LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2022. GADA 31.MARTĀ

2022

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto 34. Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE4
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ 5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI5
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI6
VADĪBAS ZIŅOJUMS 9
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU15
FINANŠU PĀRSKATI16
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 16
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS17
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS17
BILANCE 18
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 20
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ	21
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS	22
PIELIKUMI	23

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

Padomes pilnvaru termiņš no 2021. gada 6. septembra līdz 2024. gada 5. septembrim.

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes loceklis

Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, AAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes loceklis

SIA "ITERA Latvija", prezidents

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

Galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

Īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

Departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jurijs Ivanovs (Юрий Иванов), 1982 Padomes loceklis

Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes loceklis

Vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS NK "Rosņeftj"

Ēriks Atvars, 1972 Padomes loceklis

Unicredit Corporate and Investment Banking (Vācija)

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

Valdes pilnvaru termiņš no 2021. gada 16. augusta līdz 2024. gada 15. augustam.

Valdes locekles Ingas Āboliņas pilnvaru termiņš no 2020. gada 17. augusta līdz 2023. gada 16. augustam.

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Inga Āboliņa, 1974 Valdes locekle

Rīgas Ekonomikas augstskola, Executive MBA

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns nodrošina drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un tiecas nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncernu veido divi segmenti.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības

LATVIJAS GĀZE KONCERNA STRUKTŪRA 2022. GADA 31. MARTĀ

	Darbības valstis	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale	100%

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi Baltijas reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot sabiedrības labklājību, veicinot dabasgāzes izmantošanu kā tīras un ausgtas efektivitātes enerģijas avotu klimata neitralitātes virzienā.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada. Kopējais AS "Latvijas Gāze" akcionāru skaits 2022. gada 31. martā bija 5 142.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2020. – 31.03.2022.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

Avots: Nasdaq Baltic

Vērtspapīru skaits
publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes	Nav
nodrošinātāji

Avots: Nasdaq Baltic

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

gada 31. martā AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 367.08 miljonus EUR, kas ir par 11% mazāk salīdzinājumā ar attiecīgo 2021. gada periodu.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2020.-31.03.2022.)

Avots: Nasdaq Baltic

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (3M 2020 – 3M 2022)

	3M 2022	3M 2021	3M 2020
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	10.70	10.50	9.90
Augstākā	11.10	10.90	10.00
Zemākā	7.90	10.20	8.10
Vidējā	10.56	10.61	9.58
Pēdējā	9.20	10.30	9.00
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	-14.02%	-1.90%	-9.09%
Darījumu skaits	3 190	827	413
Tirgoto akciju skaits	82 573	20 928	21 337
Apgrozījums (milj. EUR)	0.86	0.221	0.201
Kapitalizācija (milj. EUR)	367	411	359

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.03.2022

GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

Krievija (PAS Gazprom)
Luksemburga (Marguerite GAS I S.À R.L.)
Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
Latvija (SIA Itera Latvija)

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Valdes locekle	Inga Āboliņa	Nav
Padome
Padomes loceklis	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes loceklis	Juris Savickis	Nav
Padomes loceklis	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes loceklis	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes locekle	Jurijs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Ēriks Atvars	Nav

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Latvijas Gāze koncerns 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza vēsturiski labākos finanšu rezultātus, pateicoties disciplinētai tirdzniecības un risku mazināšanas pieejai 2021. gadā.

AS "Latvijas gāze" bija ieguvēja, pateicoties tam, ka lielākais īpatsvars tirdzniecības portfelī bija indeksa cenām piesaistītajiem pārdošanas līgumiem, kuri bija hedžēti par cenu, kas bija ievērojami augstāka salīdzinājumā ar vasarā iesūknētās gāzes cenu. Turklāt AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi spēja izmantot dabasgāzes portfeļa optimizācijas iespējas, gūstot labumu no ievērojamām cenu svārstībām.

