LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

VĒSTULE AKCIONĀRIEM	4
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME5
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE6
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ7
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI7
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS	8
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI 10
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI 13
VADĪBAS ZIŅOJUMS16
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU24
FINANŠU PĀRSKATI25
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 25
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 26
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS26
BILANCE27
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ29
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ30
PIELIKUMI32
KONSOLIDĒTAIS KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS
(NEFINANŠU PAZIŅOJUMS)77
VALDES PAZIŅOJUMS78
IEVADS79
ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10 VĒRTĪBAS	80
CILVĒKTIESĪBAS82
CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUM82
DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA83
PRIVĀTUMS UN DATU DROŠĪBA	84
DARBĪBAS INDIKATORI85
DARBINIEKI 86
ARODBIEDRĪBAS 86
PIESPIEDU UN BĒRNU DARBS86
NODARBINĀTĪBAS NOSACĪJUMI 86

DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANA	88
DARBĪBAS INDIKATORI	88
VIDE 91
DABASGĀZES IZMANTOŠANA UN ILGTSPĒJA 91
DABAS RESURSU PATĒRIŅŠ UN SEG 93
BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA95
DABASGĀZES SADALES TĪKLU EKSPLUATĀCIJA UN PIESĀRŅOJUMS101
ĶĪMISKĀS VIELAS UN ATKRITUMI103
DARBĪBAS INDIKATORI	104
UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI110
NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS 113

VĒSTULE AKCIONĀRIEM

Godātais akcionār!

gadā Latvijas Gāze koncernam, neskatoties uz izaicinājumiem bagātu tirgus vidi, izdevās sasniegt pozitīvus darbības rezultātus. Pēc 2020. gada rekordlielā pieprasījuma samazinājuma, 2021. gadā dabasgāzes tirgos pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvājumu, kas izraisīja strauju cenu pieaugumu un svārstības.

Spēcīgo pieprasījuma pieaugumu 2021. gadā veicināja ekonomikas atkopšanās pēc iepriekšējā gada CoViD-19 pandēmijas striktajiem ierobežojumiem, kā arī zemās gaisa temperatūras. Pēc iepriekšējās aukstās ziemas un sīvās konkurences Āzijas reģionā, Eiropā līdz 2021. / 2022. gada ziemas sākumam dabasgāzes krājumi nesasniedza piecu gadu vidējo līmeni. Papildus, dabasgāzes cenu kāpumu veicināja iepriekš neplānotie remontdarbi piegādēs, straujā ekonomikas atlabšana, oglekļa emisiju kvotu nākotnes līgumu cenu pieaugums un ģeopolitiskā spriedze.

gads vēlreiz apliecināja, ka dabasgāzei, tāpat kā citām izejvielu cenām, piemīt cikliskums. Šoreiz periods starp dabasgāzes cenas kritumu 2020. gadā CoViD-19 pandēmijas ietekmē un izteikto dabasgāzes sadārdzināšanos 2021. gadā bija ļoti īss. Lai gan Latvijas Gāzes mainīgos finanšu uzskaites rezultātus ietekmēja atvasināto finanšu instrumentu uzskaites metodoloģija, disciplinētā tirdzniecības un risku mazināšanas pieeja nodrošināja pamatu sekmīgam sniegumam ziemas sezonā (2021. gada oktobris – 2022. gada marts). Latvijas Gāzes saimnieciskās darbības modelis pierāda veiksmīgu darbību visa preču aprites cikla laikā.

Nākotnē mēs saskatām Latvijas Gāze lomu dabasgāzes piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanā, kas varētu būt nepieciešams, beidzoties daudzu Eiropas tirgotāju ilgtermiņa piegādes līgumiem. Baltijas reģions vairs nav izolēts dabasgāzes tirgus, un Polijas-Lietuvas starpsavienojums (GIPL) vēl vairāk integrēs Baltijas reģionu Eiropas tirgū, paplašinot Latvijas Gāzes tirdzniecības iespējas.

Ņemot vērā Eiropas Savienības dekarbonizācijas politiku un Eiropas Komisijas REPowerEU plānu par lētāku, drošāku un ilgtspējīgāku enerģiju, mēs piešķiram augstu prioritāti projektiem, kas atbalsta klimatneitrālu aprites ekonomiku. 2021. gadā Latvijas Gāze koncentrējās uz biometāna ražošanas projektu izpēti un izstrādi ar mērķi uzsākt ražošanu tuvākajos gados.

Apzinoties globālos apdraudējumus informācijas sistēmām un tehnoloģijām, mēs turpinām īstenot projektus kiberdrošības stiprināšanai.

Klientu pieaugošās prasības un konkurence, kā arī pārmaiņas sabiedrības vērtībās iezīmē mūsu nākotni, tiecoties sasniegt izcilību Latvijas Gāzes operatīvajā un komerciālajā darbībā, kuras pamatā arvien būs klients.

Ar cieņu Aigars Kalvītis Padomes pilnvaru termiņš no 2021. gada 6. septembra līdz 2024. gada 5. septembrim.

Uzņēmuma konsolidētais gada pārskats .pdf formātā, neizmantojot vienoto Eiropas elektronisko pārskatu formātu (ESEF). Dokumenta oriģināls tiek iesniegts mašīnlasāmā .xhtml formātā Nasdaq Baltijas fondu biržā un parakstīts digitāli (Saite: https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/instrument/LV0000100899/reports)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes loceklis

Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, AAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes loceklis

SIA "ITERA Latvija", prezidents

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

Galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

Īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

Departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jurijs Ivanovs (Юрий Иванов), 1974 Padomes loceklis

Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes loceklis

Vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS NK "Rosņeftj"

Ēriks Atvars, 1972 Padomes loceklis

Unicredit Corporate and Investment Banking (Vācija)

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

Valdes pilnvaru termiņš no 2021. gada 16. augusta līdz 2024. gada 15. augustam.

Valdes locekles Ingas Āboliņas pilnvaru termiņš no 2020. gada 17. augusta līdz 2023. gada 16. augustam.

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Inga Āboliņa, 1974 Valdes locekle

Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā, Executive MBA

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns nodrošina drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un tiecas nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2021. gada 31. decembrī

	Darbības valstis	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale	100%

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. CENU KONKURĒTSPĒJU

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. PRODUKTA KVALITĀTI

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem.

3. PAKALPOJUMU KVALITĀTI

Latvijas Gāzes koncerns strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU

Latvijas Gāzes koncerns tiecas pilnībā ieviest Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes izstrādāto korporatīvās pārvaldības kodeksa principus, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. PROFESIONĀLU PERSONĀLU

Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. GĀZAPGĀDES DROŠĪBU

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. ILGTSPĒJĪGĀM INVESTĪCIJĀM

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku, par galvenajām prioritātēm izvirzot sadales tīkla drošas un uzticamas infrastruktūras izveidi, vieda sadales pakalpojuma nodrošināšanu, pievēršot uzmanību klientu apkalpošanas un sadales aktīvu un uzturēšanas un attīstības procesu digitalizācijai un dabasgāzes kā efektīva enerģijas avota popularizēšanai.

8. ILGTSPĒJU

Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam Latvijas Gāzes fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu paketei Fit for 55, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, Latvijas Gāze ambīcija ir kļūt par biometāna ražotāju un iekļaut to dabasgāzes tīklā. Papildus ieviestajam energopārvaldības ISO 50 001 standartam, Latvijas Gāze 2021. gadā ir ieviesusi Vides Pārvaldības vadības sistēmu , kura sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un veikusi CO2 izmešu aprēķinus. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 izmešu aprēķiniem, LG ir iestādījusi 2000 bērzus tādejādi neitralizējot 3 gadu CO2 radītos izmešus.

9. TĪKLA ATTĪSTĪBU UN KLIENTU PIESAISTI

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada. Kopējais AS "Latvijas Gāze" akcionāru skaits 2021. gada 31. decembrī bija 6 631.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2018. – 31.12.2021.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

Avots: Nasdaq Baltic

Vērtspapīru skaits
publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes	Nav
nodrošinātāji

Avots: Nasdaq Baltic

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

gada 31. decembrī pēc akciju tirgus kapitalizācijas AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 426.93 miljonus EUR, kas ir par 1.9% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadā.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2018.-31.12.2021.)

Avots: Nasdaq Baltic

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2019 – 2021)

	2021	2020	2019
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	10.50	9.90	10.20
Augstākā	11.10	10.80	10.60
Zemākā	10.10	8.10	9.60
Vidējā	10.71	10.01	10.16
Pēdējā	10.70	10.50	9.90
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	1.90%	6.06%	-2.94%
Darījumu skaits	3 030	1 800	968
Tirgoto akciju skaits	81 665	77 226	85 768
Apgrozījums (milj. EUR)	0.87	0.77	0.87
Kapitalizācija (milj. EUR)	427	419	395

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2021

GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

Krievija (PAS Gazprom)
Luksemburga (Marguerite GAS I S.À R.L.)
Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
Latvija (SIA Itera Latvija)

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Valdes locekle	Inga Āboliņa	Nav
Padome
Padomes loceklis	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes loceklis	Juris Savickis	Nav
Padomes loceklis	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Jurijs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Ēriks Atvars	Nav

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

FINANŠU RĀDĪTĀJI

DABASGĀZES APJOMI

SADALES APJOMI

LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS 14

DARBINIEKI

FAKTORI, KAS IETEKMĒ UZŅĒMUMA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI

Latvijā gaisa temperatūra ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu apkures sezonā, kā redzams attēlā zemāk - gaisa temperatūra 2021. gada janvārī-martā un 2021. gada oktobrī-decembrī ir bijusi zemāka par piecu gadu vidējo rādītāju.

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Zemāka temperatūra apkures sezonā un ievērojami augstākas dabasgāzes cenas bija divi galvenie faktori, kas ietekmēja AS "Latvijas Gāze" finanšu rezultātus 2021. gadā. Zemāka temperatūra palielināja AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomus un AS "Gaso" sadales tīkla noslodzi.

AS "Latvijas Gāze" finanšu rezultātus būtiski ietekmēja atvasināto finanšu instrumentu negatīvā pārvērtēšana, jo AS "Latvijas Gāze" veica riska ierobežošanu, lai nofiksētu peļņu no indeksa cenām piesaistītiem pārdošanas līgumiem par ziemas periodu (2021. gada oktobris – 2022. gada marts). Saskaņā ar grāmatvedības politiku, AS "Latvijas Gāze" katru mēnesi jāatzīst atvasināto finanšu instrumentu tirgus vērtība, taču peļņa no šiem dabasgāzes pārdošanas līgumiem tiks atzīta vien pēc novirzīto krājumu realizācijas izņemšanas periodā. Krājumi netiek pārvērtēti, pamatojoties uz tirgus cenām, to uzskaites vērtība tiek atzīta pēc iepirkuma cenas. Atvasināto finanšu instrumentu negatīvā vērtība daļēji tika kompensēta 2021. gada 4. ceturksnī un 2022. gada 1. ceturksnī tiks gūta ievērojama peļņa, kad tiks realizēti atlikušie hedžētie krājumi.

Sakarā ar zemu dabasgāzes apjomu Eiropas valstu krātuvēs, stabilu ekonomikas atveseļošanos un augstākām Eiropas Savienības emisijas kvotu cenām (EUA), 2021. gadā dabasgāzes cenas piedzīvoja ievērojumu kāpumu. Īpaši nepieredzēts cenu pieaugums bija vērojams 2021. gada otrajā pusgadā, kad dabasgāzes cena ziemā gandrīz trīskāršojās, piegāžu traucējumu un mazāku gāzes plūsmu no Krievijas dēļ. Turklāt, atomelektrostaciju slēgšana Eiropā un zemākas atjaunojamo energoresursu jaudas pastiprināja cenu svārstības.

gadā AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 14 859 GWh dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, pārdošanas apjomi ir pieauguši par 25%. Ārvalstīs pārdotā dabasgāze veidoja 28% no kopējā pārdošanas apjoma. Pateicoties pārdotajiem dabasgāzes apjomiem ārvalstīs, AS "Latvijas gāze" izdevās kompensēt pārdošanas apjomu kritumu vietējā tirgū.

AS "Latvijas Gāze" peļņa 4. ceturksnī ir 170 miljoni eiro, kas pilnībā kompensē zaudējumus no gada sākuma.

Koncerna neto apgrozījums 2021. gadā sasniedza 583.3 miljonus EUR - tas ir par 206% vairāk nekā 2020. gadā. Tas galvenokārt ir saistīts ar ievērojami augstākām dabasgāzes cenām. Kā arī, gaisa temperatūra apkures periodā bija zemāka nekā trīs gadu vidējā, kas palielināja pieprasījumu pēc dabasgāzes, un augstākas dabasgāzes cenas, salīdzinot ar 2020. gadu, bija iemesls apgrozījuma pieaugumam. 2021. gadā vidējā dabasgāzes cena bija četras reizes augstāka salīdzinot ar vidējo cenu 2020. gadā. Koncerna peļņa 2021. gadā sasniedza 3.2 miljonus EUR un bija par 71% zemāka nekā 2020. gadā, kad bija peļņa 11.2 miljoni EUR. Samazinājums saistīts ar atvasināto finanšu instrumentu negatīvo pārvērtēšanu, jo dabasgāzes cena ziemas periodā turpināja pieaugt. Daļa no kompensējošā efekta tika gūta 4. ceturksnī, kad AS "Latvijas Gāze" realizēja hedžētos aktīvus- krājumus, atzīstot peļņu no hedžētā aktīva. AS "Latvijas Gāze" peļņa 4. ceturksnī ir 170 miljoni eiro, kas pilnībā kompensē zaudējumus no gada sākuma.

AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta ekonomiskie rādītāji atkarīgi no kopējā dabasgāzes pieprasījuma un sadales tīklā pārvadītā apjoma gada laikā. Aukstais laiks 2021. gada apkures periodā palielināja AS "Gaso" sadales sistēmas noslodzi, kā rezultātā AS "Gaso" finanšu rezultāti 2021. gadā ir krietni uzlabojušies. 2021. gadā AS "Gaso" turpināja attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru, veicot ievērojamus ieguldījumus gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā, kā arī informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā.

gada beigās klientiem kļuva pieejams pārveidots klientu portāls ar uzlabotu funkcionalitāti un citiem modernizētiem pakalpojumiem. AS "Latvijas Gāze" turpina strādāt pie pilnveidojumiem dažādās jomās, tostarp klientu apkalpošanā un IT sistēmās. 2021. gadā turpinājās darbs pie attālinātās klientu apkalpošanas uzlabojumiem, ieviešot vairākus veidus, kā sazināties ar Sabiedrību un saņemt pakalpojumus attālināti, jo AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" klientu centri joprojām ir slēgti apmeklētājiem epidemioloģiskās situācijas dēļ.

Koncerna galvenie rādītāji	2021	2020	2019
Pārdotā dabasgāze, GWh	14 745	11 782	14 654
Darbinieku skaits, vidēji	1 011	997	988
Sadales līniju garums, km	5 381	5 337	5 272

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2021	2020	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums EBITDA	583 342 17 993	190 494 26 462	314 349 35 627
EBITDA, % EBIT	3.1 4 335	13.9 12 943	11.33 22 857
EBIT, %	0.7	6.8	7.27
Neto peļņa	3 240	11 189	20 190
Neto peļņas rentabilitāte, %	0.6	5.9	6.42
Peļņa uz akciju, EUR	0.08	0.28	0.51
P/E	133.75	37.50	19.41
Apgrozāmā kapitāla koeficients	1.22	3.76	4.16
Ieguldītā kapitāla atdeve	0.01	0.03	0.05
Dividendes / neto peļņa		0.96	0.87

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT (Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT, % (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo, cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚

P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	𝑃ē𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
Pašu kapitāla atdeve (ROE) (Uzņēmuma iegūtas peļņas lieluma attiecība uz uzņēmuma pašu kapitāla avotiem – akcionāriem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums izmanto pašu kapitālu	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Pašu kapitāla atdeve, % = 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑝𝑎š𝑢 𝑘𝑎𝑝𝑖𝑡𝑎𝑙𝑎 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā x 100%
Aktīvu atdeve (ROA) (Uzņēmuma iegūtās peļņas lieluma attiecība uz izmantotajiem uzņēmuma aktīviem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no savu aktīvu izmantošanas	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Aktīvu atdeve,% = x 100% 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘ī𝑣𝑢 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā
Apgrozāmā kapitāla koeficients Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena gada laikā.	Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Ieguldītā kapitāla atdeve (Uzņēmuma peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un procentiem pret kapitālu) Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no ieguldītā kapitāla	𝐸𝐵𝐼𝑇 ROCE = 𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Dividendes / neto peļņa Rādītājs atspoguļo kopējo akcionāriem izmaksāto dividenžu apjomu attiecībā pret uzņēmuma neto ieņēmumiem	Dividendes / neto peļņa = 𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎

*Vidējā pašu kapitāla vērtība tiek aprēķināta saskaitot pašu kapitāla vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

**Vidējā aktīvu vērtība tiek aprēķināta saskaitot aktīvu vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Auksts ziemas sākums, zemākas atjaunojamās energoresursu jaudas, kodolenerģijas ražošanas pārtraukumi Eiropā un oglekļa emisiju kvotu (EUA) nākotnes darījumu cenas pieaugums paaugstināja dabasgāzes cenu. Tā kā dabasgāze ir globāla prece, Eiropa saskārās ar sīvu konkurenci ar Āziju, lai iegūtu dabasgāzi. Zemāki dabasgāzes krājumi Eiropā krasi palielināja cenu svārstības.

Starptautiskā Valūtas fonda₁ (SVF) jaunākajā ekonomikas apskatā tiek sagaidīts, ka pasaules ekonomikas izaugsme samazināsies no 5.9% 2021. gadā līdz 4.4% 2022. gadā - par 0.5% zemāk nekā iepriekšējā Pasaules Ekonomikas apskatā (PEA), kas galvenokārt saistīts ar prognožu samazināšanos divās lielākajās ekonomikās. Tiek sagaidīts, ka 2023. gadā pasaules izaugsme samazināsies līdz 3.8%. Prognoze ir atkarīga no tā, vai līdz 2022. gada beigām vairumā valstu saslimstība samazināsies līdz zemam līmenim, pieņemot, ka visā pasaulē uzlabosies vakcinācijas rādītāji un ārstniecība kļūs efektīvāka. Paredzams, ka paaugstināta inflācija turpināsies, nepārtrauktiem piegādes ķēdes traucējumiem un augstām enerģijas cenām saglabājoties arī 2022. gadā. Pieņemot, ka inflācijas gaidas joprojām būs stabilas, inflācijai pakāpeniski jāsamazinās, jo 2022. gadā mazinās piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība un uz to reaģēs arī monetārā politika lielākajās ekonomikās.

Latvijas Bankas₂ (LB) jaunākās makroekonomiskās prognozes, kas aktualizētas 2022. gada martā, liecina, ka Latvijas IKP 2022. gadā pieaugs par 1.8% (samazinājums par 2.4% salīdzinot ar decembra apskatu), un 2023. gadā – par 3.2%. Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, var aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un pārliecības pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju. Latvijas inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 9.5% un 3.7% (decembra inflācijas prognoze 2022. gadam bija 6.1%, bet 2023. gadam 2.9%) globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

2021. gada 6. aprīlī Latvijā beidzās ārkārtas situācija, kas sakarā ar koronavīrusa izplatību bija spēkā kopš 2020. gada 6. novembra. AS "Latvijas Gāze" turpinās apkalpot klientus tikai attālināti, klientu apkalpošanas centram paliekot slēgtam. Kad un kur vien iespējams, AS "Latvijas Gāze" darbinieki strādā attālināti, lai minimizētu ar koronavīrusa izplatību saistītos riskus.
2021. gada 15. jūnijā notika AS "Latvijas Gāze" ikgadējā akcionāru sapulce.
2021. gada 29. jūnijā AS "Latvijas Gāze" parakstīja grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc, palielinot kredītlīniju no 30 miljoniem eiro līdz 75 miljoniem eiro. 75 miljonu eiro kredītlīnija bija pieejama līdz 2022. gada 2. janvārim un tad tika samazināta līdz 30 miljoniem eiro atbilstoši sākotnējam līgumam, kas beidzas 2023. gada 31. maijā.
2021. gada 1. jūlijā spēkā stājās dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso jaunie tarifi mājsaimniecībām. Izmaiņas saistītas gan ar dabasgāzes cenu kāpumu pasaules tirgos, gan grozījumiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, ko Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja šī gada 30. aprīlī.
2021. gada 28. septembrī AS "Latvijas Gāze" valde ir parakstījusi grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc, palielinot kredītlīniju no 75 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro. 100 miljonu eiro kredītlīnija bija pieejama līdz 2022. gada 2. februārim un tad tiks samazināta līdz 30 miljoniem eiro atbilstoši sākotnējam līgumam, kas beidzas 2023. gada 31. maijā. Bija kritiska nepieciešamība pēc papildu finansējuma, jo ziemas cena dubultojās salīdzinājumā ar augusta fiksēto cenu.
Novembrī AS Latvijas Gāze saņēma starptautiski atzīto ISO 14001 standarta sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmuma vadība atbilst starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei.
No 2022.gada 1. janvāra AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pieauga no 54,2% līdz 93%, atkarībā no patēriņa apjoma.

₁ https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2022/01/25/world-economic-outlook-update-january-2022

₂ https://www.makroekonomika.lv/latvijas-banka-parskata-makroekonomiskas-prognozes-0

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Pārdošanas un tirdzniecības segments: 2021. gadā AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība bija 374.7 miljoni EUR, kas bija par 189% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. Aktīvu vērtības pieaugums ir skaidrojams ar augstajām gāzes cenām, kas būtiski palielināja krājumu vērtību un līdz ar to – debitoru parādus augstāku pārdošanas cenu dēļ, kā arī nodrošinājuma maksājumus par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. 2021. gadā segments uzrādīja neto apgrozījumu 525.4 miljonus EUR. Ievērojami lielāks neto apgrozījums galvenokārt bija saistīts ar augstākām pārdošanas cenām saistībā ar norisēm pasaules dabasgāzes tirgū, kā arī lielākiem realizācijas apjomiem, salīdzinot ar 2020. gadu. 2021. gadā segmenta EBITDA bija – 8.2 miljoni EUR, zaudējumi pirms nodokļiem sasniedza 10.1 miljonus EUR, savukārt 2020. gadā EBITDA bija 6.0 miljoni EUR, bet peļņa pirms nodokļiem – 4.6 miljoni EUR. Pārdošanas un tirdzniecības segmenta rezultātu negatīvi ietekmē atvasināto instrumentu pārvērtēšana, taču tā tiks pilnībā kompensēta 2022. gada pirmajā ceturksnī, kad beigsies izņemšanas sezona. Disciplinēta riska pārvaldības pieeja augstas nepastāvības apstākļos ir pamats spēcīgākajam ziemas sezonas (2021. gada oktobris – 2022. gada marts) sniegumam.

