas motivācijas sistēmu, gan pieprasījumu pēc biometāna izmantošanas transportā, Sabiedrība reaģēs ar ekonomiski ilgtspējīgu palīdzību. Kopumā ir atbildes uz izaicinājumu cīnīties ar klimata pārmaiņām un nodrošināt piekļuvi energoresursiem efektīvā un ilgtspējīgā veidā. Viens no šiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai ir dalība projektā, kas var neitralizēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no AS "Latvijas Gāze" birojiem un darbiniekiem. Veikti aprēķini un konstatēts, ka AS "Latvijas Gāze" galvenie SEG emisiju avoti ir siltumenerģija, elektrība un transports. Lai neitralizētu CO2 emisijas, AS "Latvijas Gāze" šogad nolēmusi iestādīt 2 000 bērzu, kas kompensēs uzņēmuma trīs gadu laikā radītās emisijas, absorbējot 560 tonnas CO2 izmešu un izdalot skābekli, tādējādi padarot vidi zaļāku. Tika iestādīti īpaši sagatavoti un sertificēti bērzu stādi, bērzu stādījums tiks reģistrēts, regulāri kopts, aizsargāts 40 gadus.

AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos AS "Latvijas Gāze" turpinās ieviest jaunas funkcionalitātes jaunajā norēķinu sistēmā un klientu portālā.

Visbeidzot, uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšējo projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu jaunos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas ar SDG un biometānu.

Latvijas Gāzes grupa turpinās stiprināt reputāciju Latvijas tirgū un darbības paplašināšanu vienotā tirgus zonā, ko veido Igaunija, Latvija un Somija.

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS

www.lg.lv

COVID IETEKME

Latvijas Gāzes koncerna vadība ievēro visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. Šobrīd nav pieejama pietiekama informācija, lai ticami izvērtētu ārkārtējās situācijas ietekmi uz Koncerna finanšu rezultātiem.

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

1. gada 25. janvāra sēdē Ministru kabinets atbalstīja jaunu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu un grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, apstiprinot jaunus papildu atbalsta pasākumus tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju un uzņēmēju gala rēķinos.

2. gada 31. janvārī AS "Latvijas Gāze" ir parakstījusi grozījumus esošajā kredītlīnijas līgumā ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli: 100 miljonu kredītlīnijas (overdafts) limits ir pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, bet no 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam kredītlīnija (overdrafts) ir palielināta no 30 miljoniem EUR līdz 50 miljoniem EUR.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu par 2021. gadu (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 2021. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātā Starptautiskā finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001
Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods	2021. gada 1. janvāris - 2021. gada 31. decembris

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	2	583 342	190 494	530 224	142 708
Pārējie ieņēmumi	3	1 472	2 850	422	1 828
Materiālu izmaksas	4	(339 528)	(131 301)	(337 952)	(129 677)
Personāla izmaksas Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības	5	(28 956)	(26 331)	(5 557)	(5 277)
samazinājums Pārējās saimnieciskās darbības	6	(13 658)	(13 519)	(1 280)	(1 183)
izmaksas No meitassabiedrības saņemtās	7	(198 337)	(9 250)	(193 070)	(3 922)
dividendes Bruto peļņa		- 4 335	- 12 943	8 379 1 166	8 778 13 255
Finanšu izdevumi		(671)	(260)	(668)	(260)
Peļņa pirms nodokļiem		3 664	12 683	498	12 995
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(424)	(1 494)	(424)	(1 494)
Pārskata perioda peļņa		3 240	11 189	74	11 501
		EUR	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta)	16	0.081	0.280	0.002	0.288

APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

		Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	Pielikums	2021	2020	2021	2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		3 240	11 189	74	11 501
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Pēcnodarbinātības pabalstu
pārvērtēšana	19	998	(348)	30	(3)
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi		998	(348)	30	(3)
Pavisam pārskata perioda
apvienotie ienākumi		4 238	10 841	104	11 498

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	8	9 639	9 177	4 926	5 057
Pamatlīdzekļi	9	307 446	309 971	2 304	2 534
Tiesības lietot aktīvus Līdzdalība meitas		19	40	206	295
sabiedrībā	10	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori	12	86	8	5	5
Ilgtermiņa ieguldījumi
kopā:		317 190	319 196	201 975	202 425
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi Avansa maksājumi par	11	123 574	42 220	122 278	40 854
krājumiem		29 338	8 046	29 297	8 035
Debitori Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes	12	129 411	28 306	128 188	25 339
vērtībā	14	447	1 573	361	1 513
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	15	89 479	1 972	88 218	1 363
Nauda un tās ekvivalenti		10 962	54 236	1 087	44 968
Apgrozāmie līdzekļi kopā: AKTĪVU KOPSUMMA		383 211 700 401	136 353 455 549	369 429 571 404	122 072 324 497

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

BILANCE (TURPINĀJUMS)

	Pieli-	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	kums	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	16	55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		182 940	188 432	204 521	204 491
Nesadalītā peļņa		110 126	111 169	5 534	16 233
Pašu kapitāls kopā:		369 302	375 837	286 291	296 960
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Uzkrājumi		688	700	-	-
Aizņēmumi	17	-	22 167	-	-
Nomas saistības		-	-	119	187
Nākamo periodu ieņēmumi Uzkrājumi pēcnodarbinātības	18	14 094	18 318	-	-
pabalstu saistībām	19	1 512	2 305	29	61
Ilgtermiņa saistības kopā:		16 294	43 490	148	248
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	20	88 512	5 725	91 241	8 202
Aizņēmumi	17	24 641	3 500	2 474	-
Nomas saistības		21	21	89	89
Nākamo periodu ieņēmumi	18	2 934	1 079	-	-
Pārējās saistības	21	198 697	25 897	191 161	18 998
Īstermiņa saistības kopā:		314 805	36 222	284 965	27 289
Saistības kopā:		331 099	79 712	285 113	27 537
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA		700 401	455 549	571 404	324 497