Lielākā daļa no negatīvās atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšanas, kas atzīta 2021. gadā, ir saistīta ar iepriekš minētajām darbībām, savukārt pārdošanas ieņēmumi tika atzīti gan 2021. gada 4. ceturksnī, gan 2022. gada 1. ceturksnī. Krājumi netiek pārvērtēti, balstoties uz tirgus cenām, bet to uzskaites vērtība tiek atzīta, pamatojoties uz iepirkuma cenu. Līdz ar to AS "Latvijas Gāze" 2022. gada 1. ceturkšņa rezultāti atspoguļo gan 2021. gada, gan 2022. gada 1. ceturkšņa saimnieciskās darbības rezultātus.

gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 4 014 GWh dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021. gada periodu pārdošanas apjoms ir samazinājies par 4%, tomēr samazinājums nav uzskatāms par būtisku, jo pārdošanas apjoms 2021. gada 1. ceturksnī bija viens no vēsturiski augstākajiem. Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar augstāku gaisa temperatūru un augstām dabasgāzes cenām, kas klientiem lika pārskatīt dabasgāzes izmantošanas jaudas

Pārdošanas apjomi mājsaimniecību klientu segmentam sasniedza 567 GWh 2022. gada pirmajā ceturksnī. Segments ir regulēts, un tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Mājsaimniecību segments bija vienīgais segments, kas 2022. gada 1. ceturksnī radīja zaudējumus, jo tarifs ir zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Pamatojoties uz regulējumu, mājsaimniecības tarifs var tikt pārskatīts nākamajam tarifu periodam.

AS "Latvijas Gāze" neto peļņa 1. ceturksnī sasniedza 74 miljonus eiro. Ziemas sezonas beigās (31.03.2022), Sabiedrība pilnībā atmaksāja aizņēmumus.

Koncerna neto apgrozījums 2022. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 320.7 miljonus EUR – par 326.3% vairāk nekā attiecīgajā 2021. gada periodā, kas bija saistīts ar augstajām pārdošanas cenām. Koncerna neto pelņa 2022. gada 1. ceturksnī sasniedza 77.5 miljonus eiro, kas bija par 214% lielāka, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu, kad neto peļņa bija 24.7 miljoni eiro. Rezultāts ir saistāms ar AS "Latvijas Gāze" disciplinēto tirdzniecības un riska pārvaldīšanas stratēģiju. AS "Latvijas Gāze" neto peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 74 miljonus eiro, neskatoties uz regulētā mājsaimniecību segmenta radītajiem zaudējumiem. Ziemas sezonas beigās (31.03.2022) Sabiedrība pilnībā atmaksāja aizņēmumus.

AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta ekonomiskie rādītāji atkarīgi no kopējā dabasgāzes pieprasījuma un sadales tīklā pārvadītā apjoma gada laikā. 2022. gada pirmajā ceturksnī AS "Gaso" turpināja attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru, veicot ievērojamus ieguldījumus gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā, kā arī informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā.

Koncerna galvenie rādītāji	3M 2022	3M 2021	3M 2020
Pārdotā dabasgāze, GWh	3 968	4 118	3 259
Darbinieku skaits, vidēji	1 013	1 007	987
Sadales līniju garums, km	5 393	5 352	5 298

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	3M 2022	3M 2021	3M 2020
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	320 748	75 234	65 496
EBITDA	81 101	28 343	18 894
EBITDA, %	25.3	37.7	28.8
EBIT	77 657	24 753	15 390
EBIT, %	24.2	32.9	23.5
Neto peļņa	77 474	24 672	15 286
Neto peļņas rentabilitāte, %	24.2	32.8	23.3
Peļņa uz akciju, EUR	1.94	0.62	0.38
P/E	4.74	16.61	23.49
Apgrozāmā kapitāla koeficients	2.71	5.18	4.92
Ieguldītā kapitāla atdeve	0.17	0.06	0.05
Dividendes / neto peļņa	-	-	0.87

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT (Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT, % (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo, cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR.	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	𝑃ē𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
Apgrozāmā kapitāla koeficients Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena gada laikā.	Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Ieguldītā kapitāla atdeve (Uzņēmuma peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un procentiem pret kapitālu) Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no ieguldītā kapitāla.	𝐸𝐵𝐼𝑇 ROCE = 𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Dividendes / neto peļņa Rādītājs atspoguļo kopējo akcionāriem izmaksāto dividenžu apjomu attiecībā pret uzņēmuma pārskata gada peļņu.	Dividendes / neto peļņa = 𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Ģeopolitiskā spriedze bija galvenais faktors, kas palielināja dabasgāzes cenas vēl vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni. Nenoteiktība par Krievijas gāzes piegādēm saglabāja dabasgāzes cenu svārstības augstā līmenī.