Sadales segments: 2021. gada beigās AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta aktīvu vērtība bija 325.7 miljoni EUR. Pārskata periodā sadales segments sasniedza neto apgrozījumu 57.9 miljonu EUR apmērā un EBITDA 26.2 miljonu EUR apmērā (pieaugums par 18% un 28%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā). Sadales pakalpojumi tiek regulēti un kalpo kā galvenais AS "Gaso" ieņēmumu avots. Neto apgrozījuma pieaugumu galvenokārt noteica Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas augstā noslodze, jo apkures mēnešos bija zemāka temperatūra. Segmenta peļņa pirms nodokļiem 2021. gadā sastādīja 13.8 miljonus EUR un bija par 71% lielāka, salīdzinot ar 2020. gadu.

ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES

Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.

Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.

INVESTĪCIJAS

AS "Latvijas Gāze" 2021. gadā ir ieguldījusi aptuveni 0.8 miljonus EUR, lai nodrošinātu efektīvu darbību, klientu komunikāciju un apkalpošanu, kā arī stiprinātu digitālās transformācijas procesus. 2022. gadā investīcijas plānotas aptuveni 1 miljona EUR apmērā, lai nodrošinātu "Latvijas Gāzes" darbinieku elastīgumu strādāt attālināti un pāriet no stabilizācijas uz pilnveidošanas posmu, tāpēc 0.5 miljoni EUR tiks ieguldīti Klientu portālā un Norēķinu sistēmā, kā arī Klientu apkalpošanas procesos.

gadā AS "Latvijas Gāze" būs vairāki būtiski projekti kiberdrošības līmeņa stiprināšanai, balstoties uz globālo kiberdrošības draudu pieaugumu. Viens no lielākajiem projektiem būs SIEM ieviešana, kas ļaus ātrāk atklāt iespējamos apdraudējumus un uz tiem reaģēt atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Esošās IT infrastruktūras modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai arī turpmāk būs būtiska loma klientu apkalpošanā ar labākajiem produktiem un pakalpojumiem par konkurētspējīgāko cenu.

Papildus jaunām investīcijām IT sistēmu un infrastruktūras modernizācijā Sabiedrības 2022. gada budžets paredz līdzekļus tālākai klientu apkalpošanas pilnveidošanai un modernizācijai. Turklāt AS "Latvijas Gāze" plāno veikt selektīvas investīcijas jaunu uzņēmējdarbības virzienu izpētē un attīstībā, kas būtu saistīti ar ilgtspēju un klimata neitralitāti.

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērota individuāla kredītriska izvērtēšana, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina nepārtrauktu klientu ienākošo maksājumu uzraudzību un iedarbina attiecīgu klientu komunikāciju un papildpasākumus kredīta problēmu gadījumā.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Papildus Sabiedrība ir pakļauta likviditātes riskam nodrošinājuma pārvaldības procesa dēļ. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju. AS "Latvijas Gāze" Valde parakstīja grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli, palielinot kredītlīniju no 75 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro. AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli: 100 miljonu kredītlīnijas limits tiek pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim. No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam kredītlīnija tiek palielināta no 30 miljoniem eiro līdz 50 miljoniem eiro- 20 miljonu eiro palielinājums no sākotnējās kredītlīnijas līguma summas..

Pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei 2017. gadā dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments joprojām ir pakļauts tirgus riskiem. Īpaši lielāka klientu pieprasīto cenu struktūru dažādība un augstā cenu nepastāvība ir radījusi jaunas riska pozīcijas. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Lai gan iekšējā tirgus risku mazināšanai, piemēram, pārrunājot piegādes līguma nosacījumus un strādājot ar pārdošanas portfeli, ir vēlamā riska mazināšanas iespēja. Sabiedrība aktīvi izmanto finanšu riska ierobežošanas instrumentu.

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

AS "Latvijas Gāze" prognozē, ka ievērojami pozitīvs rezultāts tiks uzrādīts jau 2022. gada 1. ceturksnī, kad tiks izlietots turpmākais riska ierobežošanas aktīvs – krājumi, kas būs pamats spēcīgajam ziemas sezonas (2021. gada oktobris – 2022. gada marts) sniegumam.

Pēc Fit For 55 paketes, ES Metāna stratēģijas un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītajiem mērķiem transporta nozarei, atbalstot gan organisko atkritumu reģenerācijas motivācijas sistēmu, gan pieprasījumu pēc biometāna izmantošanas transportā, Sabiedrība reaģēs ar ekonomiski ilgtspējīgu palīdzību uz izaicinājumiem, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām un nodrošināt piekļuvi energoresursiem efektīvā un ilgtspējīgā veidā. Viens no šiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai ir dalība projektā, kas var neitralizēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no AS "Latvijas Gāze" birojiem un darbiniekiem.

AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos AS "Latvijas Gāze" turpinās ieviest jaunas funkcionalitātes jaunajā norēķinu sistēmā un klientu portālā.

Visbeidzot, uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšējo projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu jaunos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas ar SDG un biometānu.

Neskatoties uz grūtībām, ko rada ģeopolitiskā situācija un ES fokuss samazināt atkarību no Krievijas gāzes, "Latvijas Gāze" koncerns turpinās pildīt savas saistības pret klientiem un sadarbības partneriem. Latvijas Gāze savu nākotnes lomu saskata radušos dabasgāzes piedāvājumapieprasījuma trūkumu apmierināšanā. Latvijas Gāze turpinās savu spēcīgo risku vadības un tirdzniecības stratēģiju, tādējādi radot priekšnosacījumus stabiliem rezultātiem nākotnē, uz ko norāda 2022. gada 1. ceturkšņa rezultāti, kas ir finansiāli veiksmīgākie uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju. AS" Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ISDA 2002 pamatlīgumā ar Gazprom Marketing and Trading Limited, kas ir Gazprom uzņēmuma grupas piederošs meitas uzņēmums. AS "Latvijas Gāze" veica atvasināto finanšu instrumentu darījumus ar Gazprom Marketing and Trading Limited, lai ierobežotu risku savā tirdzniecības portfelī. Pēdējie atvasināto finanšu instrumentu darījumi tika veikti 2022. gada martā un norēķini aprīļa sākumā. Šie darījumi tika saskaņoti un noslēgti pirms sankciju noteikšanas Krievijas Federācijai. Ievērojot šī brīža noteiktās sankcijas, AS "Latvijas Gāze" neplāno veikt jaunus darījumus ar Gazprom Marketing and Trading Limited.

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS

www.lg.lv

COVID-19 IETEKME

Latvijas Gāzes koncerna vadība ievēro visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. 2021. gadā nebija nekādas Covid-19 ietekmes.

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

gada 25. janvāra sēdē Latvijas Republikas Ministru kabinets atbalstīja jaunu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu un grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, apstiprinot jaunus papildu atbalsta pasākumus tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju un uzņēmēju gala rēķinos.
gada 31. janvārī AS Latvijas Gāze ir noslēgusi grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc, Latvijas filiāles 100 miljonu kredītlīnijas (overdrafta) limits tiek pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim. No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam, kredītlīnija (overdrafts) tiek palielināta no 30 miljoniem EUR uz 50 miljoniem EUR- 20 miljonu eiro palielinājums no sākotnējās kredītlīnijas līguma summas.
gada februāra Krievijas militārais iebrukums Ukrainā lika ASV, Eiropas Savienībai, Apvienotajai Karalistei un citām lielākajām ekonomikām ieviest koordinētu ārkārtas ekonomisko sankciju kopumu pret Krieviju. Pasākumu mērķis ir ierobežot ierastās tirdzniecības un finanšu attiecības ar Krieviju. Taču dabasgāzes nozare, darījumi ar dabasgāzi un maksājumi par to nav sankciju objekts. Šai nozarei ir piemērots izņēmums no vispārējā sankciju režīma. Saskaņā ar minēto atbrīvojuma mehānismu no 1999. gadā noslēgtā ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līguma ar PAS "Gazprom" izrietošie pienākumi un saistības tiek izpildītas pienācīgi un savlaicīgi.
gada 31.martā tika izdots Krievijas Federācijas prezidenta dekrēts Nr.172 "Par īpašu kārtību, kādā ārvalstu pircēji pilda saistības pret Krievijas dabasgāzes piegādātājiem". Tas paredz, ka no 2022. gada 1.aprīļa tiks veiktas dabasgāzes piegādes saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi vairākām ārvalstīm, kā arī saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par piegādi. Par dabasgāzi ar šajās valstīs reģistrētām ārvalstu personām jāmaksā tikai Krievijas rubļos. Sīkāka informācija ir norādīta Pilnvarotās bankas Gazprombank instrukcijā par K tipa speciālā konta atvēršanu rubļos un K tipa speciālo kontu ārvalstu valūtā atvēršanu par norēķiniem par dabasgāzes piegādi. Finansiālo ietekmi uz šo brīdi nevar pilnībā un droši novērtēt, jo notikums ir pavisam nesens un praktiskās sekas vēl nav noteiktas, līdz ar to vadība šobrīd vēl tikai izvērtē un novērtē situāciju.
gada 6.aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Latvijā uzsāka Enerģētikas likuma grozījumu izskatīšanu, kas cita starpā paredz noteikt dabasgāzes piegādes aizliegumu no Krievijas uz Latviju. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, šobrīd plānots, ka komisija likumprojekta apspriešanu komitejā turpinās pēc divām nedēļām – 2022. gada 20. aprīlī. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, valdība apspriedīs priekšlikumu par datumu, līdz kuram aizliegums tiks ieviests. tiks ieviests par Krievijas dabasgāzes importu. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība līdz šim nav pieņēmusi vienotu nostāju Krievijas dabasgāzes importa aizlieguma atbalstam. Šie aspekti norāda uz jautājuma sarežģītību un neskaidrību, jo svarīga ir arī mājsaimniecību aizsardzība un valsts iekšējā enerģētiskā drošība. Lai šāds lēmums tiktu pieņemts, šis jautājums vēl jādebatē Latvijas parlamentā vairākos lasījumos. Lai gan šim priekšlikumam nav noteikts konkrēts termiņš un situācija nepārtraukti attīstās, finansiālo ietekmi šobrīd nav iespējams pilnībā un ticami novērtēt, un vadība pašlaik joprojām izvērtē un novērtē situāciju, tostarp iespējas paplašināt tirdzniecību Eiropā un dabasgāzes ieguves dažādošana.

Vadība visus šos turpmākos notikumus vērtē kā nekoriģējošus un uzskata, ka šo notikumu ietekme neradīs nekādas neskaidrības par koncerna un uzņēmuma darbības turpināšanu 12 mēnešu laikā pēc šo finanšu pārskatu apstiprināšanas valdē.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu pārskatu par 2021. gadu (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 2021. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods	2021. gada 1. janvāris - 2021. gada 31. decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese	PricewaterhouseCoopers, SIA Kr.Valdemāra iela 21-21 Rīgā, LV-1010, Latvija
	Atbildīgā zvērinātā revidente Jana Smirnova Sertifikāts Nr.188

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no līgumiem
ar klientiem	2	583 342	190 494	530 224	142 708
Pārējie ieņēmumi	3	1 472	2 850	422	1 828
Materiālu izmaksas	4	(339 528)	(131 301)	(337 952)	(129 677)
Personāla izmaksas	5	(28 956)	(26 331)	(5 557)	(5 277)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības
samazinājums Atvasināto finanšu instrumentu	6	(13 658)	(13 519)	(1 280)	(1 183)
neto patiesās vērtības zaudējumi Pārējās saimnieciskās darbības	23	(189 564)	-	(189 564)	-
izmaksas No meitassabiedrības saņemtās	7	(8 773)	(9 250)	(3 506)	(3 922)
dividendes		-	-	8 379	8 778
Pamatdarbības peļņa		4 335	12 943	1 166	13 255
Finanšu izdevumi		(671)	(260)	(668)	(260)
Peļņa pirms nodokļiem		3 664	12 683	498	12 995
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(424)	(1 494)	(424)	(1 494)
Pārskata perioda peļņa		3 240	11 189	74	11 501

		EUR	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta)	16	0.081	0.280	0.002	0.288

APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

		Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	Pielikums	2021	2020	2021	2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		3 240	11 189	74	11 501
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Pēcnodarbinātības pabalstu
pārvērtēšana	19	998	(348)	30	(3)
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi		998	(348)	30	(3)
Pavisam pārskata perioda
apvienotie ienākumi		4 238	10 841	104	11 498
Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	8	9 639	9 177	4 926	5 057
Pamatlīdzekļi	9	307 446	309 971	2 304	2 534
Tiesības lietot aktīvus		19	40	206	295
Līdzdalība meitas
sabiedrībā	10	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori	12	86	8	5	5
Ilgtermiņa ieguldījumi
kopā:		317 190	319 196	201 975	202 425
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	11	123 574	42 220	122 278	40 854
Avansa maksājumi par
krājumiem		29 338	8 046	29 297	8 035
Debitori	12	129 411	28 306	128 188	25 339
Atvasinātie finašu
instrumenti	23	1 179	624	1 179	624
Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes
vērtībā	14	447	1 573	361	1 513
Naudas līdzekļi ar
ierobežotu izmantošanu	24	86 030	-	86 030	-
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	15	2 270	1 348	1 009	739
Nauda un tās ekvivalenti		10 962	54 236	1 087	44 968
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		383 211	136 353	369 429	122 072
AKTĪVU KOPSUMMA		700 401	455 549	571 404	324 497

Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

BILANCE (TURPINĀJUMS)

	Pieli-	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	kums	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	16	55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		182 940	188 432	204 521	204 491
Nesadalītā peļņa		110 126	111 169	5 534	16 233
Pašu kapitāls kopā:		369 302	375 837	286 291	296 960
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Uzkrājumi		688	700	-	-
Aizņēmumi	17	-	22 167	-	-
Nomas saistības		-	-	119	187
Nākamo periodu ieņēmumi	18	14 094	18 318	-	-
Uzkrājumi pēcnodarbinātības
pabalstu saistībām	19	1 512	2 305	29	61
Ilgtermiņa saistības kopā:		16 294	43 490	148	248
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	20	51 992	5 725	54 721	8 202
Aizņēmumi	17	61 161	3 500	38 994	-
Nomas saistības		21	21	89	89
Nākamo periodu ieņēmumi	18	2 934	1 079	-	-
Atvasinātie finašu instrumenti	23	112 076	3 688	112 076	3 688
Pārējās saistības	21	86 621	22 209	79 085	15 310
Īstermiņa saistības kopā:		314 805	36 222	284 965	27 289
Saistības kopā:		331 099	79 712	285 113	27 537
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU
KOPSUMMA		700 401	455 549	571 404	324 497

Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2019. gada 31. decembrī (koriģēts) Darījumi ar akcionāriem	55 860	20 376	195 087	510	110 719	382 552
Dividendes	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
Darījumi ar akcionāriem kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
norakstīšana	-	-	(6 817)	-	6 817	-
Apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi kopā:	- - -	- - -	- - -	- (348) (348)	11 189 - 11 189	11 189 (348) 10 841
2020. gada 31. decembrī Darījumi ar akcionāriem:	55 860	20 376	188 270	162	111 169	375 837
Dividendes (16.pielikums) Darījumi ar	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
akcionāriem kopā Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
norakstīšana	-	-	(6 490)	-	6 490	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- -	- 998	3 240 -	3 240 998
kopā:	-	-	-	998	3 240	4238
2021. gada 31. decembrī	55 860	20 376	181 780	1 160	110 126	369 302

Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšana s rezerve	Reorga nizācijas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2019. gada 31. decembrī (koriģēts)	55 860	20 376	(51)	204 545	22 288	303 018
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
kopā:	-	-	-	-	(17 556)	(17 556)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie	-	-	-	-	11 501	11 501
ienākumi Apvienotie ienākumi	-	-	(3)	-	-	(3)
kopā:	-	-	(3)	-	11 501	11 498
2020. gada 31. decembrī Darījumi ar akcionāriem:	55 860	20 376	(54)	204 545	16 233	296 960
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
kopā	-	-	-	-	(10 773)	(10 773)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi	- -	- -	- 30	- -	74 -	74 30
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	30	-	74	104
2021. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(24)	204 545	5 534	286 291

Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

		Pielikums Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa		3 664	12 683	498	12 995
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
nolietojums	6	11 383	11 497	373	450
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	2 275	2 022	907	733
- izmaiņas uzkrājumos		(1)	1	(1)	1
- ienākumi no līdzdalības		-	-	(8 379)	(8 778)
-(peļņa) / zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu
izslēgšanas		537	399	(2)	(4)
- procentu izdevumi		515	186	509	186
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un
saistībās:
- debitoros		(189 739)	4 937	(188 528)	5 182
- krājumos		(81 353)	7 885	(81 424)	8 018
- avansa maksājumos par krājumiem		(21 293)	(2 216)	(21 262)	(2 207)
- kreditoros		220 391	(41)	218 875	1 580
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(424)	(1 494)	(424)	(1 494)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās		(54 045)	35 859	(78 858)	16 662
darbības Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	9	(10 167)	(7 046)	(63)	(205)
Nemateriālo aktīvu iegāde	8	(3 164)	(2 242)	(972)	(943)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie
ienākumi		93	137	14	24
Saņemtās dividendes	22	-	-	8 379	8 778
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(13 238)	(9 151)	7 358	7 654
Naudas plūsma no finanšu darbības
Saņemtais overdrafts/faktorings		38 994	-	38 994	-
Samaksātais aizņēmums		(3 500)	(3 500)	-	-
Samaksātās nomas		(23)	(25)	(93)	(93)
Samaksātie procenti		(689)	(386)	(509)	(186)
Izmaksātās dividendes	16	(10 773)	(17 556)	(10 773)	(17 556)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		24 009	(21 467)	27 619	(17 835)
Neto naudas plūsma		(43 274)	5 241	(43 881)	6 481
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
sākumā		54 236	48 995	44 968	38 487
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās		10 962	54 236	1 087	44 968

Finanšu pārskatus 2022. gada 20. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

un 2020. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 2021	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	(8 232)	26 244	17 992
Nolietojums un amortizācija	(1 212)	(12 446)	(13 658)
Finanšu izdevumi	(665)	(6)	(671)
Peļņa pirms nodokļiem	(10 109)	13 793	3 664

Koncerns 2020	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	6 000	20 462	26 462
Nolietojums un amortizācija	(1 115)	(12 404)	(13 519)
Finanšu izdevumi	(260)	-	(260)
Peļņa pirms nodokļiem	4 625	8 058	12 683

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2021	2020
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	2 446	14 438
Nolietojums un amortizācija	(1 280)	(1 183)
Finanšu izdevumi	(668)	(260)
Peļņa pirms nodokļiem	498	12 995

Koncerns 2021	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	842	11 505	12 347
Segmentu aktīvi 31.12.2021	374 692	325 709	700 401

Koncerns 2020	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	1 177	11 258	12 435
Segmentu aktīvi 31.12.2020	129 530	326 019	455 549

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2021	2020
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	842	1 177
Segmentu aktīvi 31.12.	571 404	324 497

Aktīvi	AS "Latvijas Gāze"	AS "Gaso"	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aktīvi 31.12.2021	571 404	331 306	(194 534)	(7 588)	(187)	700 401
Aktīvi 31.12.2020	324 497	331 152	(194 534)	(5 310)	(255)	455 549

Aktīvi 31.12.2021	Segmenta aktīvi	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Sabiedrība kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Latvijas Gāze"	374 692	194 534	1 991	187	571 404
AS "Gaso"	325 709	-	5 597	-	331 306

Aktīvi 31.12.2020	Segmenta aktīvi	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Sabiedrība kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Latvijas Gāze"	129 530	194 534	178	255	324 497
AS "Gaso"	326 020	-	5 132	-	331 152

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2021	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas	424 587 (4 793)	102 978 -	53 515 -	581 080 (4 793)
atzītas par ieņēmumiem	2 487	172	3 253	5 912
Citi ieņēmumi	-	-	1 143	1 143
	422 281	103 150	57 911	583 342

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2020	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas,	100 587 (1 301)	41 132 -	46 967 -	188 686 (1 301)
kas atzītas par ieņēmumiem	877	112	1 057	2 046
Citi ieņēmumi	-	-	1 063	1 063
	100 163	41 244	49 087	190 494

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2021	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	424 587	102 978	527 565
Citi ieņēmumi	2 487	172	2 659
	427 074	103 150	530 224

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 95%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 5% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2020	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	100 587	41 132	141 719
Citi ieņēmumi	877	112	989
	101 464	41 244	142 708

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 88%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 12% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

3. Pārējie ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvums	-	738	-	738
Soda naudas	403	747	302	669
Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem samazinājums, neto	-	90	-	154
Citi ieņēmumi	1 069	1 275	119	267
	1 472	2 850	422	1 828

4. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas Materiālu, rezerves daļu un degvielas	338 116	129 886	337 907	129 628
izmaksas	1 412	1 415	45	49
	339 528	131 301	337 952	129 677

5. Personāla izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	22 161	20 031	4 279	4 028
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas	5 047	4 690	908	905
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 406	1 324	184	189

Pārējās personāla izmaksas	342	286	186	155
	28 956	26 331	5 557	5 277
Vidējais darbinieku skaits	1 011	997	123	119

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
Valdes un Padomes atalgojums	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas	2 603	2 089	1 307	1 258
obligātās iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju	519	478	191	269
apdrošināšana	113	111	45	45
Pārējās personāla izmaksas	103	76	-	-
	3 338	2 754	1 543	1 572

6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums

	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nemateriālo aktīvu amortizācija Pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības	2 275	2 022	907	733
samazinājums	11 427	11 515	284	361
Tiesību lietot aktīvus nolietojums	21	21	89	89
Kapitalizētais nolietojums	(65)	(39)	-	-
	13 658	13 519	1 280	1 183

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un citi	822	799	480	550
pakalpojumi)	1 486	1 411	212	211
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	450	785	342	712
Biroja un citas administratīvās izmaksas	1 769	1 875	749	853
Nodokļi un nodevas IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un	876	1 005	522	609
transporta izmaksas Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un	1 907	1 960	731	952
izslēgšanas Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem	539	-	-	-
palielinājums, neto	574	-	411	-
Citas izmaksas	350	1 415	59	35
	8 773	9 250	3 506	3 922

8. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	24 029	20 967	6 459	5 468
Iegādāti	2 737	3 062	776	991
Norakstīti	(295)	-	-	-
Perioda beigās	26 471	24 029	7 235	6 459
Amortizācija
Perioda sākumā	14 852	12 830	1 402	669
Amortizācija pārskata gadā	2 275	2 022	907	733
Par norakstīto	(295)	-	-	-
Perioda beigās	16 832	14 852	2 309	1 402
Atlikusī vērtība uz perioda beigām	9 639	9 177	4 926	5 057

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 7 333 tūkstoši EUR (Koncerns) un 56 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2020: 7 207 tūkstoši EUR – Koncerns, 56 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības un Koncerna nemateriālo aktīvu veido programmatūra. 2021. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 675 tūkstoši EUR (31.12.2020: 1 102 tūkstoši EUR), un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 134 tūkstoši EUR (31.12.2020: 330 tūkstoši EUR).