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
					Koriģēts	Koriģēts
2019. gada 31. decembrī (koriģēts) Darījumi ar akcionāriem	55 860	20 376	195 087	510	110 719	382 552
Dividendes Darījumi ar	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
akcionāriem kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
norakstīšana	-	-	(6 817)	-	6 817	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- -	- (348)	11 189 -	11 189 (348)
kopā:	-	-	-	(348)	11 189	10 841
2020. gada 31. decembrī Darījumi ar akcionāriem:	55 860	20 376	188 270	162	111 169	375 837
Dividendes Darījumi ar	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
akcionāriem kopā Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
norakstīšana	-	-	(6 490)	-	6 490	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- -	- 998	3 240 -	3 240 998
kopā:	-	-	-	998	3 240	4238
2021. gada 31. decembrī	55 860	20 376	181 780	1 160	110 126	369 302

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Reorga nizācijas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2019. gada 31. decembrī
(koriģēts)	55 860	20 376	(51)	204 545	22 288	303 018
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
kopā:	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie	-	-	-	-	11 501	11 501
ienākumi	-	-	(3)	-	-	(3)
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	(3)	-	11 501	11 498
2020. gada 31. decembrī (koriģēts)	55 860	20 376	(54)	204 545	16 233	296 960
Darījumi ar akcionāriem:
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
kopā	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	74	74
Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	-	-	30	-	-	30
kopā:	-	-	30	-	74	104
2021. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(24)	204 545	5 534	286 291

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

		Pielikums Koncerns 2021	2020	Koncerns Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa		3 664	12 683	498	12 995
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
nolietojums	6	11 383	11 497	373	450
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	2 275	2 022	907	733
izmaiņas uzkrājumos		(1)	1	(1)	1
- ienākumi no līdzdalības -(peļņa) / zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu		-	-	(8 379)	(8 778)
izslēgšanas		537	399	(2)	(4)
- procentu izdevumi		515	186	509	186
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un
saistībās:
- debitoros		(189 739)	4 937	(188 528)	5 182
- krājumos		(81 353)	7 885	(81 424)	8 018
- avansa maksājumos par krājumiem		(21 293)	(2 216)	(21 262)	(2 207)
- kreditoros		256 911	(41)	255 395	1 580
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(424)	(1 494)	(424)	(1 494)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās
darbības		(17 525)	35 859	(42 338)	16 662
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	9 8	(10 167)	(7 046)	(63)	(205)
Nemateriālo aktīvu iegāde		(3 164)	(2 242)	(972)	(943)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi		93	137	16	24
Saņemtās dividendes	22	-	-	8 379	8 778
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(13 238)	(9 151)	7 360	7 654
Naudas plūsma no finanšu darbības	17	2 474	-	2 474	-
Saņemtais overdrafts		(3 500)	(3 500)	-	-
Samaksātais aizņēmums Samaksātās nomas	17	(25)	(25)	(93)	(93)
Samaksātie procenti		(689)	(386)	(509)	(186)
Izmaksātās dividendes	16	(10 773)	(17 556)	(10 773)	(17 556)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(12 511)	(21 467)	(8 901)	(17 835)
Neto naudas plūsma		(43 274)	5 241	(43 881)	6 481
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
sākumā		54 236	48 995	44 968	38 487
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
beigās		10 962	54 236	1 087	44 968

Finanšu pārskatus 2022. gada 23. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

PIELIKUMI

Segmentu informācija

1. un 2020. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 2021	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	(8 232)	26 244	17 992
Nolietojums un amortizācija	(1 212)	(12 446)	(13 658)
Finanšu izdevumi	(665)	(6)	(671)
Peļņa pirms nodokļiem	(10 109)	13 793	3 664

Koncerns 2020	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	6 000	20 462	26 462
Nolietojums un amortizācija	(1 115)	(12 404)	(13 519)
Finanšu izdevumi	(260)	-	(260)
Peļņa pirms nodokļiem	4 625	8 058	12 683

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2021	2020
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	2 446	14 438
Nolietojums un amortizācija	(1 280)	(1 183)
Finanšu izdevumi	(668)	(260)
Peļņa pirms nodokļiem	498	12 995

Koncerns 2021	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	842	11 505	12 347
Segmentu aktīvi 31.12.2021	374 692	325 709	700 401

Koncerns 2020	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	1 177	11 258	12 435
Segmentu aktīvi 31.12.2020	129 530	326 019	455 549

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2021	2020
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	842	1 177
Segmentu aktīvi 31.12.	571 404	324 497

Aktīvi	AS "Latvijas Gāze"	AS "Gaso"	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aktīvi 31.12.2021	571 404	331 306	(194 534)	(7 588)	(187)	700 401
Aktīvi 31.12.2020	324 497	331 152	(194 534)	(5 310)	(255)	455 549

Aktīvi 31.12.2021	Segmenta aktīvi	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Sabiedrība kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Latvijas Gāze"	374 692	194 534	1 991	187	571 404
AS "Gaso"	325 709	-	5 597	-	331 306

Aktīvi 31.12.2020	Segmenta aktīvi	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Sabiedrība kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Latvijas Gāze"	129 530	194 534	178	255	324 497
AS "Gaso"	326 020	-	5 132	-	331 152

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2021	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas,	424 587 (4 793)	102 978 -	53 515 -	581 080 (4 793)
kas atzītas par ieņēmumiem	2 487	172	3 253	5 912
Citi ieņēmumi	-	-	1 143	1 143
	422 281	103 150	57 911	583 342