Starptautiskā Valūtas fonda₁ jaunākajā ekonomikas apskatā prognozēta pozitīva pasaules ekonomikas izaugsme +3.6% 2022. gadā un 2023. gadā. Samazinājums salīdzinot ar iepriekšējo prognozi ir 0.8%. Konflikta radītais ekonomiskais kaitējums veicinās ievērojamu globālās izaugsmes palēnināšanos 2022. gadā un palielinās inflāciju. Degvielas un pārtikas cenas ir strauji pieaugušas.

Latvijas Bankas₂ (LB) jaunākās makroekonomiskās prognozes, kas aktualizētas 2022. gada martā, liecina, ka Latvijas IKP 2022. gadā pieaugs par 1.8% (samazinājums par 2.4%, salīdzinot ar decembra apskatu), un 2023. gadā – par 3.2%. Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad visticamāk būs izteiktāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. Iespējamā izejvielu trūkuma un pārliecības pasliktināšanās ietekme, ir daudz mazāk izteikta, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju. Latvijas inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 9.5% un 3.7% (decembra inflācijas prognoze 2022. gadam bija 6.1%, bet 2023. gadam 2.9%) globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

₁ https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2022/04/19/world-economic-outlook-april-2022 ₂ https://www.macroeconomics.lv/latvijas-banka-has-revised-its-macroeconomic-forecasts

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

2022. gada 28. februārī "Amber Grid" paziņoja, ka Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL) sāks komercdarbību no 2022. gada 1. maija.
2022. gada februārī Krievijas militārais iebrukums Ukrainā lika ASV, Eiropas Savienībai, Apvienotajai Karalistei un citām lielākajām ekonomikām ieviest ārkārtas koordinētu ekonomisko sankciju kopumu pret Krieviju. Pasākumu mērķis ir ierobežot tirdzniecības un finanšu attiecības ar Krieviju.
2022. gada 1. martā tika izsludināts agrīnais brīdinājums Latvijas dabasgāzes apgādes sektorā. Agrīnais brīdinājums nenozīmē krīzi, bet ir priekšsolis, lai varētu novērst potenciālas krīzes situācijas izveidošanos nākotnē.
2022. gada 31. martā tika izdots Krievijas Federācijas prezidenta dekrēts Nr.172 "Par īpašu kārtību, kādā ārvalstu pircēji pilda saistības pret Krievijas dabasgāzes piegādātājiem". Tas paredz, ka no 2022. gada 1.aprīļa tiks veiktas dabasgāzes piegādes saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi vairākām ārvalstīm, kā arī

saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par piegādi. Par dabasgāzi ar šajās valstīs reģistrētām ārvalstu personām jāmaksā tikai Krievijas rubļos.

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Pārdošanas un tirdzniecības segments: 2022. gada 31. martā AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība bija 222.3 miljoni EUR, kas bija par 41% mazāk, salīdzinot ar 2021. gadu. Samazinājums segmenta aktīvos ir saistīts ar nodrošinājuma atmaksu, tā kā atvasināto finanšu instrumentu darījumiem iestājās norēķinu termiņš un hedžētais aktīvs krājumi - tika pārdoti. 2022. gada 1. ceturksnī segmenta neto apgrozījums sasniedza 302.9 miljinus EUR, kas ir par 443% vairāk kā attiecīgajā periodā 2021. gadā. 2022. gada pirmajā ceturksnī segmenta EBITDA sasniedza 72.7 miljonus EUR, peļņa pirms nodokļiem sasniedza 72.2, kamēr 2021. gada pirmajā ceturksnī EBITDA bija 16.5 miljoni EUR, un peļņa pirms nodokļiem 16.1 miljons EUR. Disciplinēta tirdzniecības un risku mazināšanas pieeja augstu cenu svārstību periodā nodrošināja pamatu sekmīgam sniegumam ziemas sezonā (2021. gada oktobris - 2022. gada marts). Pārdošanas un tirdzniecības segments ieguva, pateicoties tam, ka lielākais īpatsvars tirdzniecības portfelī bija indeksa cenām piesaistītajiem pārdošanas līgumiem, kuri bija hedžēti par cenu, kas bija ievērojami augstāka salīdzinājumā ar vasarā iesūknētās gāzes cenu. Turklāt AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi spēja izmantot dabasgāzes portfeļa optimizācijas iespējas, gūstot labumu no ievērojamām cenu svārstībām.