Ievērojot Eiropas Savienības noteiktos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, Latvijas Gāzes uzmanības centrā ir klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšana, veidojot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Saskaņā ar Eiropas Savienības priekšlikumu paketi "Fit for 55", Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketi, Metāna stratēģiju un Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktajiem mērķiem, Latvijas Gāzes ambīcija ir kļūt par biometāna ražotāju un iekļaut to dabiskajā gāzes tīklā. Papildus ieviestajai Energopārvaldības sistēmai atbilstoši ISO 50 001 standartam, 2021. gadā Latvijas Gāze ir ieviesusi Vides pārvaldības sistēmu, kas ir sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un ir veikusi CO2 emisiju aprēķinus. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 emisiju aprēķiniem, Latvijas Gāze ir iestādījusi 2 000 bērzu, tādējādi kompensējot 3 gadu CO2 emisijas.

9. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2020	655 714	40 251	17 485	675	714 125
Iegādāts	5 033	2 018	1 261	1 219	9 531
Norakstīts	(1 871)	(510)	(677)	-	(3 058)
31.12.2021	658 876	41 759	18 069	1 894	720 598
Nolietojums
31.12.2020	365 507	25 718	12 929	-	404 154
Aprēķināts	8 127	1 885	1 415	-	11 427
Norakstīts	(1 282)	(482)	(665)	-	(2 429)
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	372 352	27 121	13 679	-	413 152
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	286 524	14 638	4 390	1 894	307 446
31.12.2020	290 207	14 533	4 556	675	309 971

gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 326 tūkstoši EUR.

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
vērtība
31.12.2019	650 929	38 835	16 443	1 079	707 286
Iegādāts	6 159	2 163	1 051	-	9 373
Pārklasificēts	-	-	404	(404)	-
Norakstīts	(1 374)	(747)	(413)	-	(2 534)
31.12.2020	655 714	40 251	17 485	675	714 125
Nolietojums
31.12.2019	358 636	23 998	12 002	-	394 636
Aprēķināts	7 814	2 389	1 312	-	11 515
Norakstīts	(943)	(669)	(385)	-	(1 997)
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	365 507	25 718	12 929	-	404 154
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	290 207	14 533	4 556	675	309 971
31.12.2019	292 293	14 837	4 441	1 079	312 650

gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 350 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnolo ģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2020	1 811	-	1 721	-	3 532
Iegādāts	-	-	66	-	66
Norakstīts	-	-	(27)	-	(27)
31.12.2021	1 811	-	1 760	-	3 571
Nolietojums
31.12.2020	90	-	908	-	998
Aprēķināts	72	-	212	-	284
Norakstīts	-	-	(15)	-	(15)
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	162	-	1 105	-	1 267
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	1 649	-	655	-	2 304
31.12.2020	1 721	-	813	-	2 534

gada 31. decembrī Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 3 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2019	1 811	-	1 593	1	3 405
Iegādāts	-	-	186	-	186
Pārvietots	-	-	1	(1)	-
Norakstīts	-	-	(59)	-	(59)
31.12.2020	1 811	-	1 721	-	3 532
Nolietojums
31.12.2019	18	-	658	-	676
Aprēķināts	72	-	289	-	361
Norakstīts	-	-	(39)	-	(39)
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	90	-	908	-	998
31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība	1 721	-	813	-	2 534
31.12.2019	1 793	-	935	1	2 729

gada 31. decembrī Sabiedrībai nebija parādu par pamatlīdzekļiem.

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 17 086 tūkstoši EUR (Koncerns) un 465 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2020: 12 185 tūkstoši EUR (Koncerns) un 443 tūkstoši EUR (Sabiedrība)).

gadā Koncerns veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu.

Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam un Sabiedrībai piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 2021. gada 31. decembrī 1 610 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2020: 1 559 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). Zeme netiek pārvērtēta.

Pārvērtēšanas ietekme (sk. 26. pielikumu)

gada laikā Koncerns veica Sadales segmenta ēku un būvju un tehnoloģisko, ka arī iekārtu un ierīču, pārvērtēšanu. Ņemot vērā aktīvu unikālo būtību un pielietojumu, pārvērtēšanas veikšanai tika izmantoti trešā līmeņa dati, kas nosaka, ka dati nav brīvi novērojami attiecīgam aktīvu veidam.

Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistīti ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti Koncernam pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies. Ekonomiskās novecošanās tests netika veikts, jo pakalpojumu tarifi sedz pārvērtētās vērtības.

Vērtēšanas procesā tiek pārvērtētas gan izmaksas, gan uzkrātais nolietojums. Kā galvenie faktori tiek ņemti vērā aktīva fiziskais, funkcionālais un tehniskais nolietojums.

gada pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 105 452 tūkstošiem EUR un uzkrātais nolietojums palielināts par 30 756 tūkstošiem EUR. Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 74 540 tūkstošu EUR apmērā, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti ieņēmumi 854 tūkstošu EUR apmērā (2019.g.).

Tabulā zemāk ir apkopotas atlikušās vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Koncernā, pieņemot, ka aktīvi būtu uzskaitīti sākotnējās izmaksās:

Koncerna pārvērtētie aktīvi neto uzskaites vērtībā	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000
Ēkām un būvēm	104 569	104 508
Tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm	11 294	10 481

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017	194 534
Bilances vērtība 31.12.2021 un 31.12.2020	194 534

Piederošās daļas	31.12.2021	31.12.2020
AS "Gaso"	100 %	100 %

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības peļņa	Meitas sabiedrības peļņa
	31.12.2021	31.12.2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	277 545	273 411	11 545	8 466

11. Krājumi

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	122 278	40 854	122 278	40 854
Materiāli un rezerves daļas	1 366	1 437	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites
krājumiem	(70)	(71)	-	-
	123 574	42 220	122 278	40 854

12. Debitori

Debitori	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība)	86	8	5	5
	86	8	5	5
Īstermiņa debitori (nominālvērtība) Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības	135 304	35 896	133 557	32 519
samazinājumam	(5 893)	(7 590)	(5 369)	(7 180)
	129 411	28 306	128 188	25 339

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
Uzkrājumi gada sākumā	EUR'000 7 590	EUR'000 8 366	EUR'000 7 180	EUR'000 8 020
Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības	2 518	91	2 336	-
Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji uzkrātā šaubīga debitora atgūšanas
rezultātā	(1 944)	(181)	(1 925)	(154)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	574	(90)	411	(154)
Norakstīti bezcerīgi parādi	(2 271)	(686)	(2 222)	(686)
Uzkrājumi gada beigās	5 893	7 590	5 369	7 180

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

13. Nodokļi

Koncerns Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020	Aprēķināts 2021	Samaksāts 2021	Saistības* 31.12.2021	Pārmaksa 31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	1 848	-	82 957	(64 479)	20 326	-
Akcīzes nodoklis	891	-	6 042	(6 092)	841	-
Sociālās apdrošināšanas
maksājumi	696	-	7 356	(7 316)	736	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	424	(424)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	353	-	3 966	(3 932)	387	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	195	(195)	-	-
Dabas resursu nodoklis	11	-	18	(29)	-	-
	3 799	-	100 958	(82 467)	22 290	-

Koncerns Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2019	Pārmaksa 31.12.2019	Aprēķināts 2020	Samaksāts 2020	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	3 839		- 25 296	(27 287)	1 848	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	892		- 5 983	(5 984)	891	-
apdrošināšanas maksājumi	701		- 7 010	(7 015)	696	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-		- 1 494	(1 494)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	338		- 3 606	(3 591)	353	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-		- 194	(194)	-	-
Dabas resursu nodoklis	6		- 14	(9)	11	-
	5 776		- 43 597	(45 574)	3 799	-

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020	Aprēķināts 2021	Samaksāts 2021	Saistības* 31.12.2021	Pārmaksa 31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	899	-	73 886	(55 188)	19 597	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	889	-	6 022	(6 070)	841	-
apdrošināšanas maksājumi	104	-	1 328	(1 316)	116	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	424	(424)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	54	-	831	(823)	62	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	13	(13)	-	-
	1 946	-	82 504	(63 834)	20 616	-

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2019	Pārmaksa 31.12.2019	Aprēķināts 2020	Samaksāts 2020	Saistības* 31.12.2020	Pārmaksa 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	2 774	-	16 738	(18 613)	899	-
Akcīzes nodoklis Sociālās	887	-	5 960	(5 958)	889	-
apdrošināšanas maksājumi	101	-	1 355	(1 352)	104	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-	1 494	(1 494)	-	-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	33	-	801	(780)	54	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	13	(13)	-	-
	3 795	-	26 361	(28 210)	1 946	-

* Skatīt 21. pielikumu.

14. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrātie ieņēmumi	90	1 313	4	1 253
Rezervētie līdzekļi	357	260	357	260
	447	1 573	361	1 513

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nākamo periodu izdevumi	2 079	1 245	999	736
Citi debitori	191	103	10	3
	2 270	1 348	1 009	739

16. Akcijas un akcionāri

	31.12.2021 % no	31.12.2021	31.12.2020 % no	31.12.2020
	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Akciju kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14 571 480	36.52	14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25 328 520	63.48	25 328 520
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	18.26	7 285 740	18.26	7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11 560 645	28.97	11 560 645
Itera Latvija SIA	16.00	6 384 001	16.00	6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto
akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	34.00	13 566 701	34.00	13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1 102 913	2.77	1 102 913
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī sastāvēja no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1.40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē.

Peļņa par akciju / Koncerns	2021	Peļņa par akciju 2020
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	3 240	11 189
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.) Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.) Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto	39 900 39 900	39 900 39 900
akciju skaits tūkst. (b) Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	39 900 0.081	39 900 0.280

Peļņa par akciju / Sabiedrība	2021	Peļņa par akciju 2020
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	74	11 501
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.002	0.288

17. Aizņēmumi

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka" - aizņēmuma ilgtermiņa daļa - aizņēmuma īstermiņa daļa Overdrafts no OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā	- 22 167	22 167 3 500	- -	- -
- overdrafts	2 474	-	2 474	-
Faktoringa saistības	36 520	-	36 520	-
	61 161	25 667	38 994	-

gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmuma atmaksas termiņš ir 5 gadi, sākot ar 2018. gada aprīli, ar iespēju pēc vienošanās pagarināt aizņēmuma atmaksāšanas beigu termiņu. Aizņēmuma līguma procentu likme ir 0,72% plus 6 mēnešu EURIBOR. Aizņēmums nav nodrošināts ar ķīlu. Tā kā 2022. gada oktobrī iestājas aizņēmuma atmaksāšanas beigu termiņš, AS ''Gaso'' ir klasificējusi visas saistības par aizņēmumu kā īstermiņa. Tomēr, lai nodrošinātu Sabiedrības ilgtspējīgu darbību, AS ''Gaso'' vadība ir uzsākusi sarunas ar vairākām kredītiestādēm par esošā aizņēmuma refinansēšanas iespējām. Sabiedrībai ir pieejams overdrafts. Overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.
gadā Sabiedrība ir noslēgusi divus Faktoringa līgumus ar fiksēto likmi plus 3 mēn EURIBOR. Faktoringa līgumi tika izmantoti, lai saņemtu tūlītēju pircēju maksājumu saņemšanu, kas uzlabo Sabiedrības naudas plūsmu.

Pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites vērtībā ir iekļauti debitoru parādi, uz kuriem attiecas faktoringa vienošanās. Saskaņā ar šo vienošanos Latvijas Gāze attiecīgos debitoru parādus ir

nodevusi faktoram apmaiņā pret skaidru naudu un liedz debitoru parādus pārdot vai ieķīlāt. Tomēr Latvijas Gāze ir saglabājusi maksājumu kavējumu un kredītrisku. Tādēļ koncerns turpina savā bilancē atzīt nodotos aktīvus kopumā. Faktoringa līguma ietvaros atmaksājamā summa tiek uzrādīta kā nodrošināts aizņēmums. Koncerns uzskata, ka iekasēšanai turētais biznesa modelis joprojām ir piemērots šiem debitoru parādiem, un tāpēc turpina tos novērtēt amortizētajā iegādes vērtībā.

Attiecīgās uzskaites vērtības ir šādas:

Faktorings	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nodotie debitoru parādi Saistītais nodrošinātais	40 679	-	40 679	-
aizņēmums (banku aizņēmumi)	36 520	-	36 520	-

Vadība uzskata, ka būtībā faktors iekasē debitoru parādus Sabiedrības vārdā un patur naudu, lai norēķinātos par atsevišķu finansēšanas darījumu. Tādēļ Koncerns uzrāda no bankas saņemtās naudas plūsmas kā finansēšanas ienākošās naudas plūsmas un turpmākos debitora maksājumus kā gan pamatdarbības naudas plūsmas, gan finansējuma izejošās naudas plūsmas.

18. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	14 094	18 318	-	-
Īstermiņa daļa	2 934	1 079	-	-
	17 028	19 397	-	-

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā Saņemts no iedzīvotājiem un	19 397	19 572	-	92
sabiedrībām pārskata gadā	1 855	974	-	-
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(4 224)	(1 149)	-	(92)
Pārnests uz nākamajiem periodiem	17 028	19 397	-	-

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2021	2020	2021	2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā	2 305	1 757	61	57
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā Izmaksāti Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā – atzīti apvienoto ienākumu	422 (217)	355 (154)	- (2)	2 (1)
pārskatā	(998)	347	(30)	3
Uzkrājumi pārskata gada beigās	1 512	2 305	29	61

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi	2021	2020
Diskonta likme,%	0.00235%	0.0025%
Sabiedrības darbinieku rotācijas koeficients, %	22.02%	13.89%
Koncerna darbinieku rotācijas koeficients, %	4.84%	5.01%
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	64-65	63.75-65
Atalgojuma pieaugums, %	4.00%	4.00%
Iemaksas privātajā pensiju fondā, %	5.00%	5.00%
VSAOI (darbiniekiem),%	23.59%	23.59%
VSAOI (pensionāriem),%	20.77%	20.77%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi			Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu
			Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	+ 0.5 p.p.	Uzkrājums samazinās par	0.009%	0.0001%	0.004%	3.95%
Darbinieku rotācijas	+ 0.5p.p.	Uzkrājums samazinās
koeficients Darbinieku pensionēšanās	+1 gads	par Uzkrājums samazinās	0.18%	0.26%	0.53%	0.01%
vecums Atalgojuma		par Uzkrājums	3.12%	0.73%	18.95%	11.11%
pieaugums Iemaksas privātajā pensiju	+0.5p.p. +0.5p.p.	pieaug par Uzkrājums	0.43%	0.23%	0.05%	3.52%
fondā		pieaug par Uzkrājums	0.02%	0.02%	0.02%	0.34%
VSAOI	+0.5p.p.	pieaug par	0.09%	0.12%	0.09%	0.39%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi		Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu
			Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	-0.5p.p.	Uzkrājums pieaug par	0.009%	0.0001%	0.004%	4.28%
Darbinieku rotācijas koeficients Darbinieku pensionēšanās vecums Atalgojuma pieaugums	-0.5p.p.	Uzkrājums pieaug par	0.18%	0.26%	0.53%	0.01%
	-1 gads	Uzkrājums pieaug par	4.58%	0.98%	26.32%	3.69%
	-0.5p.p.	Uzkrājums samazinās par	0.43%	0.18%	0.05%	3.29%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	-0.5p.p.	Uzkrājums samazinās par	0.02%	0.02%	0.02%	0.34%
VSAOI	-0.5p.p.	Uzkrājums samazinās par	0.09%	0.09%	0.09%	0.39%

Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2021. gadā bija 0.00235% (Koncerns un Sabiedrība), 2020. gadā 0.0025% (Koncerns un Sabiedrība), t.i., vienāda ar vidējo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk gada peļņas likmi, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).

Savukārt, pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 4.84% (Koncerns) un 22.02% (Sabiedrība) (2020. gadā 5.01% (Koncerns) un 13.89% (Sabiedrība)) apmērā tika iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā.

Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstās uz 1995. gada 2. novembrī pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 8.1 pantu, kas nosaka, ka Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot, kāds tas katru gadu ir. 2021. gada 31. decembrī tie ir 64.25 gadi (2020. gada 31. decembrī - 64 gadi).

Aprēķinos izmantotais pieņēmums par atalgojuma pieaugumu atbilst prognozētajam inflācijas rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm, 2022. gadā tas būs ap 3.2 - 6.1%, pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants, kā arī ņemot vērā Koncerna personāla izmaksu pieaugumu. Šobrīd Sabiedrībā un Koncernā šis pieņēmums 4% apmērā ir nemainīgs jau vairākus gadus. Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika izdarīts, pamatojoties uz Koncerna koplīgumu.

Pieņēmumi par VSAOI likmēm darbiniekiem un pensionāriem ir izdarīti atbilstoši aprēķinu metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 17.12.2020. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", un tajos šīs likmes ir noteiktas attiecīgi 23.59% un 20.77% apmērā.

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi saistītiem uzņēmumiem
(22. pielikums)	8 059	-	13 656	5 132
Parādi trešajām pusēm	43 933	5 725	41 065	3 070
	51 992	5 725	54 721	8 202

20. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

21. Pārējās saistības

	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	56 950	11 872	56 822	11 813
Pievienotās vērtības nodoklis	20 326	1 848	19 597	899
Uzkrātās izmaksas	4 702	4 324	1 198	1 153
Akcīzes nodoklis Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu	841	891	841	889
izmaksas	1 577	1 250	260	215
Darbinieku atalgojums	1 005	878	175	169
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	736	696	116	104
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	387	353	62	54
Dabas resursu nodoklis	-	11	-	-
Pārējās īstermiņa saistības	97	86	14	14
	86 621	22 209	79 085	15 310

Palielinājums saņemtajās priekšapmaksas saistītas ar izmaiņām globālajā gāzes tirgū.

22. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Koncernam un Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi. No AS "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir AS "Latvijas Gāze" meitas sabiedrība AS "Gaso", kas dibināta 2017. gadā.

Ieņēmumi vai izdevumi	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk. balansēšanas pakalpojumi, pašpatēriņš un citi)
AS "Gaso"	-	-	5 037	1 567
Dividenžu ieņēmumi
AS "Gaso"	-	-	8 379	8 778
Dabasgāzes iepirkumi
PAS "Gazprom"	395 926	102 199	395 926	102 199
PAS "Gazprom Export"	860	2 248	860	2 248
Izdevumi par dabasgāzes sadali un citiem saistītajiem pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	35 513	32 293
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	37 710	-	37 710	-

Prasības un saistības pret saistītām personām	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi
AS "Gaso"	-	-	1 991	178
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	-	8	-	8
PAS "Gazprom"	236	-	236	-
Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	29 137	6 356	29 137	6 356
PAS "Gazprom Export"	-	1 004	-	1 004
Parādi saistītajiem uzņēmumiem
par dabasgāzi un pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	5 597	5 132
PAS "Gazprom"	5 083	-	5 083	-
"Gazprom Marketing and Trading Limited"	2 976	-	2 976	-

23. Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi sastādīja 189 564 tūkstošus EUR, kas radās no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 78 667 tūkstoši EUR no šīs summas ir attiecināmi uz pamatdarbību 12 mēnešu pārskata periodā, kas aprēķināta kā summa (3 064) tūkstoši EUR (reversa iepriekšējā gada uzkrājumiem), plus 2021. gadā izmaksātā neto summa 81 731 apmērā. tūkst. Atlikusī summa par atvasinātajiem instrumentiem 110 897 tūkstošu EUR apmērā ir novērtēta pēc tirgus vērtības principa uz bilances datumu un ir attiecināma uz 2022. gada pamatdarbību.

gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī atvasinātos finanšu instrumentus veido dabasgāzes mijmaiņas līgumi.
gada 31. decembrī bilancē kā aktīvi iekļauti atvasinātie finanšu instrumenti 1 179 tūkstošus EUR (31.12.2020.: 624 tūkstošus EUR) un saistības - 112 076 tūkstošus EUR (31.12.2020.: 3 688 tūkstošus EUR).

Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi

gada 31. decembrī uzņēmumam ir 7 spēkā esoši dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi par kopējo dabasgāzes iepirkuma apjomu 416 827 MWh un nosacīto vērtību 36 426 tūkstošus EUR apmērā. Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi ir noslēgti uz termiņu no viena mēneša līdz vienai sezonai ar termiņa beigšanās datumu laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim. Uzņēmumam ir arī 59 spēkā esoši dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi par kopējās dabasgāzes pārdošanas apjomu 2 244 386 MWh un nosacīto vērtību 86 367 tūkstošus EUR apmērā. Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi ir noslēgti uz termiņu no viena mēneša līdz vienai sezonai ar termiņa beigšanās datumu laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

24. Finanšu risku pārvaldība

Patiesās vērtības apsvērumi

Finanšu aktīvi un saistības	Līmenis	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi	3	129 411	28 306	128 188	25 339
Uzkrātie ieņēmumi	3	90	1 313	3	1 253
Atvasinātie finanšu
instrumenti	2	1 179	624	1 179	624
Rezervētie līdzekļi	2	357	260	357	260
Naudas līdzekļi ar ierobežotu
izmantošanu	2	86 030	-	86 030	-
Nauda un tās ekvivalenti	2	10 962	54 236	1 087	44 968
Finanšu aktīvi		228 029	84 739	216 844	72 444
Aizņēmumi	3	61 161	25 667	38 994	-
Nomas saistības	3	21	21	208	276
Uzkrātas izmaksas	3	4 702	4 324	1 198	1 153
Atvasinātie finanšu	2
instrumenti		112 076	3 688	112 076	3 688
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	3	51 992	5 725	54 721	8 202
Finanšu saistības		229 952	39 425	207 197	13 319

Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, brokera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata.

Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1. līmenī, 2. līmenī un 3. līmenī.

Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos;
1. Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1. līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Attiecībā uz Koncerna turētiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām izmantotā kotētā tirgus cena ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, ieskaitot pašreizējās pirkšanas un pārdošanas cenas, ko novērtē tirdzniecības darījumu partneri, Argus Media group (Preču un Enerģijas cenu standartu aģentūra), Intercontinental Exchange.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēta kā 3. līmenis. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3. līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.

Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.

Patiesās vērtības noteikšana ēkām, būvēm, iekārtām un ierīcēm aprakstīta 26. pielikuma sadaļā Ēku, būvju, iekārtu un ierīču pārvērtēšana.

Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaits

Līgumi starp Koncernu un darījuma partneriem ļauj veikt ieskaitu konkrētā atsevišķā darījumā, pamatojoties uz piegādes datumu/mēnesi. Ieskaits ir pakļauts šādiem finanšu aktīviem:

Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaits	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2021
	EUR'000
Finanšu aktīvi
Atzīto finanšu aktīvu bruto summas	6 879
Bilancē ieskaitīto atzīto finanšu aktīvu bruto summas	(5 700)
Bilancē uzrādītās finanšu aktīvu neto summas	1 179
Finanšu saistības
Atzīto finanšu saistību bruto summas	117 776
Bilancē ieskaitīto atzīto finanšu saistību bruto summas	(5 700)
Bilancē uzrādītās finanšu saistību neto summas	112 076

Kredītrisks

Koncerns un Sabiedrība ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Koncernu un Sabiedrību, radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriski rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī no kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem.

Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie
ienākumi
Parādi, kam atzīts vērtības samazinājums	5 648	7 507	5 134	7 103
Termiņš nav iestājies	124 674	25 601	123 389	22 601
Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	4 867	3 916	4 833	3882
Kavēti virs 90 dienām, un vērtības	205	185	205	185
samazinājums nav atzīts
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, bruto	135 394	37 209	133 561	33 771
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru
vērtības samazinājumam	(5 893)	(7 590)	(5 370)	(7 180)
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, neto	129 501	29 619	128 191	26 591
Citi finanšu aktīvi
Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu	86 030	-	86 030	-
Atvasinātie finanšu instrumenti	1 179	624	1 179	624
Kopējā pakļautība kredītriskam	216 710	30 243	215 400	27 215

Latvijas Gāzes koncerns pārskata gadā saglabājās pakļauts augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci lielākie klienti kopā veidoja 49% no 2021. gada pārdošanas apjoma (63% no 2020. gada), no kuriem viens lielākais klients veidoja 28% (2020. gadā – 40%). Lielākajiem klientiem tiek rūpīgi uzraudzīta maksājumu disciplīna.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska mazināšanai Sabiedrība ieviesa vairākas kredītriska pārvaldīšanas procedūras. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālu kredītriska novērtējumu, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētu kredītkontroles procesu, kurā aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un nepieciešamās saziņas ar klientiem, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Uzkrājumi tiek veikti, pamatojoties uz grāmatvedības standartiem. Meitassabiedrības kredītrisks galvenokārt saistīts ar tās lielākajiem klientiem. Vairums no tiem, kas bija meitassabiedrības debitori 2021. gada 31. decembrī, samaksāja savus parādus 2022. gada janvārī. Debitoru parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazinājumu.

Paredzēto kredītzaudējumu (ECL) modelis tiek izmantots saskaņā ar 9. SFPS, lai atzītu zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pastāv trīs pakāpju pieeja, kuras pamatā ir finanšu aktīvu kredīta kvalitātes izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas. Praksē šie noteikumi nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāreģistrē tūlītēji zaudējumi, kas vienādi ar 12 mēnešu ECL, sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, kuru vērtība nav samazināta (vai pircēju un pasūtītāju debitoru parādu kopējais (mūža) ilgums). Ja ir ievērojami palielinājies kredītrisks, vērtības samazināšanos mēra, izmantojot mūža ECL, nevis 12 mēnešu ECL. Koncerns un Sabiedrība pircēju un pasūtītāju parādiem izmanto uzskaites vienkāršojumus, kurus paredz 9. SFPS.

Izmantotā ECL likme	31.12.2021	31.12.2020
Debitoru parādi no dabasgāzes vairumtirdzniecības un sadales pakalpojumiem gāzes tirgotājiem	0.075%	0.06%
Mājsaimniecības	1.51%	1.3%
1–90 dienu nokavētie sadales pārējie debitoru parādi	10%	7%
Parādi, kas nokavēti vairāk nekā 90-180 dienas	100%	100%
Visi pārējie drošie debitoru parādi	0.03-0.15%	0.02%-0.12%

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē.

Sakarā ar zemām vai pat negatīvām procentu likmēm 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma Latvijas Gāze koncerna naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Savukārt Sabiedrības naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Koncerna un Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Koncerna un Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielākā daļa ieņēmumu tiek gūta gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī. Lai nodrošinātu AS "Gaso" darbības ilgtspēju, AS "Gaso" vadība ir uzsākusi sarunas ar vairākām kredītiestādēm par esošā aizdevuma refinansēšanas iespējām. Situācijā, ja sarunu process būs izaicinošs vai ilgstošs, AS "Latvijas Gāze" meklēs iespējas to atbalstīt.

Turklāt, tā kā Sabiedrība pārvalda tirgus risku, izmantojot atvasinātos instrumentus, Sabiedrība ir pakļauta likviditātes riskam saistību dēļ, kas izriet no Credit Support Annex (CSA) ar dažiem atvasinātajiem darījuma partneriem. CSA nosaka nosacījumus, kā puses sniedz nodrošinājumu atvasināto instrumentu darījumos. 2021. gadā dabasgāzes cenu svārstīgums bija ievērojami augstāks, tāpēc Sabiedrībai bija jāiesniedz nodrošinājums par nenokārtotajām atvasināto instrumentu pozīcijām. Uz 2021. gada 31. decembri Sabiedrība kā nodrošinājumu pārskaitījusi 86 030 tūkstošus EUR un tas ir iekļauts postenī Pārējie apgrozāmie līdzekļi. Sabiedrība izpildīja visus papildu nodrošinājuma pieprasījumus un nesaskārās ar atvasināto instrumentu pozīciju piespiedu likvidāciju.

Sabiedrība pieprasīja nodrošinājuma atgriešanu un tai bija jāsaņem 7 810 tūkstoši EUR ar izpildes datumu 30.12.2021 un 3 290 tūkstoši EUR ar izpildes datumu 31.12.2021, taču Sabiedrības saņēmējbanka brīvdienu un iekšējā procesa dēļ nevarēja savlaicīgi apstrādāt elektronisko pārvedumu. Nodrošinājuma atgriešanas maksājums (7 810 tūkstoši EUR un 3 290 tūkstoši EUR) tika apstrādāts saņēmējbankā un saņemts 2022. gada 3. janvārī. Tā kā Sabiedrība līdz 2021. gada 31. decembrim nav saņēmusi maksājumu, 86 030 tūkstoši EUR nodrošinājums iegrāmatots pozīcijā Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu.

Likviditātes riska pārvaldībai Koncerns un Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Koncerns un Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai noteiktu operatīvās naudas plūsmas prasības. 2021. un 2020. gadā Koncerns piesaistīja īstermiņa kredītlīniju, faktoringu un aizdevumu.

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 2021. gada 31. decembrī:

	2022	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmumi	61 283	-	61 283	61 161
Nomas	21	-	21	21
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas	56 694	-	56 694	56 694
Atvasinātās finanšu saistības	112 076	-	112 076	112 076
	230 074	-	230 074	229 952

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 2020. gada 31. decembrī:

		2-5		Bilances
	2021	gadi	Kopā	vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmumi	3 673	22 289	25 963	25 667
Nomas	21	-	21	21
Parādi piegādātājiem un uzkrātās
izmaksas	10 049	-	10 049	10 049
Atvasinātās finanšu saistības	3 688	-	3 688	3 688
	17 431	22 476	39 721	39 425

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Sabiedrība 2021. gada 31. decembrī:

	2022	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nomas	89	119	208	208
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas	55 919	-	55 919	55 919
Atvasinātās finanšu saistības	112 076	-	112 076	112 076
Aizņēmumi	38 994	-	38 994	38 994
	207 078	119	207 197	207 197

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Sabiedrība 2020. gada 31. decembrī:

	2021	2-5 gadi	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nomas	90	187	277	276
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas	9 355	-	9 355	9 355
Atvasinātās finanšu saistības	3 688	-	3 688	3 688
	13 133	187	13 320	13 319

gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī atvasinātos finanšu instrumentus veido dabasgāzes mijmaiņas līgumi.

Kapitāla riska vadība

Koncerna un Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Koncerna un Sabiedrības spēju turpināt to darbību, dodot atdevi to īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu. Koncerns un Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Koncerna un Sabiedrības kopējo saistību attiecība pret to kopējo kapitālu. Saistībās tiek iekļautas visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējā kapitālā tiek iekļautas visas Sabiedrības vai Koncerna saistības un pašu kapitāls. Šis koeficients tiek izmantots, lai novērtētu Koncerna un Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī to maksātspēju.

gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2021	31.12.2020	31.12.2021	31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistības kopā	331 099	79 712	285 113	27 537
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(10 962)	(54 236)	(1 087)	(44 968)
(Rezervētie līdzekļi)	(357)	(260)	(357)	(260)
(Nākamo periodu ieņēmumi)	(17 028)	(19 397)	-	-
Neto saistības kopā	302 752	5 819	283 669	(17 691)
Pašu kapitāls un saistības kopā	700 401	455 549	571 404	324 497
Aizņemtā kapitāla attiecība pret
kopējo kapitālu	43.23%	1.28%	49.64%	(5.45%)

Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tirgus faktoru izmaiņas, piemēram, ārvalstu valūtas kursu, procentu likmju un preču cenu izmaiņas ietekmēs Koncerna vai Sabiedrības peļņu. Koncernam un Sabiedrībai 2021. gada 31. decembrī bija naudas līdzekļu ārvalstu valūtu atlikums 3.4 tūkstoši USD (3 tūkstoši EUR), 2020. gada 31. decembrī bija naudas līdzekļu ārvalstu valūtu atlikums 7 tūkstoši USD (6 tūkstoši EUR). Koncernam un Sabiedrībai nav citu aktīvu vai saistību ārvalstu valūtās.

Sabiedrība savā darbībā saskaras ar tirgus risku, kas rodas no dabasgāzes cenu svārstībām, pārdošanas un iegādes laika atšķirībām un iegādes un pārdošanas cenošanas modeļu starpības dēļ. AS "Latvijas Gāze" par prioritāti izvirza iekšējo tirgus riska mazināšanu, pārskatot piegādes līguma nosacījumus un iespēju robežās strādājot ar savu tirdzniecības portfeli. Papildus Sabiedrība pārvalda riskus slēdzot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Sabiedrība slēdz dabasgāzes mijmaiņas līgumus ar preču uzņēmumiem un bankām. Sabiedrība veic dabasgāzes mijmaiņas darījumus, lai mazinātu sava dabasgāzes portfeļa tirgus risku, kā arī portfeļa optimizācijai, ja tas ir komerciāli izdevīgi. Visi atvasinātie finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, un peļņa vai zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Jutīguma analīze

Lai novērtētu cenu pieauguma ietekmi uz atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšanu, tika veikta jutīguma analīze, balstoties uz tirgus cenām uz 2021. gada 31. decembri, piemērojot riskam pakļauto vērtību aprēķina metodiku (skatīt tabulu zemāk). Koeficients ir aprēķināts, balstoties uz dabasgāzes cenu izmaiņu procentuālu pieaugumu. Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi ir ar termiņa beigšanās datumu laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim. Janvāra mēnesim netiek piemērots koeficients, jo janvāra cena ir aprēķināta un noteikta decembrī.

Jutīguma analīzes rezultātā, ja dabasgāzes cenas pieaug līdz riskam pakļautās vērtības koeficientam, tad AS "Latvijas Gāze" potenciālie zaudējumi nākamajā gadā no atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšanas sasniegs 15 454 tūkstošus EUR. Atvasināto finanšu instrumentu negatīvā vērtība tiks kompensēta, realizējot atlikušos finanšu instrumentu pamatā esošos krājumus.

	Potenciālas dabasgāzes cenas pieaugums salīdzinājumā ar
Periods	31.12.2021
01.02.2022	22.4%
01.03.2022	21.2%
01.04.2022	19.2%
01.05.2022	19.2%
01.06.2022	19.2%
01.07.2022	17.7%
01.08.2022	17.7%
01.09.2022	17.7%
01.10.2022	17.1%

Procentu likmju risks

Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas, izņemot aizņēmumus un faktoringus. Tā kā Koncerns un Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tie nav pakļauti patiesās vērtības procentu likmju riskam.

Visiem Koncerna un Sabiedrības aizņēmumiem un faktoringiem ir piemērotas procentu likmes, pamatojoties uz EURIBOR likmi un fiksēto daļu.

Procentu likmju risks Koncernam un Sabiedrībai nav būtisks.

25. Citu risku vadība

Darbības atbilstības risks

Darbības atbilstības risks ir risks, ka Koncernam un Sabiedrībai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret tiem var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties to reputācija, jo Koncerns un Sabiedrība neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Sabiedrības un tās meitas sabiedrības Valdes rūpīgi seko izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī Sabiedrības un tās meitas sabiedrības iekšējo kontroles procesu darbībai, lai nodrošinātu darbības atbilstību esošajiem normatīvajiem aktiem un laicīgi sagatavotos nepieciešamajām darbības izmaiņām nākotnē.

Lai novērstu un samazinātu darbības atbilstības risku, Koncerns un Sabiedrība izmanto šādas metodes:

izstrādā un aktualizē normatīvos dokumentus atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

nodrošina Juridiskо departamentu piedalīšanos Koncerna un Sabiedrības normatīvo dokumentu izstrādāšanā;
ja tiek konstatēta darbības neatbilstība, operatīvi veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu neatbilstību;
attiecībās ar klientiem vai potenciālajiem klientiem izmanto līgumu, paziņojumu, pakalpojumu sniegšanas noteikumu un citu dokumentu, kas paredzēti klientiem, standartizētas veidlapas un tekstus;
kad nepieciešams, apmāca struktūrvienību darbiniekus par darbības atbilstības riska jautājumiem.

26. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, kas pēc definīcijas reti atbilst faktiskajiem rezultātiem. Kā arī vadībai, piemērojot Koncerna un Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi.

Šajā pielikumā ir sniegta informācija par jomām, kas saistītas ar augstāku sprieduma vai sarežģītības pakāpi, kas, visticamāk, tiks būtiski koriģētas aplēšu un pieņēmumu dēļ, ja tie izrādīsies nepareizi.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām, atskaitot turpmāko nolietojumu. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu ar pietiekamu regularitāti, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās, kā rezultātā šādu aktīvu uzskaites vērtība varētu būtiski atšķirties no tās, ko noteiktu, izmantojot patieso vērtību pārskata perioda beigās, bet vismaz reizi piecos gados.

Reizi gadā vadība veic aplēses par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, tās iespējamo samazināšanos un aktualizē savu vērtējumu par aktīvu būvniecības izmaksām, ņemot vērā tādu pieejamo informāciju kā oficiālos statistikas datus un būvniecības uzņēmumu piedāvātās cenas iepirkumos.

Izvērtējot 2021. gada tirgus situāciju, GASO vadība ir identificējusi, ka izmaiņas būvniecības tirgus cenās nav bijušas pietiekamas, lai veidotos būtiska atšķirība starp attiecīgā aktīva uzskaites vērtību un patieso vērtību, kā rezultātā 2021. gadā pamatlīdzekļu pārvērtēšana netika veikta.

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības aplēse

Vadība regulāri nosaka atvasināto finanšu instrumentu patieso vērtību, pamatojoties uz tirgus vērtību.

Kotētā tirgus cena, kas tiek izmantota Grupas un Sabiedrības turētajiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām, ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, tostarp pašreizējām pirkšanas un pārdošanas cenām, ko aplēsuši tirdzniecības darījumu partneri, Argus Media grupa (preču un enerģijas cenu etalona aģentūra), Starpkontinentālā birža.

Sīkāka informācija par atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir atklāta 23. un 24. piezīmē, patiesās vērtības sadaļā.

Atlikušā lietderīgās lietošanas laika novērtējums

Koncerns un Sabiedrība reizi gadā veic aplēses attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku, kurā Koncerns un Sabiedrība paredzēja lietot aktīvu un veic izmaiņas, ja prognozes atšķiras. Šīs aplēses izriet no iepriekšējās pieredzes, kā arī no nozares prakses un tiek izvērtētas katra pārskata beigās. Iepriekšējā pieredze liecina, ka faktiskais pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks dažreiz ir bijis ilgāks, nekā aplēsts.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu un uzkrāto ieņēmumu summa

Zaudējumu uzkrājumi finanšu aktīviem, tostarp debitoru parādiem un uzkrātajiem ienākumiem, ir balstīti uz pieņēmumiem par neizpildes risku un paredzamajām zaudējumu likmēm. Izdarot šos pieņēmumus un izvēloties datus vērtības samazināšanās aprēķinam, Koncerns un Sabiedrība ņem vērā savu pieredzi, esošos tirgus apstākļus, kā arī nākotnes aplēses katra pārskata perioda beigās. Tā kā lielā klientu skaita dēļ individuāls debitoru parāda novērtējums nav iespējams, individuāli tiek vērtēti tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos. Sīkāka informācija par galvenajiem pieņēmumiem un izmantotajiem datiem, kas izmantoti, lai novērtētu sagaidāmos kredītu zaudējumus, sniegta 24. pielikumā, kredītriska sadaļā.

Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls, vai aģents noteiktu pakalpojumu sniegšanā

Vadība ir noteikusi, ka Grupa darbojas kā dabasgāzes pārvades pakalpojumu aģents, un Sabiedrība darbojas kā dabasgāzes pārvades un sadales pakalpojumu aģents, jo tās nekontrolē attiecīgos pakalpojumus pirms to nodošanas klientam. Tālāk minētie apsvērumi pamato iepriekš minēto secinājumu:

Koncernam (attiecībā uz pārvades pakalpojumiem) un Sabiedrībai (attiecībā uz pārvades un sadales pakalpojumiem) nepieder un tie neizmanto nekādus aktīvus, kas nepieciešami attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.
Klienti neapsver pakalpojumu saņemšanu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. No klienta viedokļa nav citas pievienotās vērtības, izņemot vienīgo priekšrocību, - gāzes piegādi (ieskaitot pārvadi un sadali). Nav arī alternatīvu pakalpojumu sniedzēju, un visiem gāzes tirdzniecības uzņēmumiem ir jāslēdz līgums ar pārvades un sadales operatoriem.
Jebkādi jautājumi, kas saistīti ar dabasgāzes fizisku transportēšanu caur sadales vai pārvades tīklu, dabasgāzes transportēšana caur sistēmām, kā arī cauruļu remonts vai modernizācija, ir pilnībā sadales un pārvades operatoru kontrolē, un tos nevar ietekmēt gāzes tirdzniecības uzņēmumi.
Pārvades un sadales brīdis, pārdošana un nodošana galalietotājam nav nodalīti uzņēmējdarbības rakstura dēļ. Tomēr tikai pārvades un sadales pakalpojumu sniedzēji spēj izsekot piegādātajiem daudzumiem, un tie savstarpēji saskaņo daudzumus, jo infrastruktūra ir pilnībā pārvades un sadales operatoru kontrolē.
Uz pārvades un sadales pakalpojumiem attiecas regulēts, nediskriminējošs tarifs, ko apstiprinājusi vietējā regulatīvā iestāde. Par izdevumiem, kas radušies, sniedzot šos

pakalpojumus, ieskaitot kapitālizdevumu apjomu, kas var ietekmēt nākotnes tarifus, ir atbildīgi pārvades un sadales operatori.

Gala lietotājiem tiek piemērota fiksēta maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem, kas aprēķināta pēc formulas: regulēts tarifs izplatīšanai / pārvadei x piegādātais daudzums. Sabiedrība nodod klientiem izmaksas par izplatīšanas un pārvades pakalpojumiem, nepievienojot papildu maksas.

Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls vai aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā un maksāšanā

Vadība ir noteikusi, ka, attiecībā uz akcīzes nodokli, Sabiedrība darbojas kā aģents, iekasējot akcīzes nodokli valdības vārdā. Rezultātā akcīzes nodoklis tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem (līdzīgi kā ar citiem pārdošanas nodokļiem), nevis iekļauts gan ieņēmumos, gan pārdošanas izmaksās, jo šāda informācijas atklāšana labāk atspoguļotu darījuma būtību.

Minēto vadības secinājumu pamato šādi argumenti:

Lai gan "ražošana" un "pārdošana" (nodošana tiešajam lietotājam) uzņēmējdarbības rakstura dēļ faktiski nav nodalītas, akcīzes nodokļa maksāšanas galvenais notikums ir "piegāde" gala lietotājam. Tas norāda, ka akcīzes nodoklis tiek samaksāts tūlīt pēc nodošanas gala patērētājam, un tāpēc tas pēc būtības ir tuvāks tirdzniecības nodoklim.
Akcīzes nodoklis ir skaidri nodalīts no pārdošanas cenas, un tas tiek atsevišķi uzrādīts rēķinos komerciāliem klientiem. Nodokļa izmaiņas radītu līdzvērtīgas izmaiņas klientam nodotajā summā. Pat netipiskā situācijā, kad gāzi tiešajam patērētājam piegādātu bez maksas, akcīzes nodoklis jāaprēķina, kā izriet no likuma prasībām. Tas tiek uzskatīts par spēcīgu rādītāju tam, ka uzņēmums nodokli iekasē valdības vārdā.
Var strīdēties par to, ka ir rādītāji, kas var atbalstīt bruto traktējumu (piemēram, cenu noteikšana ir balstīta uz fizisku daudzumu, kas nav saistīts ar ieņēmumu vērtību / pārdošanas cenu vai klienta parāda neapmaksa nedod tiesības pieprasīt nodokli atpakaļ). Tomēr vadība uzskata, ka, ņemot vērā esošo situāciju, tie nav jāuzskata par svarīgākiem un izšķirošiem, lai izdarītu secinājumus par grāmatvedības uzskaiti attiecībā uz akcīzes nodokli.

Atliktā nodokļa saistību neatzīšana

Atliktā nodokļa saistības attiecībā uz apliekamajām pagaidu atšķirībām sakarā ar ieguldījumiem meitas sabiedrībā (ko rada ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikta pēc 2018. gada 1. janvāra gūta nesadalīta peļņa meitassabiedrībā) netiek atzītas Koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos, jo vadība ir noteikusi, ka meitassabiedrības 2018-2020. gadu peļņa pārskatāmā nākotnē netiks sadalīta. Vadība rūpīgi apdomāja perioda, kas dēvēts par "pārskatāmu nākotni", ilguma interpretāciju. Pēc vadības domām, pašreizējā uzņēmējdarbības vidē nav iespējams izstrādāt ticamus uzņēmējdarbības plānus un prognozes laika periodam, kas pārsniedz 3-5 gadus, pat ņemot vērā, ka attiecīgā meitassabiedrība darbojas regulētā nozarē ar regulētiem tarifiem un tai ir monopols dabasgāzes sadales pakalpojumu sniegšanā Latvijā. Vadības nostāju pamato šādi apsvērumi:

Meitassabiedrība vispirms sadalīs līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrāto nesadalīto peļņu, lai izmantotu jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, kas ļauj nodokļa maksātājiem sadalīt šādu peļņu bez nodokļa piemērošanas (jo peļņa jau bija aplikta ar nodokli pēc iepriekšējā režīma);

Tiek prognozēts, ka līdz brīdim, kad "iepriekšējā" nesadalītā peļņa būs pilnībā sadalīta, paies vairāk nekā 5 gadi;
Tiek pieņemts, ka "iepriekšējās" nesadalītās peļņas sadalīšanai sekojošajos gados meitassabiedrība izmaksās dividendes no kārtējās peļņas, nepārsniedzot gada peļņas summu.