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2020	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas	100 587 (1 301)	41 132 -	46 967 -	188 686 (1 301)
atzītas par ieņēmumiem	877	112	1 057	2 046
Citi ieņēmumi	-	-	1 063	1 063
	100 163	41 244	49 087	190 494

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2021	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	424 587	102 978	527 565
Citi ieņēmumi	2 487	172	2 659
	427 074	103 150	530 224

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 87%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 13% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

Sabiedrība		Gāzes tirdzniecība
2020	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	100 587	41 132	141 719
Citi ieņēmumi	877	112	989
	101 464	41 244	142 708

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 88%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 12% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

3. Pārējie ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvums	-	738	-	738
Soda naudas	403	747	302	669
Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem samazinājums, neto	-	90	-	154
Citi ieņēmumi	1 069	1 275	119	267
	1 472	2 850	422	1 828

4. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas Materiālu, rezerves daļu un degvielas	338 116	129 886	337 907	129 628
izmaksas	1 412	1 415	45	49
	339 528	131 301	337 952	129 677

5. Personāla izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās	22 161	20 031	4 279	4 028
iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju	5 047	4 690	908	905
apdrošināšana	1 406	1 324	184	189
Pārējās personāla izmaksas	342	286	186	155
	28 956	26 331	5 557	5 277
Vidējais darbinieku skaits	1 011	997	123	119

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
Valdes un Padomes atalgojums	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas	2 603	2 089	1 307	1 258
obligātās iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju	519	478	191	269
apdrošināšana	113	111	45	45
Pārējās personāla izmaksas	103	76	-	-
	3 338	2 754	1 543	1 572

6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums

	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nemateriālo aktīvu amortizācija Pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības	2 275	2 022	907	733
samazinājums	11 427	11 515	284	361
Tiesību lietot aktīvus nolietojums	21	21	89	89
Kapitalizētais nolietojums	(65)	(39)	-	-
	13 658	13 519	1 280	1 183

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi	189 564	-	189 564	-
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas	822	799	480	550
(noma, elektrība, apsardze un citi pakalpojumi)	1 486	1 411	212	211
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	450	785	342	712
Biroja un citas administratīvās izmaksas	1 769	1 875	749	853
Nodokļi un nodevas IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un	876	1 005	522	609
transporta izmaksas	1 907	1 960	731	952
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un izslēgšanas Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem	539	-	-	-
palielinājums, neto	574	-	411	-
Citas izmaksas	350	1 415	59	35
	198 337	9 250	193 070	3 922

1. gadā Pārējās saimnieciskās darbības izmaksās ir iekļauta neto summa 189 564 tūkstoši EUR, kas izriet no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 78 667 tūkstoši EUR no šīs summas ir attiecināmi uz pamatdarbību 12 mēnešu pārskata periodā, kas aprēķināti kā summa (3 064) tūkstoši EUR (reverss no iepriekšējā gada uzkrājumiem), plus 2021. gadā izmaksātā neto summa 81 731 tūkstoši EUR. Atlikusī summa par atvasinātajiem finanšu instrumentiem 110 897 tūkstošu EUR apmērā ir novērtēta pēc tirgus vērtības principa uz bilances datumu un ir attiecināma uz 2022. gada pamatdarbību.

8. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	24 029	20 967	6 459	5 468
Iegādāti	2 737	3 062	776	991
Norakstīti	(295)	-	-	-
Perioda beigās	26 471	24 029	7 235	6 459
Amortizācija
Perioda sākumā	14 852	12 830	1 402	669
Amortizācija pārskata gadā	2 275	2 022	907	733
Par norakstīto	(295)	-	-	-
Perioda beigās	16 832	14 852	2 309	1 402
Atlikusī vērtība uz perioda beigām	9 639	9 177	4 926	5 057

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 7 333 tūkstoši EUR (Koncerns) un 56 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2020: 7 207 tūkstoši EUR – Koncerns, 56 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības un Koncerna nemateriālo aktīvu veido programmatūra. 2021. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 675 tūkstoši EUR (31.12.2020: 1 102 tūkstoši EUR), un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 134 tūkstoši EUR (31.12.2020: 330 tūkstoši EUR).

Ievērojot Eiropas Savienības noteiktos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, Latvijas Gāzes uzmanības centrā ir klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšana, veidojot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Saskaņā ar Eiropas Savienības priekšlikumu paketi "Fit for 55", Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketi, Metāna stratēģiju un Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktajiem mērķiem, Latvijas Gāzes ambīcija ir kļūt par biometāna ražotāju un iekļaut to dabiskajā gāzes tīklā. Papildus ieviestajai Energopārvaldības sistēmai atbilstoši ISO 50 001 standartam, 2021.gadā Latvijas Gāze ir ieviesusi Vides pārvaldības sistēmu, kas ir sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un ir veikusi CO2 emisiju aprēķinus. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 emisiju aprēķiniem, Latvijas Gāze ir iestādījusi 2000 bērzu, tādējādi kompensējot 3 gadu CO2 emisijas.

9. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2020	655 714	40 251	17 485	675	714 125
Iegādāts	5 033	2 018	1 261	1 219	9 531
Norakstīts	(1 871)	(510)	(677)	-	(3 058)
31.12.2021	658 876	41 759	18 069	1 894	720 598
Nolietojums
31.12.2020	365 507	25 718	12 929	-	404 154
Aprēķināts	8 127	1 885	1 415	-	11 427
Norakstīts	(1 282)	(482)	(665)	-	(2 429)
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	372 352	27 121	13 679	-	413 152
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	286 524	14 638	4 390	1 894	307 446
31.12.2020	290 207	14 533	4 556	675	309 971

1. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 326 tūkstoši EUR.