Sadales segments: 2022. gada pirmā ceturkšņa beigās AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta segmenta aktīvi bija 326.9 miljoni EUR. Pārskata periodā sadales segmenta neto apgrozījums sasniedza 17.8 miljonus EUR, bet EBITDA – 8.4 miljonus EUR (samazinājums par attiecīgi 8% un 29% salīdzinājumā ar attiecīgo 2021. gada periodu). Sadales pakalpojumi ir regulēti un veido galveno AS "Gaso" ieņēmumu avotu. Neto apgrozījuma samazinājumu galvenokārt radīja zemāka Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas noslodze sakarā ar augstāku gaisa temperatūru apkures mēnešos. Segmenta peļņa pirms nodokļiem 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 5.3 miljonus EUR – par 39% mazāk nekā attiecīgajā 2021. gada periodā.

ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES

Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas uzglabāšanas un pārvades jaudas.

Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Papildus Sabiedrība ir pakļauta likviditātes riskam nodrošinājuma pārvaldības procesa dēļ. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju. AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi grozījumus esošajā overdrafta līgumā ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli: 100 miljonu kredītlīnijas limits tiek pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim. No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. maijam kredītlīnija tiek palielināta no 30 miljoniem eiro līdz 50 miljoniem eiro - 20 miljonu eiro palielinājums no sākotnējās kredītlīnijas līguma summas.

Pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei 2017. gadā dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments joprojām ir pakļauts tirgus riskiem. Īpaši lielāka klientu pieprasīto cenu struktūru dažādība un augstā cenu nepastāvība ir radījusi jaunas riska pozīcijas. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Lai gan iekšējā tirgus risku mazināšanai, piemēram, pārrunājot piegādes līguma nosacījumus un strādājot ar pārdošanas portfeli, ir vēlamā riska mazināšanas iespēja. Sabiedrība aktīvi izmanto finanšu riska ierobežošanas instrumentu.

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

Pēc Fit For 55 paketes, ES Metāna stratēģijas un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītajiem mērķiem transporta nozarei, atbalstot gan organisko atkritumu reģenerācijas motivācijas sistēmu, gan pieprasījumu pēc biometāna izmantošanas transportā, Sabiedrība reaģēs ar ekonomiski ilgtspējīgu palīdzību uz izaicinājumiem, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, un nodrošināt piekļuvi energoresursiem efektīvā un ilgtspējīgā veidā. Viens no šiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai ir dalība projektā, kas var neitralizēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no AS "Latvijas Gāze" birojiem un darbiniekiem.

AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos AS "Latvijas Gāze" turpinās ieviest jaunas funkcionalitātes jaunajā norēķinu sistēmā un klientu portālā.

Visbeidzot, uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšējo projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu jaunos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas ar SDG un biometānu.

Neskatoties uz grūtībām, ko rada ģeopolitiskā situācija un ES fokuss samazināt atkarību no Krievijas gāzes, "Latvijas Gāze" koncerns turpinās pildīt savas saistības pret klientiem un sadarbības partneriem. Latvijas Gāze savu nākotnes lomu saskata radušos dabasgāzes piedāvājumapieprasījuma trūkumu apmierināšanā. Latvijas Gāze turpinās savu spēcīgo risku vadības un tirdzniecības stratēģiju, tādējādi radot priekšnosacījumus stabiliem rezultātiem nākotnē, uz ko norāda 2022. gada 1. ceturkšņa rezultāti, kas ir finansiāli veiksmīgākie uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

IETEIKTĀ SABIEDRĪBAS PEĻŅAS SADALE

	2022.gada 1.ceturksnis
Sabiedrības 2022.gada 1.ceturkšņa peļņa	EUR
Ieteiktā peļņas sadale:	73 984 199
Ārkārtas dividendes akcionāriem (20,5%)	15 000 000
Dividendes par vienu akciju (EUR/1 akcija)	0,37593985
Ieskaitīt rezervēs	58 984 199

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS, NEFINANŠU ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS

www.lg.lv

COVID IETEKME

Latvijas Gāzes koncerna vadība ievēro visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību.