Kontrole pār meitas uzņēmumu

Lai gan AS "Gaso" ir piešķirta ar likumu noteikta neatkarība gāzes sadales uzņēmējdarbībā, AS "Latvijas Gāze" kā mātesuzņēmuma vispārējā korporatīvā kontrole pilnībā saglabājas. Koncerna mātesuzņēmuma parastās tiesības uz korporatīvo kontroli pār sadales meitasuzņēmumu ir skaidri atzītas Latvijas Enerģētikas likuma 45. panta trešās daļas 3. punktā (kurā savukārt transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā ietvertais noteikums). Konkrēti 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" kontekstā kontroles kritisko aspektu nodrošina fakts, ka pilnvaras iecelt AS "Gaso" Padomi ir AS "Latvijas Gāze" Valdei (ar Sabiedrības Padomes piekrišanu), rīkojoties kā AS "Gaso" vienīgajam akcionāram. Savukārt AS "Gaso" Padome ieceļ AS "Gaso" Valdi, kuras pārziņā ir operatīvās darbībās, kas būtiski ietekmē meitasuzņēmuma peļņu.

27. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Finanšu pārskatus publicēšanai 2022. gada 20. aprīlī ir apstiprinājusi sabiedrības Valde. Saskaņā ar Komerclikuma prasībām Sabiedrība izsludina kārtējo akcionāru sapulci pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas, vienlaikus nosūtot gada pārskatu Sabiedrības akcionāriem.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Standarti un grozījumi, kas stājas spēkā pārskata gados, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES

Ir izdoti jauni vai pārskatīti standarti un interpretācijas, kas ir obligāti pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kurus Koncerns un Sabiedrība nav priekšlaicīgi pieņēmuši. No šiem standartiem vai interpretācijām nav paredzama būtiska ietekme uz Koncerna un Sabiedrības finanšu pārskatiem.

Standarti un grozījumi kas stājās spēkā pārskata gadā

Grozījumi 16. SFPS – Nomas līgumu koncesijas, kas saistītas ar Covid-19 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk). Grozījumi paredz nomniekiem (bet ne iznomātājiem) iespēju izmantot atbrīvojumu no standarta prasības novērtēt, vai ar Covid-19 saistītas koncesijas ir nomas līguma modifikācija.
Bāzes procentu likmju etalona (IBOR) reformas otrā fāze – grozījumi 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk). 2. posma grozījumi risina problēmas, kas izriet no reformu īstenošanas, tostarp viena etalona aizstāšanas ar alternatīvu.

Standarti un grozījumi kas stājas spēkā pārskata gados kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES

Grozījumi 4. SFPS – 9. SFPS piemērošanas atlikšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 10. SFPS un 28. SGS Pārdošanas vai aktīvu nodošanas darījumi starp investoru un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu (spēka stāšanas datums šobrīd nav noteikts, nav apstiprināti lietošanai ES).
17. SFPS Apdrošināšanas līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).
Grozījumi 1. SGS Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie ierobežota rakstura grozījumi precizē, ka saistības tiek klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības atkarībā no tiesībām, kas pastāv pārskata perioda beigās.
Ienākumi pirms paredzētās pamatlīdzekļu izmantošanas, Apgrūtinošie līgumi līguma izpildes izmaksas, Atsauce uz SFPS Konceptuālo ietvaru – 16. SGS, 37. SGS un 3. SFPS šaura apjoma grozījumi un 2018. – 2020. Ikgadējie SFPS uzlabojumi – grozījumi 1. SFPS, 9. SFPS, 16. SFPS un 41. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).

Nav citu jaunu vai pārskatītu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā, ar paredzamu būtisku ietekmi uz Koncernu un Sabiedrību.

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un

tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / (izdevumos).

Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:

pircēju un pasūtītāju parādi;
uzkrātie ieņēmumi;
rezervētie līdzekļi;
nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Sīkāka informācija ir atklāta 23. un 24. piezīmē.

Vērtības samazinājums

Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
naudas vērtību laikā un
visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Ja līgumā ir iekļauta mainīgā atlīdzība, ieņēmumi tiek atzīti tikai tādā apmērā, kādā ir ļoti ticams, ka nebūs būtiskas novirzes šādai atlīdzībai.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Vadība pieņem lēmumu, aplēšot ieņēmumus par piegādātajiem daudzumiem, kas šiem klientiem vēl nav izrakstīti. Tas tiek noteikts, izmantojot Koncernā iedibinātu metodoloģiju.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem ir jāmaksā pieslēguma maksa. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksa nav atsevišķs no tīkla sadales pakalpojumu pastāvīgās sniegšanas izpildes pienākums, un līdz ar to ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un atzīti par ieņēmumiem paredzētajā klientu attiecību periodā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzrādītas finanšu stāvokļa pārskatā ilgtermiņa saistībās kā "Nākamo periodu ienākumi". Līdz 2020. gada pārskata periodam ieskaitot, ieņēmumi no pieslēguma maksām tika atzīti 30 gadu laikā. Tomēr 2021. gadā vidējais klientu attiecību periods tika pārskatīts ar jauniem aprēķiniem, par vidējo klientu attiecību periodu pieņemot 20 gadus. Tādējādi neto ietekme 2021. gada pārskata periodā bija ieņēmumu pieaugums par 2 155 tūkstošiem EUR. Pieņemot, ka atliktie ieņēmumi tiks uzskaitīti līdz aprēķinātā vidējā klientu attiecību perioda beigām, ieņēmumu pieaugums nākamajos gados būs šāds: 2022. gadā par 1 821 tūkstošiem EUR, 2023. gadā par 1 425 tūkstošiem EUR, par 1 126 tūkstošiem EUR 2024. gadā, bet par 733 tūkstošiem EUR 2025. gadā.

Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Koncernam un Sabiedrībai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus.

Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Šo grupu vērtē iegādes izmaksās atskaitot uzkrāto vērtības samazinājumu. Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Katru gadu starpība starp nolietojumu, kura pamatā ir pārvērtētā

aktīva uzskaites vērtība, kas iekļauta peļņā vai zaudējumos, un nolietojumu, pamatojoties uz aktīva sākotnējām izmaksām, pārklasificē no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu.

Zeme un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	Ēkas:	20 – 100 gadi
	Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu:	20 – 70 gadi
	Iekārtas un mašīnas:	5 – 30 gadi
	Pārējie pamatlīdzekļi:	2 – 15 gadi

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FIFO (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Noma

Koncerns un Sabiedrība ir nomnieki. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:

fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
summas, kuras Koncernam un Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Koncerns un Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo iespēju, un
soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Koncerns un Sabiedrība izmantos šo iespēju.

Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.

Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī ir izmantota 3.33% diskonta likme.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.

Lietošanas tiesību aktīvi

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:

nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
visām sākotnējām tiešām izmaksām un
atjaunošanas izmaksām.

Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja Koncerns un Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr Koncerns un Sabiedrība pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tie ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Šīs reorganizācijas rezultātā Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t.i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Koncerna mātes sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā Pārējās saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

28. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai

	Koncerns 2021	Koncerns 2020	Sabiedrība 2021	Sabiedrība 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Finanšu pārskata obligātā revīzija	49	46	31	31
Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana	2	2	-	1
	51	48	31	32

29. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Finansiālās saistības, kas izriet no ilgtermiņa gāzes iegādēm, tiek aprēķinātas pēc tiem pašiem principiem, kas regulē iekšējo budžeta sastādīšanu. Attiecīgais ilgtermiņa saistību apmērs uz bilances datumu bija aptuveni 2.49 miljardi EUR 2021. gada 31. decembrī un 1.93 miljardi EUR 2020. gada 31. decembrī.

Atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam reorganizācijas gadījumā vēsturiskais uzņēmums kopā ar jaunizveidoto uzņēmumu uzņemas solidāru atbildību par saistībām, kas radušās pirms reorganizācijas un nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, un kuru norēķinu veikšanas datums ir piecu gadu laikā pēc reorganizācijas datuma. 2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī Koncerns un Sabiedrība nav informēti par jebkādām saistībām, par kurām tie būtu atbildīgi saistībā ar iepriekš minēto.

Uz 2021. gada 31. decembrī SEB bankā ir rezervēti 250 tūkstoši EUR, un OP bankā 102 tūkstoši EUR (31.12.2020: 260 tūkstoši EUR) kā finanšu garantija.

Saistības	Koncerns 31.12.2021	Koncerns 31.12.2020	Sabiedrība 31.12.2021	Sabiedrība 31.12.2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie un vēl nepabeigtie

Nākamajā tabulā apkopotas pārējās līgumsaistības pārskata gada beigās:

Iespējamās saistības par garantijam

AS Latvijas gāze uz 2021. gada 31. decembrī ir noslēgtas trīs saistību izpildes nodrošinājuma garantijas dabasgāzes iepirkumu konkursu ietvaros, ar termiņiem līdz 2022. gada 22. februārim, 30. aprīlim un 31. maijam par kopējo summu 1.4 miljoni EUR. Iespējamie nelabvēlīgie finansiālie riski nav identificēti, jo Inčukalna Pazemes Gāzes Krātuvē iesūknētie AS "Latvijas Gāze" portfelī esošie dabasgāzes krājumi ir pietiekoši, lai ar augstāk minētajiem klientiem uzņemtās saistības tiktu izpildītas pilnā apmērā.

līgumi 1 327 860 562 696

Iespējamās saistības, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas

Kad tiks sadalīta 2021. gada tīrā peļņa, radīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības (20/80 no akcionāriem sadalītās neto summas). Dividendes, kas saņemtas no meitas uzņēmuma, neradīs papildu nodokļa saistības Sabiedrībā, ja tās tiks izplatītas Sabiedrības akcionāriem. Pieņemot, ka peļņas sadalījums par 2021. gadu netiks veikts 2022. gadā, papildus uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividendēm netiks aprēķināts.

30. Notikumi pēc bilances datuma

gada 25. janvāra sēdē Ministru kabinets atbalstīja jaunu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu un grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, apstiprinot jaunus papildu atbalsta pasākumus tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju un uzņēmēju gala rēķinos.
gada 31. janvārī AS Latvijas Gāze ir noslēgusi grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc, Latvijas filiāles 100 miljonu kredītlīnijas (overdrafta) limits tiek pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim. No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam, kredītlīnija (overdrafts) tiek palielināta no 30 miljoniem EUR uz 50 miljoniem EUR- 20 miljonu eiro palielinājums no sākotnējās kredītlīnijas līguma summas.
gada februāra Krievijas militārais iebrukums Ukrainā lika ASV, Eiropas Savienībai, Apvienotajai Karalistei un citām lielākajām ekonomikām ieviest koordinētu ārkārtas ekonomisko sankciju kopumu pret Krieviju. Pasākumu mērķis ir ierobežot ierastās tirdzniecības un finanšu attiecības ar Krieviju. Taču dabasgāzes nozare, darījumi ar dabasgāzi un maksājumi par to nav sankciju objekts. Šai nozarei ir piemērots izņēmums no vispārējā sankciju režīma. Saskaņā ar minēto atbrīvojuma mehānismu no 1999. gadā noslēgtā ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līguma ar PAS "Gazprom" izrietošie pienākumi un saistības tiek izpildītas pienācīgi un savlaicīgi.
gada 31. martā tika izdots Krievijas Federācijas prezidenta dekrēts Nr.172 "Par īpašu kārtību, kādā ārvalstu pircēji pilda saistības pret Krievijas dabasgāzes piegādātājiem". Tas paredz, ka no 2022. gada 1. aprīļa tiks veiktas dabasgāzes piegādes saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi vairākām ārvalstīm, kā arī saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par piegādi. Par dabasgāzi ar šajās valstīs reģistrētām ārvalstu personām jāmaksā tikai Krievijas rubļos. Sīkāka informācija ir norādīta Pilnvarotās bankas Gazprombank instrukcijā par K tipa speciālā konta atvēršanu rubļos un K tipa speciālo kontu ārvalstu valūtā atvēršanu par norēķiniem par dabasgāzes piegādi. Finansiālo ietekmi uz šo brīdi nevar pilnībā un droši novērtēt, jo notikums ir pavisam nesens un praktiskās sekas vēl nav noteiktas, līdz ar to vadība šobrīd vēl tikai izvērtē un izvērtē situāciju.
gada 6. aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Latvijā uzsāka Enerģētikas likuma grozījumu izskatīšanu, kas cita starpā paredz noteikt dabasgāzes piegādes aizliegumu no Krievijas uz Latviju. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, šobrīd plānots, ka komisija likumprojekta apspriešanu komitejā turpinās pēc divām nedēļām – 2022. gada 20. aprīlī. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, valdība apspriedīs priekšlikumu par datumu, līdz kuram aizliegums tiks ieviests. tiks ieviests par Krievijas dabasgāzes importu. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība līdz šim nav pieņēmusi vienotu nostāju Krievijas dabasgāzes importa aizlieguma atbalstam. Šie aspekti norāda uz jautājuma sarežģītību un neskaidrību, jo svarīga ir arī mājsaimniecību aizsardzība un valsts iekšējā enerģētiskā drošība. Lai šāds lēmums tiktu pieņemts, šis jautājums vēl jādebatē Latvijas parlamentā vairākos lasījumos. Lai gan šim priekšlikumam nav noteikts konkrēts termiņš un situācija nepārtraukti attīstās, finansiālo ietekmi šobrīd nav iespējams pilnībā un ticami novērtēt, un vadība pašlaik

joprojām izvērtē un izvērtē situāciju, tostarp iespējas paplašināt tirdzniecību Eiropā un dabasgāzes ieguves dažādošana.

Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja

KONSOLIDĒTAIS KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS (NEFINANŠU PAZIŅOJUMS)

AS "Latvijas Gāze"

Reģistrācijas vieta Rīga, Latvija Reģistrācijas numurs 40003000642 Interneta mājaslapa www.lg.lv

Adrese Aristida Briāna iela 6, Rīga, Latvija, LV-1001

AS "Gaso"

Reģistrācijas vieta	Rīga, Latvija
Reģistrācijas numurs	40203108921
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009
Interneta mājaslapa	www.gaso.lv

Saīsinājumi

ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
CNG	Saspiestā dabasgāze (compressed natural gas)
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
ES	Eiropas Savienība
GRP	Gāzes regulēšanas punkts
KSA	Korporatīvā sociālā atbildība
SDO	Starptautiskā darba organizācija
SEG	Siltumnīcefekta gāzes

Kontaktinformācija

E-pasta adrese ierosinājumiem un jautājumiem par ziņojumu: [email protected]

VALDES PAZIŅOJUMS

AS "Latvijas Gāze" jau daudzus gadus ir nemainīgi vadošais un stabilākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā, aktīvi paplašinot savu darbību citās reģiona valstīs, lai kļūtu par klientu pirmo izvēli Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgū. AS "Latvijas Gāze" meitas uzņēmums AS "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā.

AS "Latvijas Gāze" ir sagatavojusi savu piekto korporatīvās sociālās atbildības ziņojumu. Ziņojumā tiek skaidroti galvenie riski, veiktie pasākumi un sniegts pasākumu ietekmes novērtējums. Ar korporatīvo sociālo atbildību AS "Latvijas Gāze" Koncerna līmenī izprot sistemātisku procesu analīzi, kuras ietvaros tā izvērtē savas darbības ietekmi uz vidi, darbiniekiem, klientiem, uzņēmējdarbību un sabiedrību kopumā un kurā AS "Latvijas Gāze" nosaka principus, kuri izriet no AS "Latvijas Gāze" ietekmes izvērtējuma un vērtībām. Korporatīvās sociālās atbildības pastāvošo procesu analīze un jaunu procesu ieviešana uzņēmumā ir kā sava veida uzņēmuma reputācijas un kvalitātes zīmols, nodrošinot maksimāli caurspīdīgu korporatīvo vidi un tādējādi veicinot uzņēmuma reputāciju, atpazīstamību un darbinieku apmierinātību, samazinot uzņēmējdarbības riskus un palielinot uzņēmuma vērtību. AS "Latvijas Gāze" pilnībā atbalsta ANO Global Compact ietvertās vērtības cilvēktiesību, darba tiesību, vides un pretkorupcijas jautājumos un apņemas arī turpmāk veltīt uzmanību tam, lai uzlabotu aptverto uzņēmumu darbību ziņojumā apskatīto jautājumu ietvarā.

Ziņojums ir izskatīts un apstiprināts AS "Latvijas Gāze" Valdē 2022. gada 20. aprīlī kā konsolidētā Gada pārskata (nefinanšu ziņojuma) sastāvdaļa un tā sagatavošanu atbilstoši likumā noteiktajam ir pārbaudījis zvērināts revidents.

Ziņojumu Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle

IEVADS

AS "Latvijas Gāze" konsolidētais Korporatīvās sociālās atbildības ziņojums par 2021. gadu ir piektais ziņojums, un tas sagatavots atbilstoši ANO programmas Global Compact (turpmāk - ANO Globālā Līguma Kustības) vadlīnijām (www.unglobalcompact.org), un ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/95/ES un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto nefinanšu informāciju. Šajā ziņojumā, attīstot tā sagatavošanas metodoloģiju, izmantoti vairāki jauni galvenie darbības rādītāji (indikatori), ņemot vērā arī Nasdaq ESG Reporting Guide 2.0 (2019) ietvertos ieteikumus sabiedrībām, kuru akcijas tiek kotētas biržā¹ .

AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" komercdarbības modeļa apraksts un cita vispārīga informācija par Koncernu un tā darbību ir ietverta konsolidēto finanšu pārskatu Vadības ziņojumā. Informācija par AS "Latvijas Gāze" korporatīvās pārvaldības modeli un tā elementiem ir atspoguļota Korporatīvās pārvaldības ziņojumā. Ziņojumā tiek skaidrota Koncerna politika attiecīgajā jomā, galvenie riski, pasākumi to novēršanai vai mazināšanai, un atbilstošās darbības rādītāji. Ziņojums ir saistīts ar citiem AS "Latvijas Gāze" dokumentiem, kuros ir integrētas ANO Global Compact ietvertās vērtības, piemēram, Darbinieku Ētikas kodeksu un Trauksmes celšanas sistēmu, Sankciju riska novērtējumu un Risku pārvaldības politiku. Ziņojums ir sagatavots latviešu, angļu un krievu valodās un tiek publicēts Nasdaq Baltic, kā arī ir pastāvīgi pieejams Latvijas Gāzes interneta vietnē.

Darbības indikatori tiek sniegti par piecu vai divu gadu periodu, atkarībā no attiecīgo datu pieejamības. Datu aprēķināšanas metodes nav būtiski mainītas, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu.

¹ Ziņojumā atspoguļoti šādi Nasdaq ESG Metrics indikatori: E3, E5, E7, S3, S4, S6 – S10, G4, G7 – G10

ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10 VĒRTĪBAS

CILVĒKTIESĪBAS

Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
Princips 2 Ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.

DARBASPĒKS

Princips 3 Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīvā kolektīvā pārrunu procedūra.
Princips 4 Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana.
Princips 5 Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana.
Princips 6 Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.

VIDE

Princips 7 Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi.
Princips 8 Jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi.
Princips 9 Jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.

PRETKORUPCIJA

Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.

LATVIJAS GĀZES REORGANIZĀCIJA

Pēdējo sešu gadu laikā var izdalīt trīs būtiskas AS "Latvijas Gāze" attīstības fāzes – (1) darbību monopolstāvoklī, (2) uzņēmuma sadalīšanu pārvades operatorā, sadales operatorā un dabasgāzes tirgotājā, kā arī (3) šī brīža darbība atvērtajā tirgū.

AS "Latvijas Gāze" kopš tās izveides 1991. gadā darbojās kā vienīgais un apvienotais dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades, sadales un tirdzniecības operators. Izpildot Eiropas Savienības dabasgāzes tirgus pārveides prasības, kopš 2017. gada 1. janvāra pārvade un uzglabāšana ir nodalīta uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid", kas šobrīd ir ar AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" nesaistīts uzņēmums. Savukārt kopš 2017. gada 1. decembra dabasgāzes sadale ir pilnībā nodota AS "Gaso", kuras vienīgais īpašnieks ir AS "Latvijas Gāze", kas savukārt turpina darboties dabasgāzes tirdzniecības nozarē.

CILVĒKTIESĪBAS

Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
Princips 2 Uzņēmumam ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.

CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUM

POLITIKA UN RISKI

Latvijā spēkā esošais cilvēktiesību normatīvais regulējums pamatā paredz tiešu tā piemērošanu organizācijās, un gan AS "Latvijas Gāze", gan AS "Gaso" pilnībā izpilda šīs prasības.

Koncerna mērķis ir nepieļaut savā darbībā cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī paust aktīvu nostāju saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem un veicināt to izskaušanu jebkurā darbībā un sadarbības veidā gan ar Korporatīvās sociālās atbildības ziņojuma, gan ar izstrādātā Ētikas kodeksa un Trauksmes celšanas sistēmas regulējuma palīdzību.

Cilvēktiesību ievērošana ir tieši saistīta ar Koncerna efektivitāti, kā arī būtiski samazina Koncerna darbības riskus.

PASĀKUMI

AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana ir absolūts jebkura uzņēmuma rīcības standarta minimums. Koncerns pilnībā ievēro Latvijas, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un ANO (Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā ietverto) regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem cilvēktiesību standartiem. Koncerns nekādā veidā neiesaistās un ir pret jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pauž aktīvu pozīciju par to arī klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" valdes locekļu profesionālā kvalifikācija un pieredze apliecina Koncerna vadības padziļināto izpratni par cilvēktiesību lomu Koncerna darbībā. Koncerns pilnībā nodrošina gan pirmās paaudzes cilvēktiesību (tiesības uz dzīvību, veselību un politiskajiem uzskatiem), gan otrās (sociālekonomiskās tiesības) un trešās paaudzes (solidaritātes, tiesības uz vidi, personas datu aizsardzību u.c.) cilvēktiesību aizsardzību gan attiecībā uz saviem darbiniekiem, gan klientiem.