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2019	650 929	38 835	16 443	1 079	707 286
Iegādāts	6 159	2 163	1 051	-	9 373
Pārklasificēts	-	-	404	(404)	-
Norakstīts	(1 374)	(747)	(413)	-	(2 534)
31.12.2020	655 714	40 251	17 485	675	714 125
Nolietojums
31.12.2019	358 636	23 998	12 002	-	394 636
Aprēķināts	7 814	2 389	1 312	-	11 515
Norakstīts	(943)	(669)	(385)	-	(1 997)
31.12.2020	365 507	25 718	12 929	-	404 154
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2020	290 207	14 533	4 556	675	309 971
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2019	292 293	14 837	4 441	1 079	312 650

1. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 350 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnolo ģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2020	1 811	-	1 721	-	3 532
Iegādāts	-	-	66	-	66
Norakstīts	-	-	(27)	-	(27)
31.12.2021 Nolietojums	1 811	-	1 760	-	3 571
31.12.2020	90	-	908	-	998
Aprēķināts	72	-	212	-	284
Norakstīts	-	-	(15)	-	(15)
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	162	-	1 105	-	1 267
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	1 649	-	655	-	2 304
31.12.2020	1 721	-	813	-	2 534

1. gada 31. decembrī Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 3 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2019	1 811	-	1 593	1	3 405
Iegādāts	-	-	186	-	186
Pārvietots	-	-	1	(1)	-
Norakstīts	-	-	(59)	-	(59)
31.12.2020	1 811	-	1 721	-	3 532
Nolietojums
31.12.2019	18	-	658	-	676
Aprēķināts	72	-	289	-	361
Norakstīts	-	-	(39)	-	(39)
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	90	-	908	-	998
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	1 721	-	813	-	2 534
31.12.2019	1 793	-	935	1	2 729

1. gada 31. decembrī Sabiedrībai nebija parādu par pamatlīdzekļiem.

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 17 086 tūkstoši EUR (Koncerns) un 465 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2020: 12 185 tūkstoši EUR (Koncerns) un 443 tūkstoši EUR (Sabiedrība)).

1. gadā Koncerns veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu.

Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam un Sabiedrībai piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 2021. gada 31. decembrī 1 610 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2020: 1 559 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). Zeme netiek pārvērtēta.

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017	194 534
Bilances vērtība 31.12.2021 un 31.12.2020	194 534

Piederošās daļas	31.12.2021	31.12.2020
AS "Gaso"	100 %	100 %

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2021	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2020	Meitas sabiedrības peļņa 2021	Meitas sabiedrības peļņa 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	277 545	273 411	11 545	8 466

11. Krājumi

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	122 278	40 854	122 278	40 854
Materiāli un rezerves daļas	1 366	1 437	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites
krājumiem	(70)	(71)	-	-
	123 574	42 220	122 278	40 854

12. Debitori

Debitori	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība)	86	8	5	5
	86	8	5	5
Īstermiņa debitori (nominālvērtība) Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības	134 304	35 896	133 557	32 519
samazinājumam	(5 893)	(7 590)	(5 369)	(7 180)
	129 411	28 306	128 188	25 339

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

13. Nodokļi

Koncerns	Saistības*	Pārmaksa	Aprēķināts	Samaksāts	Saistības*	Pārmaksa
Nodokļu kustība	31.12.2020	31.12.2020	2021	2021	31.12.2021	31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	1 848		- 82 957	(64 479)	20 326	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	891		- 6 042	(6 092)	841	-
apdrošināšanas maksājumi	696		- 7 356	(7 316)	736	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-		- 424	(424)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	353		- 3 966	(3 932)	387	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-		- 195	(195)	-	-
Dabas resursu nodoklis	11		- 18	(29)	-	-
	3 799		- 100 958	(82 467)	22 290	-

Koncerns	Saistības*	Pārmaksa	Aprēķināts	Samaksāts	Saistības*	Pārmaksa
Nodokļu kustība	31.12.2019	31.12.2019	2020	2020	31.12.2020	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	3 839	-	25 296	(27 287)	1 848	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	892	-	5 983	(5 984)	891	-
apdrošināšanas
maksājumi	701	-	7 010	(7 015)	696	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	1 494	(1 494)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	338	-	3 606	(3 591)	353	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	194	(194)	-	-
Dabas resursu nodoklis	6	-	14	(9)	11	-
	5 776	-	43 597	(45 574)	3 799	-

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020	Aprēķināts 2021	Samaksāts 2021	Saistības* 31.12.2021	Pārmaksa 31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	899	-	73 886	(55 188)	19 597	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	889	-	6 022	(6 070)	841	-
apdrošināšanas maksājumi	104	-	1 328	(1 316)	116	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	424	(424)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	54	-	831	(823)	62	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	13	(13)	-
	1 946	-	82 504	(63 834)	20 616	-

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2019	Pārmaksa 31.12.2019	Aprēķināts 2020	Samaksāts 2020	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	2 774	-	16 738	(18 613)	899	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	887	-	5 960	(5 958)	889	-
apdrošināšanas maksājumi	101	-	1 355	(1 352)	104	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	1 494	(1 494)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	33	-	801	(780)	54	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	13	(13)	-
	3 795	-	26 361	(28 210)	1 946	-

* Skatīt 21. pielikumu.

14. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrātie ieņēmumi	90	1 313	4	1 253
Rezervētie līdzekļi	357	260	357	260
	447	1 573	361	1 513

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nākamo periodu izdevumi	2 079	1 245	999	736
Atvasinātie finanšu instrumenti	1 179	624	1 179	624
Samaksātie avansi	86 040	-	86 040	-
Citi debitori	181	103	-	3
	89 479	1 972	88 218	1 363

1. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī atvasinātie finanšu instrumenti sastāv no dabasgāzes mijmaiņas līgumiem.