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

gada 6. aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Latvijā uzsāka Enerģētikas likuma grozījumu izskatīšanu, kas cita starpā paredz noteikt dabasgāzes piegādes aizliegumu no Krievijas uz Latviju. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju komisija turpinās apspriest priekšlikumus par likuma izmaiņām un datumu, līdz kuram aizliegums tiks ieviests. par Krievijas dabasgāzes importu. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība līdz šim nav pieņēmusi vienotu nostāju Krievijas dabasgāzes importa aizlieguma atbalstam. Lai gan šim priekšlikumam nav noteikts konkrēts termiņš un situācija nepārtraukti attīstās, finansiālo ietekmi šobrīd nav iespējams pilnībā un ticami novērtēt, un vadība pašlaik joprojām izvērtē un novērtē situāciju, tostarp iespējas paplašināt tirdzniecību Eiropā un dabasgāzes ieguves dažādošana.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2022. gada 31. martā (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2022. gada 31. martā, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto 34.Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Koncerna un kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto 34.Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām.

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods	2022. gada 1. janvāris - 2022. gada 31. marts

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	Koncerns 01.01-	Koncerns 01.01-	Sabiedrība 01.01-	Sabiedrība 01.01-
		31.03.2022	31.03.2021	31.03.2022	31.03.2021
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no līgumiem
ar klientiem	2	320 748	75 234	307 168	56 879
Pārējie ieņēmumi	3	565	362	244	136
Materiālu izmaksas	4	(216 926)	(38 798)	(216 499)	(38 334)
Personāla izmaksas	5	(7 104)	(6 738)	(1 360)	(1 138)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo
aktīvu un tiesību lietot aktīvus
vērtības samazinājums		(3 444)	(3 590)	(346)	(306)
Atvasināto finanšu instrumentu
neto patiesās vērtības guvums Atvasināto finanšu instrumentu	6	-	332	-	332
neto patiesās vērtības zaudējumi	6	(10 982)	-	(10 982)	-
Pārējās saimnieciskās darbības
izmaksas	7	(5 200)	(2 049)	(4 064)	(1 068)
Bruto peļņa		77 657	24 753	74 161	16 501
Finanšu izdevumi		(183)	(81)	(177)	(81)
Peļņa pirms nodokļiem		77 474	24 672	73 984	16 420
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		-	-	-	-
Pārskata perioda peļņa		77 474	24 672	73 984	16 420

APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

		Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	Pielikums	01.01-	01.01-	01.01-	01.01-
		31.03.2022	31.03.2021	31.03.2022	31.03.2021
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		77 474	24 672	73 984	16 420
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi		-	-	-	-
Pavisam pārskata perioda
apvienotie ienākumi		77 474	24 672	73 984	16 420

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.03.2022	31.12.2021	31.03.2022	31.12.2021
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	8	9 202	9 639	4 715	4 926
Pamatlīdzekļi	9	305 415	307 446	2 250	2 304
Tiesības lietot aktīvus		14	19	184	206
Līdzdalība meitas
sabiedrībā	10	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori	12	108	86	5	5
Ilgtermiņa ieguldījumi
kopā:		314 739	317 190	201 688	201 975
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	11	114 963	123 574	113 359	122 278
Avansa maksājumi par
krājumiem		1 088	29 338	1 061	29 297
Debitori	12	91 248	129 411	89 780	128 188
Atvasinātie finašu
instrumenti	13	2 916	1 179	2 916	1 179
Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes
vērtībā	13	4 071	447	3 990	361
Naudas līdzekļi ar
ierobežotu izmantošanu	13	-	86 030	-	86 030
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		2 817	2 270	407	1 009
Nauda un tās ekvivalenti		17 373	10 962	4 993	1 087
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		234 476	383 211	216 506	369 429
AKTĪVU KOPSUMMA		549 215	700 401	418 194	571 404

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

BILANCE (TURPINĀJUMS)