Papildus normatīvajos aktos noteiktajam Koncerns veic regulārus darba vides kvalitātes mērījumus darbinieku darba vietās. Attiecībā uz klientiem, lai veicinātu iespēju visos objektos iekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek veikti regulāri vides rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi. Visos objektos, kuros ir veikta rekonstrukcija kopš 2017. gada, šādas piekļuves iespējas ir ieviestas.

Tāpat ir ieviesta gan Trauksmes celšanas sistēma A/S "Latvijas Gāzē", gan Trauksmes celšanas kārtība A/S "Gaso", kuras paredz iespēju ziņot par pārkāpumiem, tajā skaitā arī par cilvēktiesību pārkāpumiem.

DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA

DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNES

POLITIKA UN RISKI

Latvijas darba aizsardzības prasību normatīvais regulējums ir tieši piemērojams, un Koncerns velta ievērojamus resursus, lai pilnībā izpildītu šīs prasības. Tā ir viena no Koncerna prioritārajām Korporatīvās sociālās atbildības jomām, īpaši jāizceļ AS "Gaso" darba specifika, proti, vairāk nekā puse AS "Gaso" darbinieku ir nodarbināti ar tiešu dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijas darbu izpildi, kas ir paaugstināti riska darbi, jo saistīti ar gāzes sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību, kā arī citu kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz darbinieku veselību.

Koncerna mērķis ir nodrošināt drošu darba vidi, kas ļautu izvairīties no darba vides riska vai iespējami samazināt tā ietekmi.

PASĀKUMI

Darbiniekiem tiek nodrošināta droša un veselībai nekaitīga darba vide, tostarp piemērotas darba vietas, tehniskie resursi un individuālie aizsardzības līdzekļi. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Koncerns izstrādā darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumu plānu un veic darba vides iekšējo uzraudzību. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, par darba aizsardzību un ugunsdrošību tiek veikta darbinieku instruktāža. Ne retāk kā reizi gadā tiek veiktas mācības par rīcību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Reizi gadā tiek veikti darba vides un sprādzienbīstamās vides risku novērtējumi. Ņemot vērā šos novērtējumus, tiek novērsti atklātie trūkumi vai samazināta to ietekme.

Pastāvīgi tiek veikta darbā notikušo nelaimes gadījumu uzskaite un analīze. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, darbinieki veic obligātās veselības pārbaudes. Darbiniekiem ir nodrošināta veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana. Tiek regulāri veiktas darba aprīkojuma un iekārtu pārbaudes un apkopes atbilstoši ražotāju noteiktajām prasībām.

Koncernā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņot arī par darbinieku veselību un drošību apdraudošiem pārkāpumiem.

Darbinieku veselības un drošības jomā 2021. gadā būtiskākie bija tie paši izaicinājumi, kas 2020. gadā, proti, COVID-19 pandēmija, atstājot ietekmi gan uz iekšējo darba organizāciju, gan saskarsmes ar klientiem un sadarbības partneriem organizāciju.

Jau 2020. gadā Koncerna līmenī AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi ieviesa un 2021. gadā turpināja pilnveidot virkni pasākumus, kas ļāvuši nodrošināt minētās infekciju saslimšanas neizplatību uzņēmumā, nodrošinot priekšnosacījumus, lai darbinieki varētu strādāt minimāla riska apstākļos, veicot darbu attālināti un sniedzot tam nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, kā arī ieviesusi efektīvu ziņošanas par iespējamo saslimstību kārtību, nodrošinot uzņēmuma darbības efektivitāti un nepārtrauktību.

PRIVĀTUMS UN DATU DROŠĪBA

POLITIKA UN RISKI

Ņemot vērā ievērojamo darbinieku un klientu skaitu, Koncerns pievērš īpašu uzmanību privātuma un personas datu aizsardzības un drošības jautājumiem. Personas datu aizsardzības jomā Latvijā pastāv stingrs regulējums, kas balstīts uz tieši piemērojamo ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu 2016/679. Vadoties pēc regulā ietvertajiem principiem, Koncernā izstrādāta iekšējā Personas datu aizsardzības kārtība, kas aptver personas datu aizsardzības politiku un tās īstenošanas noteikumus.

Koncerna mērķis ir nodrošināt pilnīgu personas (gan darbinieku, gan klientu) datu aizsardzību un drošību.

Saistībā ar COVID-19 pandēmiju Koncerns saskaras ar izaicinājumu sabalansēt personas tiesības uz medicīnisko datu aizsardzību un sabiedrības intereses. Šajā situācijā Koncerns rīkojas saskaņā ar valsts izdoto normatīvo regulējumu un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Datu valsts inspekcijas ieteikumiem, kas paredz dažādu pasākumu veikšanu darbavietā (nepieciešamību informēt SPKC par saslimšanas gadījumiem darba vietā, noskaidrot kontaktpersonas, apzināt tās, informēt struktūrvienību vadītāju un Personāla daļu par personas iespējamo saslimšanu u.tml.) un datu nodošanu SPKC.

PASĀKUMI

Koncernā tiek ievērotas gan normatīvo aktu prasības, gan vienlaikus tiek veikti samērīgi un proaktīvi pasākumi procesu pilnveidošanai. Koncernā ir ieviesti personas datu apstrādes audita rezultātā izvirzītie uzlabojumi, kā arī tiek veikti dažāda veida personas datu apstrādes tiesiskuma un aizsardzības novērtējumi. Ir ieviesti iekšējos normatīvajos aktos, kas regulē personu datu apstrādes procesus, paredzētie procesi un to kontroles mehānismi. Liela vērība tiek pievērsta darbinieku apmācībām personas datu aizsardzības jomā, izskaidrojot normatīvo aktu prasības un analizējot piemērus un problēmsituācijas. Koncernā strādā IT drošības pārvaldnieks un personas datu aizsardzības speciālisti, kuri regulāri analizē personas datu aizsardzības un drošības sistēmu un ievieš tās uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.

Koncernā tiek veikta sistemātiska iepriekš noslēgto līgumsaistību analīze, nepieciešamības gadījumā papildinot līgumslēdzēju pienākumus personas datu aizsardzības jomā.

AS "Latvijas Gāze" ir veiktas visu darbinieku ikgadējās apmācības personas datu aizsardzības jautājumos, pārrunājot uzņēmumam aktuālos jautājumus, jo īpaši – klientu (fizisko personu) apkalpošanas segmentā. AS "Latvijas Gāze" jauno darbinieku ievadapmācības ietvaros ieviesta katra uzņēmumā strādāt sākušā darbinieka zināšanu par personas datu aizsardzību apjoma pārbaude, nepieciešamības gadījumā, darbinieku individuāli papildus apmācot.

Koncernā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņot arī par personas datu aizsardzības un drošības pārkāpumiem.

DARBĪBAS INDIKATORI

PĀRKĀPUMI

gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par vispārīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, darbinieku veselības un darba drošības vai personas datu aizsardzības un datu drošības jomā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes.

NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ

gadā darbinieki nav guvuši savainojumus ceļu satiksmes negadījumā un veicot dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijas darbus. Apskatītajā periodā nav bijuši letāli nelaimes gadījumi.

Darbā notikušie nelaimes gadījumi Koncernā

DARBINIEKI

Princips 3	Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīva kolektīvo pārrunu procedūra.
Princips 4	Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana.

Princips 5 Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana.
Princips 6 Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.

ARODBIEDRĪBAS

POLITIKA UN RISKI

Tiek nodrošinātas un atbalstītas darbinieku tiesības piedalīties arodbiedrībās un kolektīvi apspriest nodarbinātības jautājumus.

Koncerna mērķis – nodrošināt abpusēji izdevīgu sadarbību un kolektīvu vienošanos attiecībā uz lēmumiem par darbinieku sociālo aizsardzību.

PASĀKUMI

Tiek nodrošinātas Darba koplīguma apspriešanas sanāksmes, kurās piedalās Koncerna vadības pārstāvji, darbinieku un arodbiedrību pārstāvji. Ir izveidota darba strīdu komisijas institūcija, kurā piedalās darba devēja un arodbiedrības pārstāvji. Tiek nodrošinātas telpas arodbiedrības sapulču norisei, kā arī pastāvīgas telpas un sakaru līdzekļi arodbiedrības vadītājam. Arodbiedrības pārstāvis, kā iepirkuma komisijas loceklis, piedalās iepirkuma procedūrā par darbinieku veselības polišu iegādi.

gada nogalē veikti grozījumi 2019. gadā noslēgtajā Darba koplīgumā starp AS "Latvijas Gāze", AS "Gaso" un Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību "LAKRS", pagarinot to vēl uz gadu - līdz 2022. gada beigām.

PIESPIEDU UN BĒRNU DARBS

POLITIKA UN RISKI

Saskaņā ar valstī noteikto nav pieļaujams piespiedu vai obligātais darbs, kā arī bērnu piespiedu darbs. Koncerns kategoriski iestājas pret šādām nodarbinātības formām un stingri ievēro šādu politiku.

NODARBINĀTĪBAS NOSACĪJUMI

POLITIKA UN RISKI

Augstas intensitātes darba režīms un salīdzinoši nelielais atalgojums darbiniekiem, kuru tiešajos pienākumos ir klientu apkalpošana, ir izaicinājums veiksmīgai darba organizēšanai šajā jomā. Turklāt gan jaunas norēķinu sistēmas ieviešana, gan darbu organizēšana Covid-19 pandēmijas ietekmē, darbiniekiem rada paaugstinātu stresu, atstājot ietekmi arī uz darbinieku mainību. Savukārt uzņēmumam, zaudējot kvalificētus speciālistus, tiek radīti draudi nozares standartos noteikto saistību izpildei un darbības nepārtrauktībai, tā radot gan kvalitātes riskus, gan finansiālo slogu. Minēto risku mazināšanai Sabiedrība ir ieviesusi attālinātā darba izpildes iespējas, kā arī citas darba pienākumu izpildes formas.

Attālinātā darba organizācijas kontekstā AS "Latvijas Gāze" ir veiksmīgi izdevies piesaistīt kvalificētus darbiniekus ārpus AS "Latvijas Gāze" atrašanās vietas, reģionos ārpus Rīgas. Tāpat AS "Latvijas Gāze" kopš 2020. gada pavasara ir pārgājusi uz pilnībā attālinātu darba režīmu klientu apkalpošanā un turpina strādāt šādā formātā. Lai gan saistībā ar gāzes tarifa izmaiņām ir pieaudzis klientu jautājumu skaits, tomēr AS "Latvijas Gāze" ir veiksmīgi nodalījusi iekšējās funkcijas un apstrādā saņemtos informācijas pieprasījumus savlaicīgi un kvalitatīvi.

Darbiniekiem pārsvarā ir normālais darba laiks 40 stundas nedēļā. Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos ir noteikts summētais darba laiks un maiņu darbs. Vienlaicīgi darbiniekiem ir nodrošināts atbilstošs pārtraukumu un atpūtas laiks. Darbiniekiem ir nodrošināts apmaksāts ikgadējs atvaļinājums, papildus valsts likumdošanā noteiktajam tiek nodrošināts apmaksāts papildatvaļinājums par darba stāžu, bīstamiem darba apstākļiem, kā arī papildu brīvdienas struktūrvienību vadītājiem.

Visiem darbiniekiem tiek sagatavoti, parakstīti un izsniegti rakstveida darba līgumi un nodrošināta valstī noteikto ar darba tiesiskajām attiecībām saistīto nodokļu nomaksa.

Darbinieku piesaistes politika tiek īstenota tādējādi, lai novērstu risku, ka kvalificētu speciālistu trūkums varētu radīt draudus nozares standartos noteikto saistību izpildei attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas drošumu un darbības nepārtrauktību. Virsstundu ierobežošana ir stingra nostādne Koncerna līmenī.

Virsstundu apjoms tiek uzraudzīts un kontrolēts, pēc iespējas plānojot darbus tā, lai darbiniekiem virsstundas neveidotos.

Koncerna mērķis ir uzturēt konkurētspējīgu darbinieku motivācijas sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināts taisnīgs un atbilstošs atalgojums, darba un atpūtas līdzsvars un mērķtiecīgas sociālās garantijas, tai skaitā tiek slēgts līgums par darbinieku veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

PASĀKUMI

Virkne ar darba tiesiskajām attiecībām un darbinieku sociālajām garantijām saistītu jautājumu noregulēšana tiek veikta ar Darba koplīgumu un Iekšējās darba kārtības noteikumiem.

Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos ir noteikts summētais darba laiks. Darbinieki, ja rodas tāda vajadzība, veic arī virsstundu darbu, par to saņemot atlīdzību atbilstoši Latvijas likumdošanā paredzētajā kārtībā un apjomā.

AS "Gaso" ir izveidota un darbojas pastāvīga pensiju pārvaldības komiteja, kurā piedalās divi valdes locekļi un divi darbinieku pārstāvji un kuras uzdevums ir kontrolēt iemaksu par darbiniekiem 3. līmeņa pensiju plānā atbilstību.

Darbinieki tiek sistemātiski novērtēti un atalgoti atbilstoši darba kvalitātei, iniciatīvai, darba intensitātei un ieguldījumam.

DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANA

POLITIKA UN RISKI

Latvijas likumdošanā ir ietverts detalizēts diskriminācijas aizlieguma regulējums, un Koncerns to ievēro. Tiek nodrošināts, ka lēmumi attiecībā uz darbiniekiem tiek pieņemti, balstoties uz atbilstošiem un objektīviem kritērijiem. Diskriminācijas aizliegums ietverts arī iekšējā Darbinieku ētikas kodeksā, uzmanību pievēršot taisnīgas attieksmes un aizskārumu aizliegumu pamatprincipiem. Tajā ir izklāstītas vadlīnijas darba attiecību veidošanai starp darbiniekiem, tajā skaitā attieksme un uzvedība, kā arī rīcības modeļi iespējamo domstarpību un konfliktu risināšanai darba ikdienā.

Riskus, kas būtu saistīti ar diskrimināciju, Koncerns vērtē kā zemus.

PASĀKUMI

Darba sludinājumos tiek norādītas konkrētas prasības pretendentiem, kas izriet no Koncernam nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm, un tās ir formulētas nediskriminējošā veidā. Darbinieku atlases procesā netiek pieprasīts sniegt sensitīvu personiska rakstura informāciju par pretendentu, tai skaitā par reliģisko vai politisko pārliecību, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem u.c.

DARBĪBAS INDIKATORI

ARODBIEDRĪBU IESAISTE

gadā nav bijusi vajadzība iesaistīt arodbiedrības domstarpību risināšanā.

DARBINIEKU SKAITS DARBĪBAS SEGMENTOS

DARBINIEKU SKAITS, UZ KURIEM ATTIECAS KOPLĪGUMS

Darba koplīgums ir attiecināms uz visiem Koncerna darbiniekiem. Ar to tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem sociālo garantiju jomā un paredzētas papildu sociālās garantijas, kas nav noteiktas Darba likumā – papildatvaļinājumu, papildu brīvdienas, pabalstus, naudas balvas u.tml..

DARBINIEKU ROTĀCIJAS KOEFICIENTS

Darbinieku rotācijas koeficienta dinamika atspoguļo aktuālos notikumus Koncernā un situāciju darba tirgū. Darbinieku rotācijas palielināšanās saistīta ar ievērojamo darbinieku mainību AS "Latvijas gāze" klientu apkalpošanas sektorā, ņemot vērā Covid-19 radītos izaicinājumus (attālināta klientu apkalpošana, līdz ar to - pieaugošs ienākošo zvanu un sarakstes apjoms u.tml.)

VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA

Vidējā darba samaksa Koncernā atbilst nozares atalgojumam.

DZIMUMU DAŽĀDĪBA – SIEVIEŠU ĪPATSVARS

Sieviešu īpatsvars Koncernā atbilst nozares specifikai. Sieviešu īpatsvars vadībā kopumā atbilst sieviešu īpatsvaram Koncernā.

PĀRKĀPUMI

gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par diskrimināciju darba vietā.

Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes.

VIDE

Princips 7	Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi;
Princips 8	jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi; un;
Princips 9	jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.

DABASGĀZES IZMANTOŠANA UN ILGTSPĒJA

POLITIKA UN RISKI

Koncerns gan palīdz citiem iegūt videi draudzīgu enerģijas avotu - dabasgāzi, gan pats aktīvi izmanto priekšrocības, ko sniedz videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšana. Dabasgāze tiek piegādāta pa cauruļvadiem, tāpēc tās piegāde nerada būtiskus enerģijas zudumus un transportēšanas procesā rodas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu, salīdzinot ar citiem kurināmajiem. Arī izmantošanas procesā dabasgāze, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, rada ievērojami mazākus CO2 izmešus, tādējādi radot mazāku siltumnīcefektu. Proti, dabasgāze, salīdzinot ar koksnes produktiem, oglēm un šķidrajiem kurināmajiem, rada būtiski mazāku tvana gāzes, sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, dūmu, kvēpu, pelnu un smago metālu pastāvīgo piesārņojumu gan izmantojot to lokālos katlos, gan lielās katlumājās un koģenerācijas stacijās.

Arī dabasgāzes izmantošana autotransportā, aizstājot benzīnu un dīzeļdegvielu, dod nozīmīgu ieguldījumu gan oglekļa dioksīda emisiju samazinājumā, gan gaisa kvalitātes uzlabošanā. Piemēram, dabasgāzes darbinātas automašīnas rada līdz pat 70% mazākus slāpekļa oksīdu izmešus, kas ir būtiski cilvēka plaušu veselībai² . Tādejādi Koncerna darbībai ir ilgtspējīgi pamati un ar to tiek sniegts būtisks ieguldījums vides aizsardzībā.

Valsts mērogā lielākais vides piesārņojums visā dabasgāzes izmantošanas ciklā rodas pie galapatērētājiem, kur rodas dabasgāzes zudumi iekšējās gāzesvadu sistēmas un iekārtās un kur dabasgāze tiek dedzināta un atmosfērā nokļūst CO2, slāpekļa oksīds u.c. izmeši. Kopumā dabasgāze kā produkts ir videi draudzīgākais kurināmais, un, aizstājot citas kurināmo alternatīvas, dabasgāze uzlabo vides kvalitāti.

Ņemot vērā iepriekšminēto politiku, Koncerna mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanu jomās, kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi.

PASĀKUMI

Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, AS "Latvijas Gāzes" fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības "Fit for 55" ietvaros izstrādātajai normatīvo aktu paketei, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, AS "Latvijas Gāze" ambīcija ir attīstīt atjaunojamo energorsursu projekus tajā skaitā, izmantojot dabasgāzes tīkla infrastruktūru, tās iespējas.. Papildus ieviestajam energopārvaldības ISO 50 001 standartam, AS "Latvijas Gāze" 2021. gadā ir

² Avots: NGVA Europe: https://www.ngva.eu/policy-priorities/air-quality/.

ieviesusi Vides Pārvaldības vadības sistēmu, kura sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un veikusi CO2 izmešu aprēķinus. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 izmešu aprēķiniem, AS "Latvijas Gāze" ir iestādījusi 2000 bērzus, tādejādi neitralizējot 3 gadu CO2 radītos izmešus.

Atbildīgi rūpējoties par Koncerna darbības ietekmi uz vidi ir izstrādāta un ieviesta Vides politika un Vides kodekss, tajā tiek analizēts Koncerna realizētā produkta – dabasgāzes – ietekmes uz vidi mazināšanas potenciāls un noteikti no tā izrietošie mērķi. Būtiski atzīmēt, ka AS "Gaso" komercdarbība rada teju visu Koncerna ietekmi uz vidi. Produkta un sniegto pakalpojumu ietekme uz cilvēkiem ir viens no lielākajiem riskiem Korporatīvās sociālās atbildības jomā, jo dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Dabasgāzes sprādziena iespējamās sekas ir potenciāli ļoti graujošas. Galvenie riski saistīti ar novecojušu infrastruktūru, gāzes iekārtām patērētāju īpašumā un cilvēku rīcību gan lietojot dabasgāzi, gan veicot patvaļīgas manipulācijas gāzes iekārtās. Šie riski tiek minimizēti ar regulārām un sistemātiskām dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības, iekšējo gāzesvadu revīzijas un hermētiskuma pārbaudes darbiem atbilstoši normatīvi tiesiskā regulējuma prasībām.

Visā dabasgāzes piegādes un lietošanas ķēdē dabasgāzes galalietotāji var dot būtisku ieguldījumu tās ietekmes uz vidi samazināšanā. Koncerns uzskata, ka ar izglītošanas un informēšanas pasākumiem var panākt izšķirošu sabiedrības izpratnes pieaugumu par dabasgāzes izmantošanas pozitīvo un negatīvo ietekmi jomās, kurās individuālie ieguldījumi un pūliņi var nest būtisku vides ietekmes samazinājumu.

Lai izglītotu savus klientus un citus interesentus par iespējām taupīt energoresursus, tostarp dabasgāzi, Koncerns ir izstrādājis Energoefektivitātes brošūru un sistemātiski informē uzņēmumu darbiniekus un savus sekotājus sociālajos tīklos par konkrētām energoresursu taupīšanas metodēm ("izglītošana ar komunikāciju"). Koncerna uzņēmumu līmenī www.lg.lv un www.gaso.lv mājas lapās ir izveidotas atsevišķas sadaļas par energoefektivitāti.

gadā Energoefektivitātes brošūrā iekļauta sadaļa par ekonomisko braukšanu. Kā arī, Koncerna ieskatā būtisku efektu var dot mazefektīvu dabasgāzes iekārtu nomaiņa uz efektīvākām iekārtām, turklāt - gan mājsaimniecību, gan komerciālajā, gan ražošanas un enerģētikas sektoros, tādēļ klienti tiek regulāri informēti par jaunumiem gāzesvadu un gāzes saimniecību projektēšanā un būvniecībā. Tāpat klienti tiek mudināti veikt regulāru dabasgāzes iekšvadu un iekārtu apkopi, lai samazinātu dabasgāzes zudumus neblīvējumos.

CO² un cita veida emisiju samazinājumu var sasniegt arī, aizvietojot benzīna un dīzeļa automašīnas ar dabasgāzes automašīnām. Transportā, izmantojot CNG, CO² izmešu daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu apjoms - līdz pat 90% zemāks. Tādēļ viens no Koncerna pašreizējiem mērķiem ir aktīvi veicināt CNG infrastruktūras attīstību Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citas kompetences uzņēmumiem, kuri investē CNG uzpildes staciju izveidē.