16. Akcijas un akcionāri

	31.12.2021 % no	31.12.2021	31.12.2020 % no	31.12.2020
	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Akciju kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14 571 480	36.52	14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25 328 520	63.48	25 328 520
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	18.26	7 285 740	18.26	7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11 560 645	28.97	11 560 645
Itera Latvija SIA	16.00	6 384 001	16.00	6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto
akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	34.00	13 566 701	34.00	13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1 102 913	2.77	1 102 913
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī sastāvēja no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1.40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Peļņa par akciju / Koncerns	2021	Peļņa par akciju 2020
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	3 240	11 189
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.) Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.)	39 900 39 900	39 900 39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.081	0.280

Peļņa par akciju / Sabiedrība	2021	Peļņa par akciju 2020
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	74	11 501
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.) Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.) Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju	39 900 39 900 39 900	39 900 39 900 39 900
skaits tūkst. (b) Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.002	0.288

17. Aizņēmumi

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	-	22 167	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa Overdrafts no OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā	22 167	3 500	-	-
- overdrafts	2 474	-	2 474
	24 641	25 667	2 474	-

1. gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli, ar iespēju pēc vienošanās pagarināt aizņēmuma atmaksāšanas beigu termiņu un par ko šobrīd tiek gatavots piedāvājums no bankas. Aizņēmuma

procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR. Sabiedrībai ir pieejams overdrafts. Overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.

18. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	14 094	18 318	-	-
Īstermiņa daļa	2 934	1 079	-	-
	17 028	19 397	-	-

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā Saņemts no iedzīvotājiem un	19 397	19 572	-	92
sabiedrībām pārskata gadā	1 855	974	-	-
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(4 224)	(1 149)	-	(92)
Pārnests uz nākamajiem periodiem	17 028	19 397	-	-

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrīb	Sabiedrība
	2021	2020	a 2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā	2 305	1 757	61	57
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	422	355	-	2
Izmaksāti	(217)	(154)	(2)	(1)
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu
rezultātā – atzīti apvienoto ienākumu
pārskatā	(998)	348	(30)	3
Uzkrājumi pārskata gada beigās	1 512	2 306	29	61

20. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi saistītiem uzņēmumiem
(22. pielikums)	9 737	-	15 334	5 132
Parādi trešajām pusēm	78 775	5 725	75 907	3 070
	88 512	5 725	91 241	8 202

21. Pārējās saistības

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	56 950	11 872	56 822	11 813
Atvasinātie finanšu instrumenti	112 076	3 688	112 076	3 688
Pievienotās vērtības nodoklis	20 326	1 848	19 597	899
Uzkrātās izmaksas	4 702	4 324	1 198	1 153
Akcīzes nodoklis Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu	841	891	841	889
izmaksas	1 577	1 250	260	215
Darbinieku atalgojums	1 005	878	175	169
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	736	696	116	104
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	387	353	62	54
Dabas resursu nodoklis	-	11	-	-
Pārējās īstermiņa saistības	97	86	14	14
	198 697	25 897	191 161	18 998

22. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Koncernam un Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi. No AS "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir AS "Latvijas Gāze" meitas sabiedrība AS "Gaso", kas dibināta 2017. gadā.

Ieņēmumi vai izdevumi	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas
(t.sk. balansēšanas pakalpojumi,
pašpatēriņš un citi)
AS "Gaso"	-	-	5 037	1 567
Dividenžu ieņēmumi
AS "Gaso"	-	-	8 379	8 778
Dabasgāzes iepirkumi
PAS "Gazprom"	395 926	102 199	395 926	102 199
PAS "Gazprom Export"	860	2 248	860	2 248
Izdevumi par dabasgāzes sadali un
citiem saistītajiem pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	35 513	32 293
Citi izdevumi
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	37 725	-	37 725	-
Finanšu pakalpojumi
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	22	19	22	19

Prasības un saistības pret saistītām personām	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi
AS "Gaso"	-	-	1 991	178
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	-	8	-	8
PAS "Gazprom"	236	-	236	-
Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	29 137	6 356	29 137	6 356
PAS "Gazprom Export"	-	1 004	-	1 004
Maksājumi saistītajiem uzņēmumiem
par dabasgāzi un pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	5 597	5 132
PAS "Gazprom"	5 083	-	5 083	-
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	4 654	-	4 654	-

23. Finanšu risku pārvaldība

Patiesās vērtības apsvērumi

Finanšu aktīvi un saistības	Līmenis	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi	3	129 411	28 306	128 188	25 339
Uzkrātie ieņēmumi	3	90	1 313	3	1 253
Atvasinātie finanšu
instrumenti	2	1 179	624	1 179	624
Rezervētie līdzekļi	2	357	260	357	260
Nauda un tās ekvivalenti	2	10 962	54 236	1 087	44 968
Finanšu aktīvi		141 999	84 739	130 814	72 444
Aizņēmumi	3	24 641	25 667	2 474	-
Nomas saistības	3	21	21	208	276
Uzkrātas izmaksas	3	4 702	4 324	1 198	1 153
Atvasinātie finanšu	2
instrumenti		112 076	3 688	112 076	3 688
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	3	88 512	5 725	91 241	8 202
Finanšu saistības		229 952	39 425	207 197	13 319

Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, brokera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata.

Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1. līmenī, 2. līmenī un 3. līmenī.

Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

• 1. Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos;
• 1. Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1. līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Attiecībā uz Koncerna turētiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām izmantotā kotētā tirgus cena ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, ieskaitot pašreizējās pirkšanas un pārdošanas cenas, ko novērtē tirdzniecības darījumu partneri, Argus Media group (Preču un Enerģijas cenu standartu aģentūra), Intercontinental Exchange.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēta kā 3. līmenis. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.

Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.

Patiesās vērtības noteikšana ēkām, būvēm, iekārtām un ierīcēm aprakstīta 25. pielikuma sadaļā Ēku, būvju, iekārtu un ierīču pārvērtēšana.

24. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Standarti un grozījumi kas stājās spēkā pārskata gadā

Ir izdoti jauni vai pārskatīti standarti un interpretācijas, kas ir obligāti pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kurus Koncerns un Sabiedrība nav priekšlaicīgi pieņēmuši. No šiem standartiem vai interpretācijām nav paredzama būtiska ietekme uz Koncerna un Sabiedrības finanšu pārskatiem.

Standarti un grozījumi kas stājās spēkā pārskata gadā

Grozījumi 16. SFPS – Nomas līgumu koncesijas, kas saistītas ar Covid-19 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk). Grozījumi paredz nomniekiem (bet ne iznomātājiem) iespēju izmantot atbrīvojumu no standarta prasības novērtēt, vai ar Covid-19 saistītas koncesijas ir nomas līguma modifikācija. Nomnieki var izvēlēties uzskaitīt nomas koncesijas tāpat kā tad, ja tās nebūtu nomas grozījums. Daudzos gadījumos tā rezultātā koncesija tiks uzskaitīta kā mainīgs nomas maksājums. Praktiskais atvieglojums attiecas tikai uz nomas koncesijām, kas rodas tieši COVID-19 pandēmijas rezultātā, un tikai tad, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi: nomas maksājumu izmaiņu rezultātā tiek pārskatīta atlīdzība par nomu, kas būtībā ir tāda pati kā vai mazāka par atlīdzību par nomu tieši pirms izmaiņām; jebkurš nomas maksājumu samazinājums ietekmē tikai maksājumus, kas jāveic 2021. gada 30. jūnijā vai pirms šī datuma; un nav būtiskas izmaiņas citos nomas nosacījumos. Ja nomnieks izvēlas piemērot šo praktisko atvieglojumu nomai, tas konsekventi piemēro praktisko atvieglojumu visiem nomas līgumiem ar līdzīgām īpašībām un līdzīgos apstākļos. Grozījumi ir jāpiemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, bet nomniekiem nav jākoriģē iepriekšējo periodu skaitļi vai jāsniedz informācija saskaņā ar 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktu.

• Bāzes procentu likmju etalona (IBOR) reformas otrā fāze – grozījumi 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk). 2. posma grozījumi risina problēmas, kas izriet no reformu īstenošanas, tostarp viena etalona aizstāšanas ar alternatīvu. Grozījumi attiecas uz šādām jomām:
  • Līgumā paredzēto naudas plūsmu noteikšanas bāzes izmaiņu uzskaite IBOR reformas rezultātā: instrumentiem, uz kuriem attiecas amortizēto izmaksu novērtējums, grozījumi paredz, ka uzņēmumiem praktiski lietderīgi ir ņemt vērā izmaiņas pamatojumā, lai noteiktu līgumā noteiktās naudas plūsmas IBOR reformas rezultātā, atjauninot efektīvo procentu likmi, izmantojot 9. SFPS B5.4.5. punktā sniegtos norādījumus. Tā rezultātā tūlītēja peļņa vai zaudējumi netiek atzīti. Šis praktiskais atvieglojums attiecas tikai uz šādām izmaiņām un tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams tieši IBOR reformas rezultātā, un jaunā bāze ir ekonomiski līdzvērtīga iepriekšējai bāzei. 16. SFPS arī tika grozīts, lai pieprasītu nomniekiem izmantot līdzīgu praktisku atvieglojumu, uzskaitot nomas grozījumus, kas IBOR reformas rezultātā maina turpmāko nomas maksājumu noteikšanas pamatu.
  • 1. posma atvieglojumu beigu datums līgumā nenoteiktiem riska komponentiem riska ierobežošanas attiecībās: 2. posma grozījumi nosaka, ka uzņēmumam perspektīvi jāpārtrauc 1. posma atvieglojumu piemērošana līgumā nenoteiktai riska sastāvdaļai, sākot no agrākā no tiem, kad tiek veiktas izmaiņas ārpuslīgumā noteiktai riska komponentei vai riska ierobežošanas attiecības tiek pārtrauktas. Riska komponentu 1. posma grozījumos beigu datums netika norādīts.
  • Papildu pagaidu izņēmumi no īpašu riska ierobežošanas uzskaites prasību piemērošanas: 2. posma grozījumi paredz dažus papildu pagaidu atvieglojumus no īpašu 39.SGS un 9.SFPS riska ierobežošanas uzskaites prasību piemērošanas riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmē IBOR reforma.
  • Papildu 7. SFPS informācijas atklāšana saistībā ar IBOR reformu: grozījumi pieprasa atklāt: (i) kā uzņēmums pārvalda pāreju uz alternatīvām etalonlikmēm, tās norisi un pārejas radītos riskus; ii) kvantitatīvu informāciju par atvasinātajiem un neatvasinātajiem instrumentiem, kuriem vēl jāveic pāreja, kas sadalīta pēc nozīmīga procentu likmju etalona; un (iii) aprakstu par visām izmaiņām riska pārvaldības stratēģijā IBOR reformas rezultātā.

Standarti un grozījumi kas stājas spēkā pārskata gados kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES

• Grozījumi 4. SFPS – 9. SFPS piemērošanas atlikšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
• Grozījumi 10. SFPS un 28. SGS Pārdošanas vai aktīvu nodošanas darījumi starp investoru un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu (spēka stāšanas datums šobrīd nav noteikts, nav apstiprināti lietošanai ES).
• 17. SFPS Apdrošināšanas līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).
• Grozījumi 1. SGS Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie ierobežota rakstura grozījumi precizē, ka saistības tiek klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības atkarībā no tiesībām, kas pastāv pārskata perioda beigās. Saistības ir ilgtermiņa, ja uzņēmumam ir būtiskas tiesības pārskata perioda beigās atlikt norēķinus vismaz uz divpadsmit mēnešiem. Vadlīnijas vairs neprasa, lai šādas tiesības būtu beznosacījuma. Vadības cerības, vai tā pēc tam izmantos tiesības atlikt norēķinus, neietekmē saistību klasifikāciju. Tiesības atlikt pastāv tikai tad, ja uzņēmums pārskata perioda beigās atbilst visiem attiecīgajiem nosacījumiem. Saistības tiek klasificētas kā īstermiņa, ja kāds nosacījums ir pārkāpts pārskata datumā vai pirms tā, pat ja pēc pārskata perioda beigām aizdevējs ir saņēmis atbrīvojumu no šī nosacījuma. Un otrādi, aizņēmums

tiek klasificēts kā ilgtermiņa, ja aizņēmuma nosacījumi (covenants) tiek pārkāpti tikai pēc pārskata datuma. Turklāt grozījumi paredz precizēt klasifikācijas prasības parādiem, ko uzņēmums varētu nokārtot, konvertējot tos pašu kapitālā. "Norēķins" ir definēts kā saistību dzēšana ar naudu, citiem resursiem, kas ietver saimnieciskos labumus, vai paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem. Ir izņēmums attiecībā uz konvertējamiem instrumentiem, kurus varētu pārvērst pašu kapitālā, bet tikai tiem instrumentiem, kuru konvertēšanas iespēja ir klasificēta kā pašu kapitāla instruments kā atsevišķa saliktā finanšu instrumenta sastāvdaļa.

Ienākumi pirms paredzētās pamatlīdzekļu izmantošanas, Apgrūtinošie līgumi – līguma izpildes izmaksas, Atsauce uz SFPS Konceptuālo ietvaru – 16. SGS, 37. SGS un 3. SFPS šaura apjoma grozījumi un 2018. – 2020. Ikgadējie SFPS uzlabojumi – grozījumi 1. SFPS, 9. SFPS, 16. SFPS un 41. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).

16. SGS grozījumi aizliedz uzņēmumam atskaitīt no pamatlīdzekļu objekta izmaksām jebkādus ieņēmumus, kas saņemti, pārdodot preces, kas ražotas, kamēr uzņēmums sagatavo aktīvu tā paredzētajai lietošanai. Ieņēmumi no šādu objektu pārdošanas kopā ar to ražošanas izmaksām tagad tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmums izmantos 2. SGS, lai novērtētu šo posteņu izmaksas. Izmaksās netiks iekļauts pārbaudāmā aktīva nolietojums, jo tas nav gatavs paredzētajai lietošanai. 16. SGS grozījumi arī precizē, ka uzņēmums "pārbauda, vai aktīvs darbojas pareizi", kad tas novērtē aktīva tehnisko un fizisko veiktspēju. Aktīva finansiālajiem rādītājiem nav nozīmes šim novērtējumam. Līdz ar to pamatlīdzeklis var darboties, kā to paredzējusi vadība, un uz to var tikt attiecināts nolietojums, pirms tas ir sasniedzis vadības gaidīto darbības veiktspējas līmeni.

37. SGS grozījumi precizē jēdziena "līguma izpildes izmaksas" nozīmi. Grozījumos paskaidrots, ka līguma izpildes tiešās izmaksas ietver līguma izpildes papildu izmaksas; un citu izmaksu sadalījums, kas ir tieši saistītas ar izpildi. Grozījumi arī precizē, ka, pirms tiek izveidoti atsevišķi uzkrājumi apgrūtinošam līgumam, uzņēmums atzīst visus vērtības samazināšanās zaudējumus, kas radušies līguma izpildei izmantotajiem aktīviem, nevis aktīviem, kas paredzēti šim līgumam.

3. SFPS tika grozīts, lai atsauktos uz 2018. gada finanšu pārskatu konceptuālajām pamatnostādnēm, lai noteiktu, kas uzņēmējdarbības apvienošanā ir aktīvs vai saistības. Pirms grozījumiem 3. SFPS atsaucās uz 2001. gada finanšu pārskatu konceptuālajām pamatnostādnēm. Turklāt 3. SFPS tika pievienots jauns izņēmums saistībām un iespējamām saistībām. Izņēmums nosaka, ka attiecībā uz dažiem saistību un iespējamo saistību veidiem uzņēmumam, kas piemēro 3. SFPS, tā vietā jāatsaucas uz 37. SGS vai 21. SFPIK, nevis uz 2018. gada konceptuālo regulējumu. Bez šī jaunā izņēmuma uzņēmums būtu atzinis dažas saistības uzņēmējdarbības apvienošanā, kuras tas neatzītu saskaņā ar 37. SGS. Tāpēc uzreiz pēc iegādes uzņēmumam būtu bijis jāpārtrauc šādu saistību atzīšana un jāatzīst peļņa, kas neatspoguļo ekonomiskos ieguvumus. Tika arī precizēts, ka iegādātājam iegādes datumā nav jāatzīst iespējamie aktīvi, kā noteikts 37. SGS.

Grozījumi 9. SFPS nosaka, kuras maksas jāiekļauj 10% pārbaudē finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanai. Izmaksas vai maksas var maksāt vai nu trešajām personām, vai aizdevējam. Saskaņā ar grozījumiem trešajām personām maksātās izmaksas vai maksas netiks iekļautas 10% pārbaudē.