Koncerns sadarbībā ar vairākiem citiem enerģētikas un transporta uzņēmumiem izveidoja iniciatīvu "Vide rītdienai!", lai kopīgi runātu par ekonomiski efektīvākas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu transportā, kā arī, lai meklētu risinājumus globālās klimata politikas mērķu sasniegšanai. 2019. gada maijā ar Koncerna tiešu iesaisti, piegādājot CNG, Latvijā pēc 14 gadu pārtraukuma atkal tika atvērta pirmā publiski pieejamā CNG uzpildes stacija (Jēkabpilī). 2020. gada janvārī otrā šāda uzpildes stacija tika atvērta Rīgā, tādejādi mērķtiecīgi īstenojot CNG uzpildes iespēju Latvijā paplašināšanu. 2021. gadā tika uzstādītas jaunas automašīnu dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijas Liepājas, Jūrmalas, Ogres, Cēsu, Jelgavas un Bauskas iecirkņos (potenciālais ietaupījums 10,5 MWh gadā).

Koncerna saimniecībā ir kopumā vairāk nekā 70 dažāda pielietojuma un ražotāju CNG transportlīdzekļi, kurus izmanto Koncerna darbinieki, un arī sava CNG uzpildes stacija.

DABAS RESURSU PATĒRIŅŠ UN SEG

POLITIKA UN RISKI

Koncernā enerģija un ūdens tiek izmantoti pamatā ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Ņemot vērā, Koncerna darbības specifiku – dabasgāzes sadale un tirdzniecība – Koncernam nav nepieciešami ievērojami dabas resursi, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību.

Būtiska nozīme kopējā energoresursu patēriņā ir ēku energoefektivitātei, jo apkure veido aptuveni 65% no visa Koncerna energopatēriņa. Elektroenerģiju patērējošās iekārtas ir iedalāmas vairākās kategorijās – apgaismojums, datortehnika, sadzīves iekārtas, klimata kontroles iekārtas, tehniskās saimniecības iekārtas (dabasgāzes uzpildes iekārtas, kompresori, instrumenti u.c.), gāzesvadu katodaizsardzība. Atsevišķās kategorijās, piemēram, gāzesvadu katodaizsardzībā, būtisku energoefektivitātes paaugstinājumu nav iespējams sasniegt, bet citās - piemēram, iegādājoties datortehnikas iekārtas un sadzīves elektroiekārtas, sistemātiska to izvēle ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Koncerna riski enerģijas patēriņa un ražošanas jomā kopumā vērtējami kā zemi, jo dabasgāzes sadale un tirdzniecība neprasa industriāla apmēra ražošanu, vien enerģijas izmantošanu saimniecības vajadzībām – apkurē, elektroenerģijas nodrošinājumā, autotransportā. AS "Gaso" ir izsniegtas trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas katlumājām un koģenerācijas stacijai Rīgā, Bauskā un Ogrē, tomēr visas šīs iekārtas ražo enerģiju pašpatēriņam.

Kopumā vides ietekmes būtiskākais risks ir saistīts ar dabasgāzes emisiju no sadales sistēmas. Citās jomās Koncerna ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela. Dabasgāzes galvenās sastāvdaļas – metāna ietekme uz siltumnīcefektu 100 gadu nogrieznī tiek vērtēta kā vismaz 25 reizes lielāka nekā CO2, tādēļ tās emisija atmosfērā ir maksimāli jāierobežo. Dabasgāze no sadales sistēmas atmosfērā nokļūst trīs ceļos: pastāvīgos zudumos no sadales tīkliem, remontdarbu laikā un avārijās. Būtiskais piesārņojums rodas tieši pastāvīgos zudumos. Metāna emisija 2020. gadā veidoja 84% no AS "Gaso" kopējām SEG emisijām.

AS "Gaso" pastāv iespēja atsevišķās jomās pakāpeniski samazināt savu vides ietekmi, tādejādi dodot savu ieguldījumu vides kvalitātes uzlabošanā un klimata pārmaiņu ierobežošanā. Izbūvējot sadales sistēmu patērētājiem, kuri ar dabasgāzi aizvieto videi kaitīgākos kurināmos, tiek sniegts ieguldījums kopējā piesārņojuma mazināšanā. Vienlaikus jāuzsver, ka no metāna emisijām izvairīties nav iespējams, tādēļ tiek veikta virkne pasākumu, lai šo emisiju apmēru noturētu optimāli zemā līmenī. AS "Gaso" veic

pastāvīgu tīklu monitorēšanu, pilda vairākas ilgtermiņa investīciju programmas, piemēram, ēku ievadu un citu tehnoloģisko mezglu rekonstrukciju, kā arī lieto modernas metodes un iekārtas remontdarbus un avāriju novēršanas darbos.

Koncerna autoparks tiek regulāri atjaunināts, un tas nodrošina autoparka atbilstību Eiropas Savienības autotransporta vides prasībām vidējā termiņā. Automašīnas ir aprīkotas ar GPS un degvielas uzskaites ierīcēm, kas ir ļāvis ieekonomēt patērētās degvielas daudzumu par vienu trešdaļu, jo šādi mērījumi ļauj plānot efektīvu darbību, optimālākos maršrutus un individuāli sekot līdzi patēriņam.

Koncerna riski SEG jomā kopumā ir vērtējami kā zemi, jo uzņēmumam nav industriālu piesārņošanas avotu - lieljaudu ražošanas iekārtu un jaudīgu katlumāju.

PASĀKUMI

Siltumapgādē tiek izmantota videi draudzīgā dabasgāze – Koncerns nodrošina gandrīz visa pašiem nepieciešamā siltuma ražošanu no dabasgāzes, kā arī savā koģenerācijas stacijā saražo vēl aptuveni 30% no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas. Gan Rīgā, Vagonu ielā 20 un Aristida Briāna ielā 6, gan lielākajā daļā AS "Gaso" iecirkņu ir savas individuālās apkures katlumājas, kurās veikta pakāpeniska modernizācija vairāku gadu garumā, tādējādi nodrošinot energoapgādes energoefektivitāti.

Koncerns rūpējas par ēku tehnisko stāvokli, kopumā nodrošinot normatīvajiem aktiem atbilstošu ēku energoefektivitāti. Koncerns iesaka arī ar ēku uzturēšanu un apkalpošanu saistītajiem ārējiem sadarbības partneriem pakalpojumu sniegšanā un preču piegādē izvēlēties iespējami energoefektīvus risinājumus.

Koncerna energopārvaldības sistēma ir sertificēta un 2022. gada sākumā ir paredzēta tās pārsertifikācija atbilstoši jaunā LVS EN ISO 500001:2018 standarta prasībām. Papildus Koncernā ieviestajai energopārvaldības sistēmai atbilstoši LVS EN ISO 5001 standartam, tiek domāts arī par pārdomātu ēku pārvaldību, tāpēc papildus minētajam tiks īstenota zaļā biroja sertifikācija Koncerna pārvaldītajām ēkām.

Izvirzīti un apstiprināti no vadības puses četri galvenie mērķi 2022. gadam:

samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu par 1% 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu;
samazināt kopējo dabasgāzes patēriņu par 1% 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu;
samazināt vidējo degvielas patēriņu (litri/100km) par 1% 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu;
veicināt uzņēmumu personāla attieksmes maiņu par labu elektroenerģijas un degvielas ietaupījumam.

Energopārvaldības sistēmas ietvaros Koncerns īstenoja 33 energoefektivitātes energouzdevumus 2021. gadā, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 185 MWh/gadā. Šādas aktivitātes ļaus provizoriski samazināt plānoto kopējo energopatēriņu par 1-2%.

Energopārvaldības sistēmas ietvaros 2022. gadā uzņēmums plāno realizēt 35 energoefektivitātes energouzdevumus, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 130 MWh/gadā.

Reizi gadā tiek veikts iekšējais energoaudits un pastāvīgi darbojas par energoefektivitāti atbildīgā darba grupa. Ir iecelta atbildīgā persona par vides jautājumu monitoringu. Katru ceturksni tiek sagatavots pārskats par dabasgāzē esošo SEG, galvenokārt, metāna izplūdi atmosfērā.

gadā Koncerns iegādājās un gada nogalē sāka ekspluatēt biroja vajadzībām arī administratīvo ēku Rīgā, Aristida Briāna ielā 6. Ēkai ir veikts energoefektivitātes novērtējums un ir derīgs ēkas energosertifikāts. Sistemātiski katru gadu tiek atjaunota daļa no uzņēmuma autoparka, tādējādi nodrošinot, ka kopumā autoparks atbilst mūsdienu prasībām pret vidi. Dabasgāze kā degviela tiek izmantota aptuveni ceturtajai daļai no Koncerna automašīnām. Koncerns arī izmanto viedās sistēmas autotransporta degvielas patēriņa monitoringam.
gadā Koncerns plāno izvērtēt iespējas uzstādīt vēl vienu koģenerācijas staciju Vagonu ielā 20, kā arī uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai iecirkņos.

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

POLITIKA UN RISKI

Dabasgāzes sadales infrastruktūras attīstības joma ir plaši regulēta, un AS "Gaso" ievēro visas normatīvās prasības gan projektu sagatavošanas, gan būvniecības fāzē. AS "Gaso" savā ikdienā komunicē ar plašu attīstības projektos iesaistīto personu loku, tādējādi gūstot atbalstu un nodrošinot projektu realizāciju.

Izbūvējot infrastruktūru (dabasgāzes sadales tīklus), AS "Gaso" saskaras ar privātīpašnieku tiesībām uz īpašumu un īpašuma lietošanas tiesībām, kā arī var skart aizsargājamas dabas teritorijas. Tādēļ projektu veiksmīgai realizēšanai ir būtiska sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, kas atbild par vides jautājumiem.

Jaunu rajonu gazifikācijai nereti ir nepieciešams izbūvēt gāzesvadus pa teritorijām, kurās iepriekš nav pastāvējuši lietošanas ierobežojumi, tādējādi īpašniekiem radot zemes apgrūtinājumus, kas savukārt varētu radīt iedzīvotāju neapmierinātību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir procesos iesaistīt visus zemes īpašniekus, informējot par kopīgajiem praktiskajiem ieguvumiem no infrastruktūras izbūves. Savukārt riski saistībā ar būtisku infrastruktūras izbūves ietekmi uz dzīvnieku sugām ir nebūtiski.

Riski saistībā ar būtisku infrastruktūras izbūves ietekmi uz aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem ir mazi, jo Latvijā pastāv stingrs normatīvs regulējums attiecībā uz vides aizsardzību, kas paredz meklēt videi draudzīgus risinājumus.

Koncerna mērķi - iesaistot iedzīvotājus, uzņēmējus, pašvaldības un atbildīgās valsts institūcijas, gūt plašu atbalstu realizētajiem infrastruktūras attīstības projektiem un nodrošināt vides ietekmes prasību izpildi, tādējādi nodrošinot veiksmīgu projektu gaitu, kā arī veikt dabasgāzes sistēmu izbūves darbus līdz apkures sezonas sākumam, tādējādi nodrošinot cilvēku primāro vajadzību pēc apkures un nodrošināt nepārtrauktu dabasgāzes padevi.

PASĀKUMI

Sadales sistēmas perspektīvo attīstības plānu izstrādē tiek ņemti vērā pašvaldību teritoriālie plānojumi, pašvaldību, to iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmes, valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi aizsargājamām teritorijām.

DABASGĀZES NOPLŪŽU IETEKME UZ SILTUMNĪCEFEKTU

Metāns (dabasgāzes pamatelements) ir siltumnīcefektu izraisoša gāze, tādēļ tās emisija (rodas kā pastāvīgie zudumi no sistēmas vai noplūdes gāzesvadu pārrāvumu vai remontdarbu laikā) atmosfērā tiek pārrēķināta kā oglekļa dioksīda CO² emisiju ekvivalents. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā tiek radītas mazas kopējās SEG emisijas, t.sk. arī maza metāna emisija. Kā redzams grafikā, nozare, kurā darbojas arī AS "Gaso", ar metāna emisiju rada vien 1,55% no kopējā Latvijas CO² emisiju ekvivalenta. Savukārt tieši sadales sistēmas operatora metāna emisijas apjoms Latvijā ir vien 0,11% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma³ .

Latvijas augstā metāna emisijas proporcija salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādījumiem ir skaidrojuma ne tik daudz ar pašas dabasgāzes izmantošanas apmēriem (vidēji 2016.-2020. gada kopējā patēriņa bilancē Latvijā – 23%, Eiropas Savienībā – 23%⁴ ) vai transportēšanas apmēriem, bet gan ar citu Latvijas nozaru salīdzinoši mazo CO²

³ Aprēķinā izmantoti: Eurostat dati par Latvijas kopējām CO2 ekvivalentajām emisijām; Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojums LATVIA'S NATIONAL INVENTORY REPORT, Submission under UNFCCC and the Kyoto Protocol, Common Reporting Formats (CRF), 1990 – 2017, 167.-170. lpp un Emisiju datu pielikumi https://www.meteo.lv/lapas/sagatavotie-un-iesniegtie zinojumi?&id=1153&nid=396 (apskatīts 08.02.2021)

⁴ Eurostat

emisiju apjomu. Piemēram, Latvijā ir salīdzinoši neliela rūpniecība, savukārt patērētā elektroenerģija ir saražota ar salīdzinoši maziem CO² izmešiem.

Dabasgāzes dedzināšanas ietekme uz siltumnīcefektu

Ņemot vērā dabasgāzes īpašības, tās dedzināšana notiek videi īpaši draudzīgā veidā, tādēļ AS "Gaso", attīstot dabasgāzes pieejamību valstī un lietojot dabasgāzi pašpatēriņā, redz sevi kā vides kvalitāti veicinošu un ilgtspējai atbilstošu uzņēmumu, it sevišķi situācijās, kad dabasgāze aizvieto citus kurināmos, jo faktiskie dabasgāzes dedzināšanas CO² izmeši ir zemāki par naftas produktu CO² izmešiem un ievērojami zemāki par ogļu, kūdras un kurināmo atjaunojamo resursu – biogāzes un biomasas faktiskajiem CO² izmešiem.

*Biogāze norādīta atbilstoši Dānijas piemēram: DANISH EMISSION INVENTORIES FOR STATIONARY COMBUSTION PLANTS, Scientific Report from DCE – Danish Centre for Environment and Energy, No. 102 (2014), 107.lp.

Latvija ar 40% atjaunojamo energoresursu kopējā patēriņa bilancē ir viena no Eiropas Savienības līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tomēr nozīmīga daļa – aptuveni 80% no Latvijā patērētā atjaunojamo energoresursu apjoma ir cietie biomasas kurināmie, kas rada nozīmīgu CO² un citu vielu piesārņojumu. Savukārt bezemisiju (hidro, saules, vēja) patēriņš Latvijā veido vien 14% no atjaunojamiem energoresursiem un 6% no kopējā patēriņa.⁵

⁵ Eurostat; vidējie dati par 2016.-2020. gadu

NOx, SOx, PM, smago metālu u.c. piesārņojums

Kurināmo dedzināšana rada ne vien SEG emisijas un negatīvu ietekmi uz siltumnīcefektu, bet rada arī tiešu negatīvu ietekmi lokāli uz cilvēku veselību un bioloģiskajiem organismiem, jo kurināmo sadegšanas rezultātā veidojas virkne izmešu.

Kopumā ir identificējamas vairākas piesārņojuma kategorijas vai elementi, kuri lielās koncentrācijās var radīt draudus veselībai un pat dzīvībai. CO jeb tvana gāze slēgtā telpā ir tiešs drauds cilvēka dzīvībai⁶ , PM jeb daļiņu piesārņojumam (dūmi, kvēpi, pelni u.tml.) ir būtiska ietekme uz cilvēku elpceļu saslimšanām⁷ , NMGOS jeb nemetāna gaistošie organiskie savienojumi slēgtās telpās rada tiešu ietekmi uz veselību, bet atmosfērā veicina smogu⁸ , NOx jeb slāpekļa oksīdi lielā koncentrācijā rada respiratoros iekaisumus, veicina smogu un daļiņu piesārņojumu⁹ , savukārt SOx jeb sēra oksīdi veicina skābos nokrišņus un daļiņu piesārņojumu¹⁰ .

Kā redzams no Eiropas Vides aģentūras apkopotajiem datiem Latvijā plaši izplatītās granulas un it sevišķi malka privātmāju vai citu nelielu objektu apkurē rada būtisku lokālu piesārņojumu, savukārt dabasgāze šādu piesārņojumu faktiski nerada.

⁶ Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/publications/2-9167-057-X

⁷ Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/emissions-of primary-particles-and-5

⁸ Eiropas Komisija, Science for Environment Policy, Individual non-methane VOCs have large impacts on human health, 10 April 2014, Issue 369,

https://ec.europa.eu/environment/integration/research/newsalert/pdf/369na5\_en.pdf ⁹ Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/eea-32-nitrogen oxides-nox-emissions-1

¹⁰ Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/eea-32-sulphur dioxide-so2-emissions-1

Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016

Līdzīga situācija ar lokālo piesārņojumu ir arī vidējas un lielas jaudas iekārtās – dabasgāze kopumā rada mazāku piesārņojumu, salīdzinot ar citiem fosilajiem kurināmajiem vai biomasu.

Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016

Avots: Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/daviz/evolution-of environmental-performance-of-14#tab-dashboard-01

Dedzināšanas procesā rodas arī cita veida piesārņojums – smagie metāli, dioksīni, polihlorinētie bifenili (ogļūdeņraža un hlora savienojumi) u.c. vielas. Kopumā enerģētikas nozarē šo vielu emisija nerada būtisku kaitējumi videi un cilvēku veselībai, tomēr pastāv būtiska emisiju atšķirība starp dažādiem kurināmā veidiem. Lai sniegtu vispārīgu priekšstatu par šāda piesārņojuma apmēru un ietekmi, var apskatīt smago metālu grupu un vienu bīstamo vielu – benzopirēnu.

Smagajiem metāliem (svins, kadmijs, dzīvsudrabs, arsēns, hroms, varš, niķelis, selēns un cinks) ir ietekme uz ekosistēmām, kur tie uzkrājas barības ķēdē un nonāk cilvēku organismā, tādējādi ietekmējot cilvēku veselību.¹¹ Kopumā dabasgāzes dedzināšana nerada vērā ņemamu smago metālu piesārņojumu ne individuālā, ne valstiskā mērogā, jo smago metālu emisija ir tieši atkarīga no šo metālu klātbūtnes izejvielā, bet dabasgāzē šo vielu ir ārkārtīgi maz.

Benzopirēnam (C20H12) ir ietekme uz cilvēku veselību, piemēram, veicinot vēzi¹², tādēļ to izmešiem tiek pievērsta uzmanība. Kopumā dabasgāzes dedzināšana nerada vērā ņemamu benzopirēna piesārņojumu ne individuālā, ne valstiskā mērogā.

Kā redzams grafikos, dabasgāze faktiski nerada smago metālu un benzopirēna piesārņojumu, turklāt līdzīga situācija ir arī attiecībā uz citu vielu izmešiem. Savukārt biomasas dedzināšanas rezultātā rodas gan smago metālu, gan benzopirēna, gan citu elementu piesārņojums.

¹¹ Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/eea32-heavy-metal hm-emissions-1/assessment-9

¹² https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/benzo%28a%29pyrene

Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016

DABASGĀZES SADALES TĪKLU EKSPLUATĀCIJA UN PIESĀRŅOJUMS

POLITIKA UN RISKI

Kopumā iepriekš uzbūvētā sadales sistēmas ekspluatācija (neskarot emisijas) rada nenozīmīgu vides ietekmi, jo aizsargjoslu atmežošana un koku ciršana ir veikta sistēmas objektu izbūves laikā un lielākoties gāzesvadi atrodas pieejamās vietās ārpus mežiem. Būtiskākie vides ietekmes riski ir saistīti ar dabasgāzes emisiju no sadales sistēmas. Dabasgāze no sadales sistēmas atmosfērā nokļūst trīs ceļos: pastāvīgos zudumos no sadales tīkliem, remontdarbu laikā un avārijās. Būtiskākais piesārņojums rodas tieši pastāvīgos zudumos. Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijā netiek izmantotas kaitīgas ķīmiskās vielas, netiek izmantoti dabas resursi un nerodas nozīmīgs atkritumu daudzums. Gāzesvadu hermētiskuma pārbaudēs tiek izmantots slāpeklis, kas ir vieglāks par gaisu un tādēļ izvēdinās.

Taču dabasgāze, to lietojot nepareizi, ir bīstams produkts - dabasgāzes potenciālā bīstamība ir viens no svarīgākajiem aspektiem AS "Gaso" darbībā. Tādēļ viens no AS "Gaso" pamatuzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana par rīcību avārijas vai tās draudu gadījumā. Zināšanu trūkums par dabasgāzes fizikālajām īpašībām un tās lietošanu var radīt negatīvas sekas pašiem patērētājiem un to īpašumam, savukārt AS "Gaso" - neatliekamo izsaukumu un avāriju skaita pieaugumu. Dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Dabasgāzes noplūdes gadījumā notiek metāna emisija.

Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācija likuma "Par piesārņojumu" izpratnē nav piesārņojoša darbība, un tai nav nepieciešams saņemt A, B, vai C kategorijas piesārņošanas atļauju vai SEG emisijas atļauju.

PASĀKUMI

Visā Latvijas teritorijā darbojas tikai viens sadales sistēmas operators, kas nodrošina sistēmas ekspluatāciju un avāriju novēršanu. Tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, valstī pastāv vienots Avārijas dienesta telefona numurs dabasgāzes sistēmas lietotājiem. Otrkārt, visi procesi tiek vadīti centralizēti, kas padara vienkāršāku sadarbību ar dažādiem dienestiem un pašvaldībām ārkārtas situācijās. Treškārt, tas ļauj efektīvi plānot ikdienas pasākumus, piemēram, ekspluatācijas darbus, aprīkojumu, autotransportu u.tml.

Tiek sniegta informācija AS "Gaso" interneta mājaslapā un lielākajos Latvijas medijos, kā arī izplatīti bukleti par drošības pasākumiem, kuri jāievēro, lietojot dabasgāzi, sniegti norādījumi, kā pareizi lietojamas gāzes iekārtas un instrukcijas avārijas situācijām. AS "Gaso" piedalās pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un operatīvo dienestu rīkotos pasākumos, informējot iedzīvotājus par drošu dabasgāzes lietošanu. Notiek regulāri informatīvi izglītojoši pasākumi skolās, kā arī dažādos forumos. Dabasgāzes bīstamība, sastāvs, rīcība incidentu gadījumā un cita izšķiroša informācija publicēta Dabasgāzes Drošības datu lapā.