Ilustratīvais 13. piemērs, kas pievienots 16. SFPS, tika grozīts, lai izslēgtu ilustrāciju ar iznomātāja maksājumiem par iznomāta īpašuma uzlabojumiem. Grozījumu mērķis ir novērst jebkādas iespējamās neskaidrības par nomas stimulu uzskaiti.

1. SFPS pieļauj atbrīvojumu, ja meitasuzņēmums pieņem SFPS vēlāk nekā tā mātesuzņēmums. Meitasuzņēmums var novērtēt savus aktīvus un saistības uzskaites vērtībās, kas tiktu iekļautas tā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, pamatojoties uz mātesuzņēmuma pārejas datumu uz SFPS, ja netika veiktas korekcijas konsolidācijas procedūru ietvaros un uzņēmējdarbības apvienošanas, kurā mātesuzņēmums iegādājās meitas uzņēmumu, seku rezultātā. 1. SFPS tika grozīts, lai ļautu uzņēmumiem, kuri izmantojuši šo 1. SFPS atbrīvojumu, novērtēt arī kumulatīvās pārvērtēšanas atšķirības, izmantojot mātesuzņēmuma uzrādītās summas, pamatojoties uz mātesuzņēmuma pārejas datumu uz SFPS. Ar grozījumiem 1. SFPS iepriekš minētais atbrīvojums tiek attiecināts uz kumulatīvām valūtas pārrēķinu starpībām, lai samazinātu izmaksas tiem, kas pirmo reizi piemēro SFPS. Šie grozījumi attieksies arī uz asociētajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem, kuri izmantojuši to pašu SFPS 1 atbrīvojumu.

Tika atcelta prasība uzņēmumiem neiekļaut nodokļu naudas plūsmas, nosakot patieso vērtību saskaņā ar 41. SGS. Šo grozījumu mērķis ir saskaņot ar standarta prasību diskontēt pēc-nodokļu naudas plūsmas.

Nav citu jaunu vai pārskatītu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā, ar paredzamu būtisku ietekmi uz Koncernu un Sabiedrību.

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

• tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
• tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā, to pārvērtē peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / (izdevumos).

Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:

• pircēju un pasūtītāju parādi;
• uzkrātie ieņēmumi;
• rezervētie līdzekļi;
• nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

• objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
• naudas vērtību laikā un

visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Faktoringi

2021.gadā Sabiedrība ir noslēgusi 2 Faktoringa līgumus ar fiksēto likmi plus 3 mēn EURIBOR. To pamatā ir naudas prasījuma nodošana faktoringa uzņēmumam, saņemot tūlītēju apmaksu, tādējādi uzlabojot naudas plūsmu.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10- 30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Koncernam un Sabiedrībai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus.

Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Katru gadu starpība starp nolietojumu, kura pamatā ir pārvērtētā aktīva uzskaites vērtība, kas iekļauta peļņā vai zaudējumos, un nolietojumu, pamatojoties uz aktīva sākotnējām izmaksām, pārklasificē no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu.

Zeme un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	Ēkas:	20 – 100 gadi
	Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu:	20 – 70 gadi
	Iekārtas un mašīnas:	5 – 30 gadi
	Pārējie pamatlīdzekļi:	2 – 15 gadi

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Noma (grāmatvedības politika, kas piemērota no 2019. gada 1. janvāra)

Koncerns un Sabiedrība ir nomnieki. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:

• fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
• mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
• summas, kuras Koncernam un Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
• pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Koncerns un Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo iespēju, un
• soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Koncerns un Sabiedrība izmantos šo iespēju.

Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.

Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī ir izmantota 3.33% diskonta likme.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.

Lietošanas tiesību aktīvi

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:

• nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
• visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
• visām sākotnējām tiešām izmaksām un
• atjaunošanas izmaksām.

Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja Koncerns un Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr Koncerns un Sabiedrība pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tie ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

• Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
• Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
• AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Šīs reorganizācijas rezultātā Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t.i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Koncerna mātes sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

25. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Finansiālās saistības, kas izriet no ilgtermiņa gāzes iegādēm, tiek aprēķinātas pēc tiem pašiem principiem, kas regulē iekšējo budžeta sastādīšanu. Attiecīgais ilgtermiņa saistību apmērs uz bilances datumu bija aptuveni 2.49 miljardi EUR 2021. gada 31. decembrī un 1.93 miljardi EUR 2020. gada 31. decembrī.

Atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam reorganizācijas gadījumā vēsturiskais uzņēmums kopā ar jaunizveidoto uzņēmumu uzņemas solidāru atbildību par saistībām, kas radušās pirms reorganizācijas un nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, un kuru norēķinu veikšanas datums ir piecu gadu laikā pēc reorganizācijas datuma. 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī Koncerns un Sabiedrība nav informēti par jebkādām saistībām, par kurām tie būtu atbildīgi saistībā ar iepriekš minēto.

Uz 2021. gada 31. decembrī SEB bankā ir rezervēti 250 tūkstoši EUR, un OP Corporate Bank plc. Latvijas filiālē 102 tūkstoši EUR (31.12.2020: 260 tūkstoši EUR SEB bankā) kā finanšu garantija.

26. Notikumi pēc bilances datuma

1. gada 25. janvārī LR Ministru kabinets pieņēma jaunu likumprojektu par pasākumiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma novēršanai un grozījumus vairākos MK noteikumos, apstiprinot jaunus papildu atbalsta pasākumus tūlītējai energoresursu sadārdzinājuma samazināšanai energoresursu cenas privātpersonu un komersantu kopējos rēķinos.

2. gada 31. janvārī AS Latvijas Gāze ir noslēgusi grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc, Latvijas filiāles 100 miljonu EUR kredītlīnijas (overdrafta) limits tiek pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim. No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam, kredītlīnija (overdrafts) tiek palielināta no 30 miljoniem EUR uz 50 miljoniem EUR.