Ir izveidota "Gaso gāzes skola" – trīs dažādām bērnu vecuma grupām sagatavotas lekcijas par dabasgāzes izcelsmi, lietošanu, iekārtām un bīstamību, informatīvi interaktīvs mobilais stends un informatīvi materiāli. 2021. gadā COVID-19 apstākļu ietekmē tika pārorganizēta "Gaso" gāzes skolas" darbība, un, izmantojot iespēju skolniekus uzrunāt attalināti, 2021. gadā pasniedza deviņas "Labās gāzes" nodarbības, savukārt "Gaso" gāzes skolas bukletu – gāzesplīti – saņēma vairāki tūkstoši audzēkņu. Sadarbībā ar GASO Mācību centru ir tapuši seši "Gāzes ABC" informatīvie video par dažādām tēmām, t.sk. dažādas gāzes, bīstamība, drošība, rīcība. 2022. gadā plānots papildus sagatavot vairākus informatīvus video "Gāzes ABC" par dabasgāzes priekšrocībām un bīstamību. Sižeti tiks izmantoti "Gaso" gāzes skolas" atālinātajos pasākumos, AS "Gaso" klientu apkalpošanas centrā,

publicēti AS "Gaso" un citu avārijas dienestu interneta vietnēs, kā arī sociālajos tīklos. 2022. gadā "Gaso gāzes skolas" stundas notiks attālināti arī sadarbībā ar "Skolas soma" un "Iespējamā misija", kā arī plānots izplatīt drošības bukletus.

Uzņēmums jau daudzus gadus savā darbā izmanto tādas tehnoloģijas, kas ļauj veikt gāzesvadu pieslēgumu izbūvi un remontdarbus ar nebūtisku dabasgāzes izplūdi atmosfērā. Regulāri tiek veikti dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības darbi, kā arī iekšējo gāzesvadu revīziju un hermētiskuma pārbaudes darbi.

AS "Gaso" Rīgas iecirknī, kurš apkalpo vairāk nekā pusi dabasgāzes galalietotāju, ir atsevišķs Avārijas dienests, savukārt pārējos iecirkņos ir atsevišķas avārijas brigādes. Papildus vienotajam neatliekamajam telefona numuram 112 Latvijā pastāv dabasgāzes sistēmas neatliekamais numurs 114, zvanot uz kuru, cilvēki tiek savienoti ar AS "Gaso" Avārijas dienesta zvanu pieņēmējiem.

Avārijas un neatliekamie izsaukumi un avārijas situāciju novēršana klientiem ir bezmaksas.

AS "Gaso" Avārijas dienestam un vietējiem dabasgāzes piegādes iecirkņiem ir noslēgtas vienošanās ar operatīvajiem dienestiem un komunikāciju turētājiem par sadarbību ārkārtas situācijās. Gadījumos, kad ir traucēta centralizēta dabasgāzes padeve vairākiem lietotājiem vienlaikus, AS "Gaso" veic klientu apziņošanu.

Avārijas dienesta un brigāžu darbinieki veic regulāru atestāciju. Ik gadu tiek veikti aptuveni 400 mācību izsaukumi, kas ietver mācības kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem. Dienesta darbinieku rīcībā ir modernas ierīces gāzes noplūžu konstatēšanai un seku novēršanai.

ĶĪMISKĀS VIELAS UN ATKRITUMI

POLITIKA UN RISKI

Koncerns savā darbībā rada dažāda veida atkritumus – sadzīves, būvniecības, bioloģiskos, bīstamos un videi kaitīgos. Vienlaikus jāatzīmē, ka uzņēmuma bīstamie atkritumi ir tādi, kas saistīti ar saimniecībā izmantojamu preču lietošanu - baterijas, motoreļļas, bīstamās elektroiekārtas u.tml., bet tiešās uzņēmējdarbības - dabasgāzes sadales sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un tirdzniecības gaitā Koncerns bīstamos atkritumus nerada.

AS "Gaso" ir trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas - iecirkņu ēku apsildes katlumājām Rīgā, Bauskā un Ogrē. AS "Latvijas Gāze" viena – katlumājai Aristīda Briāna ielā 6, Rīgā.

Atkritumu apsaimniekošanā tiek ievērotas normatīvā regulējuma prasības, bet atsevišķās jomās ir izvirzīts mērķis samazināt atkritumu daudzumu, piemēram, samazinot papīra apriti (elektroniskās dokumentu aprites sistēmas ieviešana).

PASĀKUMI

Katru gadu Valsts vides dienestam tiek sniegti dati par katlumāju radīto C kategorijas piesārņojuma daudzumu. Katru ceturksni tiek sagatavoti pārskati par saimniecībā izmantotajiem bīstamajiem atkritumiem (piemēram, akumulatoriem) un iepakojumu, par ko Koncerns maksā dabas resursu nodokli.

Tiek šķiroti un atsevišķi nodoti pārstrādei arī šādi bīstamie atkritumi: datortehnika, metāllūžņi, celtniecības materiāli, riepas un baterijas. Tiek šķiroti un pārstrādei nodoti arī papīrs un plastmasa.

DARBĪBAS INDIKATORI

PĀRKĀPUMI

gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par pārkāpumiem vides jomā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes. Sadales sistēmas būvniecības un ekspluatācijas gaitā nav nodarīts būtisks kaitējums videi, kā arī nav veikta platību atmežošana.

METĀNA ZUDUMI SADALES SISTĒMĀ (SALĪDZINĀJUMS NOZARES IETVAROS)

Metāns jeb dabasgāze ir siltumnīcefektu izraisoša gāze. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā tiek radītas mazas kopējās SEG emisijas, t.sk. arī mazas metāna emisijas. Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā aprēķinātais metāna emisijas apjoms ir aptuveni 2-3 reižu mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Dabasgāzes emisija no sadales sistēmas ir neizbēgama, tādēļ kā negatīvu rezultātu varētu vērtēt emisiju apjomu virs vidējā Eiropas Savienības rādītāja.

Metāna emisijas proporcijas pieaugums 2021. gadā ir saistīts ar piegādātās dabasgāzes apjoma samazinājumu, vienlaikus būtiski nemainoties pastāvīgajām emisijām.

*Eiropas dabasgāzes industrijas tehniskā asociācija MARCOGAZ; Survey methane emissions for gas distribution in Europe, Update 2017, 2018 (marcogaz.org)

AS "Gaso" oglekļa pēdas nospiedums galvenokārt ir saistīts ar dabasgāzes (metāna) emisiju atmosfērā (metānam aprēķinos izmantots CO2 ekvivalenta koeficients 25).

Pašu saražotā siltumenerģija ir ievērojami draudzīgāka videi nekā piegādātā.

Kopumā AS "Gaso" radītais oglekļa pēdas nospiedums ir neliels, ņemot vērā salīdzinoši mazos dabasgāzes zudumus sistēmā un dabasgāzes izmantošanu pašu enerģijas ražošanā un autotransportā.

CO2 izmešu pieaugums 2021. gadā saistīts ar trešo pušu nodarītajiem bojājumiem (gāzesvadu pārrāvumi rokot tranšejas, veicot būvdarbus u.tml.), kā rezultātā ir pieaudzis emisijas apmērs.

PRIMĀRĀ ENERGOPATĒRIŅA BILANCE

Koncerns redz dabasgāzi kā resursu zaļai un finansiāli efektīvai saimniekošanai, tādēļ mērķtiecīgi palielina dabasgāzes izmantošanu pašpatēriņam. Dabasgāzes īpatsvars primārā energopatēriņa grozā kopš 2016. gada ir pieaudzis no 64% līdz 71%.

gadā 97% AS "Gaso" patērētā siltuma un 31% AS "Gaso" patērētās elektrības tika saražoti no dabasgāzes pašu spēkiem, savukārt autotransporta patēriņa bilancē dabasgāze veidoja 45% (Wh), kas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar 18% 2017. gadā.

Kopumā dabasgāze 2021. gadā veidoja 78% AS "Gaso" primārā energopatēriņa bilancē, kas ir ievērojams kāpums pret 2017. gadu (66%).

Vienlaikus Koncerns veic ieguldījumus ēku un iekārtu energoefektivitātē, kas savukārt veicina kopējo patēriņa samazināšanos vai efektivitāti. Kopējais enerģijas patēriņš kopš

gada ir samazinājies par 3%, tomēr jāņem vērā, ka patēriņš pret 2018.-2019. gadiem ir audzis āra gaisa temperatūras izmaiņu un apkures dēļ.

* Aprēķinos 2017. gadā iekļauti tirgotāja un SSO dati. SSO patēriņa īpatsvars 2016.-2017. gadā veidoja vairāk nekā 90%. Primārā energopatēriņa bilancē tiek aprēķināts patērētās enerģijas apjoms, tādēļ koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju reprezentē koģenerācijas stacijā patērētais dabasgāzes daudzums..

ĒKU APKURES UN SILTĀ ŪDENS PATĒRIŅŠ

Ēku apkures un siltā ūdens patēriņā būtiska loma ir siltumenerģijai apkures sezonā. Dati liecina, ka kopumā pastāv saistība starp gaisa temperatūru un kopējo patēriņu (mazāka gaisa temperatūra rezultējas lielākā patēriņā).

*Vidējā gaisa temperatūra Latvijā apkures sezonā (jan.-mai. un sep.-dec.); avots: CSP

AUTOTRANSPORTA PATĒRIŅŠ

Autotransporta patēriņa indikatora pozitīvās izmaiņas 2021. gadā galvenokārt ir saistāmas ar autoparka izmaiņām, iepērkot automašīnas ar mazāka izmēra dzinējiem, piemēram, pārejot no 1,6 l nenzīna dzinējiem uz 1l dabasgāzes dzinējiem, kā rezultātā tiek patērēts mazāks degvielas daudzums uz identisku nobraukumu.

gadā un 2021. gadā ir ievērojami audzis autotransporta ar dabasgāzes dzinējiem skaits (no 57-105) un proporcija (no 26% līdz 40%). Turklāt tas atstāj pozitīvu iespaidu gan uz enerģijas patēriņa apjomu (galvenokārt mazākas litrāžas dēļ) gan uz CO2 emisiju apmēriem (gan litrāžas, gan dabasgāzes dēļ).

NEATLIEKAMĀS SITUĀCIJAS DABASGĀZES SADALES SISTĒMĀ

Kopš 2017. gada nav būtiski mainījies galalietotāju skaits, tomēr neatliekamo izsaukumu skaits ir bijis mainīgs. Būtiskāko daļu neatliekamo situāciju veido galalietotāju īpašumā esošo iekārtu bojājumi, kur bija novērojams pakāpenisks samazinājums, kas var būt skaidrojams ar vairākiem apstākļiem, piemēram, pakāpeniski samazinās pieslēgumu skaits tieši dzīvokļos, lietotāji uzstāda modernāku aparatūru. Lietotāji ir, labāk informēti, kā rīkoties ar dabasgāzi u.c.

Savukārt neatliekamo situāciju skaits kopīpašumā un SSO sistēmā ir ar augstu mainību neatkarīgi no citiem zināmiem apstākļiem.

Avārijas (neatliekamās situācijas ar nopietnām sekām) kopumā sadales sistēmā notiek ļoti reti.

*Ietver iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs galalietotājs – dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās

**Ietver fasādes gāzesvadus individuālās un daudzdzīvokļu ēkās, kā arī stāvvadus un iekšējos gāzesvadus līdz skaitītajam daudzdzīvokļu ēkā

AVĀRIJAS SADALES SISTĒMĀ UN CIETUŠIE

Avāriju (neatliekamās situācijas ar nopietnām sekām) kopumā sadales sistēmā ir ļoti maz. 2019.,2020. un 2021. gadā Latvijā nebija nevienas neatliekamās situācijas, kas būtu klasificējama kā avārija.

* Ar avārijām tiek saprastas situācijas, kad dabasgāze ir izraisījusi ugunsgrēku, sprādzienu, kad ir bijuši būtiski piegādes pārtraukumi, būtisks kaitējums videi, kad sagāzējums telpās ir pārsniedzis sprādzienbīstamības apakšējo robežu vai kad avārijas rezultātā ir cietuši cilvēki.

INCIDENTI AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

Pārskata periodā, veicot augstspiediena noslēgierīces nomaiņu, dabasgāzes sadales sistēmas cauruļvadā tika konstatētas naftas produktus saturošas nogulsnes (23m³ ), kuras tika utilizētas. Citu incidentu ar bīstamajiem atkritumiem nav bijis.

PRETKORUPCIJA

Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.

UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI

POLITIKA UN RISKI

Atbilstība normatīvo aktu prasībām ir viens no Koncerna korporatīvās pārvaldības stūrakmeņiem, tajā skaitā aptverot prasību, kas vērstas pret korupciju, īstenošanu Koncernā. Koncerns neiesaistās kukuļošanā vai komerciālā uzpirkšanā, pilnībā tādus nosoda un pauž aktīvu pozīciju klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar šī ziņojuma un Darbinieku ētikas kodeksa un Uzņēmējdarbības ētikas kodeksa starpniecību. Minētajos kodeksos iestrādātie ētikas principi ir saistoši ne vien visiem Koncerna darbiniekiem, bet, ciktāl tas ir iespējams, Koncerns aicina sadarbības partnerus ievērot līdzvērtīgus ētikas principus.

Iepirkumu jomā attiecībā uz mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un attiecībā uz piegādātāju izvēli piemēro iepirkumu procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasībām, ja paredzamā līgumcena pārsniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības. Savukārt citās situācijās attiecībā uz preču un pakalpojumu piegādēm, kur paredzamā līgumcena nesniedzas līdz šīm robežvērtībām, tiek piemērots uzņēmumu iekšējais normatīvais regulējums, kas nosaka detalizētu kārtību, kādā tiek izvēlēts piegādātājs, nodrošinot attiecīgā procesa caurskatāmību.

Koncerna vispārējā pieeja paredz starpnieku kompāniju pakalpojumu neizmantošanu gadījumos, kad Koncernam ir attiecīgā kompetence. Savukārt aģentu un konsultantu palīdzība tiek izmantota skaidriem mērķiem, kas ir definēti savstarpēji noslēgtos līgumos (parādu piedziņa u.tml.).

Tiek piemērots iekšējais normatīvais regulējums, kas paredz vairāku cilvēku iesaisti lēmumu pieņemšanā, tādējādi samazinot korupcijas riskus iepirkumos jeb piegādātāja izvēlē un pakalpojumu sniegšanas jomā. AS "Gaso" kā pašreiz vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedzējs apzinās riskus, kas ir saistīti ar lēmumiem attiecībā uz klientiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, atļauju došanu u.tml.

Kopumā potenciālie komerciālās uzpirkšanas riski ir identificējami divās jomās – sniegtajos pakalpojumos un iepirkumos. Attiecībā uz dabasgāzes sadales pakalpojumu jomu un dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām ir jāņem vērā apstāklis, ka šie pakalpojumi no valsts puses ir pilnībā regulēti, t.sk. nosakot vienotus pakalpojumu tarifus. Līdz ar to pastāv ļoti zemi riski saistībā ar koruptīviem darījumiem šo pakalpojumu sniegšanas jomā.

Vienlaikus pastāv riski dabasgāzes sadales sistēmas tehnisko pakalpojumu sniegšanā, tomēr arī šajā jomā būtiskos lēmumos nav vienpersonisku lēmumu, ir konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un pastāv iekšējie kontroles mehānismi. Lai nepieļautu negodprātīgu piegādātāju izvēli iepirkumos, kas varētu atstāt negatīvas sekas uz uzņēmuma reputāciju, efektivitāti un pakalpojumu cenām, iepirkumu joma vienmēr ir bijusi detalizēti regulēta, paredzot caurskatāmu piegādātāja izvēles, lēmuma pieņemšanas, līguma slēgšanas un izpildes kontroles procesu. Attiecīgi, uzņēmumā ieviestie pasākumi ievērojami samazina komerciālās uzpirkšanas riskus.

PASĀKUMI

Ir ieviestas konkrētas iekšējās procedūras un prasības, kas būtiski samazina kukuļošanas un komerciālās uzpirkšanas riskus. Labas korporatīvās pārvaldības ietvaros tiek īstenotas īpašas rūpes par to, lai jebkurā saimnieciskās darbības izpausmē tiktu novērsta kukuļošanas vai komerciālās uzpirkšanas iespēja, gan attiecībā uz sniegtajiem, gan saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" statūtiem uzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes locekļi kopā. Savukārt AS "Gaso" valdes locekļiem pārstāvības tiesības ir tikai vismaz diviem kopā.

AS "Gaso" ir izveidotas un darbojas pastāvīgas un ad hoc iepirkumu komisijas. Iepirkumu atklātos konkursus publicē uzņēmuma interneta mājaslapā un Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā. Ir uzsākts lietot ārpakalpojuma elektronisko iepirkumu sistēmu MARCELL, to izmantojot lielākajai daļai iepirkumu. Sistēmas izmantošana nodrošina gan iepirkumu papildus caurspīdīgumu, gan konkursa etapu un informācijas aprites elektronisko kontroli, samazinot riskus nelikumīgi iejaukties iepirkuma procesos.

Koncerna ietvaros ietilpstošajiem uzņēmumiem ir izstrādātas līgumu izstrādāšanas, slēgšanas, izpildes, kontroles un glabāšanas kārtība. 2021. gadā AS "Gaso" ir izstrādāta un apstiprināta Iepirkumu organizēšanas kārtība.

Lai nodrošinātu Koncerna darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un mazinātu neatbilstības risku iestāšanās varbūtību, tiek atvēlēti gan finanšu, gan cilvēkresursi. Koncerns regulāri un aktīvi seko līdzi tiesību aktu izmaiņām, izmantojot sabiedrības līdzdalības iespējas normatīvo aktu sagatavošanas procesos, piedalās publiskajās apspriedēs un sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām. Koncerns aktīvi piedalās abu lielāko Latvijas uzņēmēju organizāciju - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras – darbā. Tiek izstrādāti un uzturēti arī iekšējie normatīvie dokumenti darbības atbilstības nodrošināšanai.

AS "Latvijas Gāze" kā publiskā apgrozībā esošu akciju emitentam ir saistoši, un tas strikti ievēro virkni nosacījumu attiecībā uz korporatīvās pārvaldības caurspīdīgumu un atklātumu, un iekšējās informācijas apriti un publiskošanu.

Ņemot vērā Latvijā pastiprināti pievērsto uzmanību globālo ekonomisko sankciju ievērošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jomai, Koncerns ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atklājis informāciju par patiesā labuma guvējiem, kā arī novērtējis sankciju un naudas atmazgāšanas riskus un izstrādājis Sankciju Riska politiku, kā arī veicis Sankciju Riska novērtējumu, dokumentējot starptautisku un nacionālu sankciju risku novērtējumu. AS "Latvijas Gāze" kā uzņēmumu, kura akcijas tiek kotētas biržā (finanšu tirgus dalībnieku), sankciju kontroles jomā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

AS "Latvijas Gāze" ir apstiprināta atjaunotā vispārējā Risku pārvaldības politika, ar mērķi – atbalstīt Sabiedrības Padomi, Valdi, struktūrvienību vadītājus un darbiniekus efektīvas risku pārvaldības sistēmas darbībā, kurā kā uzņēmumam būtiski ir definēti dažādi stratēģiskie, operatīvās darbības un atbilstības riski un ir atrunātas konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un izveidoti iekšējās kontroles mehānismi, kā šos riskus identificēt un pārvaldīt.

Koncernā ir ieviests trauksmes celšanas mehānisms, tādējādi, dodot iespēju ikvienam, nebaidoties par identifikācijas draudiem, ziņot par iespējamiem atbilstības pārkāpumiem.

DARBĪBAS INDIKATORI

PĀRKĀPUMI

gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par iespējamiem pārkāpumiem kukuļošanas, komerciālās uzpirkšanas, iepirkumu, interešu konfliktu, sankciju un naudas atmazgāšanas vai konkurences jomā, vai par manipulācijām dabasgāzes vairumtirgū, kā arī šādi gadījumi kopumā nav konstatēti. Pret AS "Latvijas Gāze" un/vai AS "Gaso" nav 2021. gadā izskatītu vai šobrīd izskatīšanā esošu lietu par darbībām, kas vērstas pret konkurenci vai tās ierobežošanu.

APMĀCĪBAS

2021. gadā visiem AS "Latvijas Gāze" darbiniekiem tiek nodrošinātas apmācības par trauksmes celšanas sistēmu un iespējām, kā arī par tāda uzņēmuma, kas ir publiskā apgrozībā esošs akciju emitents, darbinieku galvenajiem pienākumiem. Sankciju ievērošanas uzraudzībā iesaistītajiem AS "Latvijas Gāze" darbiniekiem nodrošināta virkne apmācību par sankciju un naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, riskiem un veicamajiem pasākumiem un darbībām, lai tos pēc iespējas mazinātu un/vai novērstu.

NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

-

Kopējais Sabiedrības un Koncerna būtiskuma apmērs	Kopējais būtiskums Sabiedrības revizijai ir noteikts EUR 5,302 tūkstošu apmērā, savukārt kopējais būtiskums Koncerna revīzijai ir noteiks EUR 5,833 tūkstošu apmērā.
Kā mēs to noteicām	Apmēram 1% no attiecīgi Sabiedrības un Koncerna neto apgrozijuma

Galvenie revīzijas jautājumi

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2022-04-20_3e851a12-cd32-4232-b195-fcda4d3dc3a6.pdf

LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS

VĒSTULE AKCIONĀRIEM

Godātais akcionār!

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2021. gada 31. decembrī

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

MŪSU MISIJA

MŪSU VĪZIJA

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

1. CENU KONKURĒTSPĒJU

2. PRODUKTA KVALITĀTI

3. PAKALPOJUMU KVALITĀTI

4. EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU

5. PROFESIONĀLU PERSONĀLU

6. GĀZAPGĀDES DROŠĪBU

7. ILGTSPĒJĪGĀM INVESTĪCIJĀM

8. ILGTSPĒJU

9. TĪKLA ATTĪSTĪBU UN KLIENTU PIESAISTI

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2018. – 31.12.2021.)

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2018.-31.12.2021.)

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2019 – 2021)

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2021

GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

FINANŠU RĀDĪTĀJI

DABASGĀZES APJOMI

SADALES APJOMI

DARBINIEKI

FAKTORI, KAS IETEKMĒ UZŅĒMUMA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI

VADĪBAS ZIŅOJUMS

AS "Latvijas Gāze" peļņa 4. ceturksnī ir 170 miljoni eiro, kas pilnībā kompensē zaudējumus no gada sākuma.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES

INVESTĪCIJAS

FINANŠU RISKU VADĪBA

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS

COVID-19 IETEKME

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

FINANŠU PĀRSKATI

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

BILANCE

BILANCE (TURPINĀJUMS)

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

2. Ieņēmumi

3. Pārējie ieņēmumi

4. Materiālu izmaksas

5. Personāla izmaksas

6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

8. Nemateriālie aktīvi

9. Pamatlīdzekļi

Pārvērtēšanas ietekme (sk. 26. pielikumu)

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

11. Krājumi

12. Debitori

13. Nodokļi

14. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

16. Akcijas un akcionāri

17. Aizņēmumi

18. Nākamo periodu ieņēmumi