	Pieli-	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	kums	31.03.2022	31.12.2021	31.03.2022	31.12.2021
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls		55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		181 437	182 940	204 521	204 521
Nesadalītā peļņa		189 103	110 126	79 518	5 534
Pašu kapitāls kopā:		446 776	369 302	360 275	286 291
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Uzkrājumi		688	688	-	-
Nomas saistības	13	-	-	102	119
Nākamo periodu ieņēmumi	15	13 619	14 094	-	-
Uzkrājumi pēcnodarbinātības
pabalstu saistībām		1 512	1 512	30	29
Ilgtermiņa saistības kopā:		15 819	16 294	132	148
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		34 546	51 992	37 702	54 721
Aizņēmumi	14	21 000	61 161	-	38 994
Nomas saistības	13	21	21	89	89

Nākamo periodu ieņēmumi	15	2 839	2 934	-	-
Atvasinātie finašu instrumenti	13	80	112 076	80	112 076
Pārējās saistības	16	28 134	86 621	19 916	79 085
Īstermiņa saistības kopā:		86 620	314 805	57 787	284 965
Saistības kopā: PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU		102 439	331 099	57 919	285 113
KOPSUMMA		549 215	700 401	418 194	571 404

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2020. gada 31. decembrī	55 860	20 376	188 270	162	111 169	375 837
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(1 562)	-	1 562	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata perioda peļņa Apvienotie ienākumi	-	-	-	-	24 672	24 672
kopā:	-	-	-	-	24 672	24 672
2021. gada 31. martā	55 860	20 376	186 708	162	137 403	400 509
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(1 503)	-	1 503	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Apvienotie ienākumi	-	-	-	-	77 474	77 474
kopā:	-	-	-	-	77 474	77 474
2022. gada 31. martā	55 860	20 376	180 277	1 160	189 103	446 776

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšana s rezerve	Reorga nizācijas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2020. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(54)	204 545	16 233	296 960
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata perioda peļņa Apvienotie ienākumi kopā:	- -	- -	- -	- -	16 420 16 420	16 420 16 420

2021. gada 31. decembrī Citi apvienotie ienākumi	55 860	20 376	(54)	204 545	32 653	313 380
Pārskata gada peļņa Apvienotie ienākumi	-	-	-	-	73 984	73 984
kopā:	-	-	-	-	73 984	73 984
2022. gada 31. martā	55 860	20 376	(24)	204 545	79 518	360 275

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Pielikums		Koncerns 01.01-	01.01-	Koncerns Sabiedrība Sabiedrība 01.01-	01.01-
		31.03.2022	31.03.2021	31.03.2022	31.03.2021
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa		77 474	24 672	73 984	16 420
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
nolietojums		2 793	3 035	94	93
- nemateriālo aktīvu amortizācija		652	555	252	213
-(peļņa) / zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu
izslēgšanas		65	20	-	(3)
- procentu izdevumi		127	81	121	81
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un
saistībās:
- debitoros		120 365	(6 454)	119 674	(6 986)
- krājumos		8 611	29 495	8 919	29 764
- avansa maksājumos par krājumiem		28 250	(3 521)	28 236	(3 526)
- kreditoros		(188 814)	(3 854)	(188 053)	(5 821)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās
darbības		49 523	44 029	43 227	30 235
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	9	(1 938)	(2 708)	(19)	(27)
Nemateriālo aktīvu iegāde	8	(853)	(1 476)	(171)	(554)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie
ienākumi		6	31	1	13
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(2 785)	(4 153)	(189)	(568)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātais aizņēmums/overdrafts		(40 161)	(1 167)	(38 994)	-
Samaksātās nomas		-	-	(17)	(17)
Samaksātie procenti		(166)	(127)	(121)	(81)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(40 327)	(1 294)	(39 132)	(98)
Neto naudas plūsma		6 411	38 582	3 906	29 569
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
sākumā		10 962	54 236	1 087	44 968
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda
beigās		17 373	92 818	4 993	74 537

Finanšu pārskatus 2022. gada 25. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Inga Āboliņa Valdes locekle

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

un 2021. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 3 mēneši 2022	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	72 697	8 404	81 101
Nolietojums un amortizācija	(329)	(3 115)	(3 444)
Finanšu izdevumi	(177)	(6)	(183)
Peļņa pirms nodokļiem	72 191	5 283	77 474

Koncerns 3 mēneši 2021	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	16 450	11 893	28 343
Nolietojums un amortizācija	(289)	(3 301)	(3 590)
Finanšu izdevumi	(81)	-	(81)
Peļņa pirms nodokļiem	16 080	8 592	24 672

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	3 mēneši 2022	3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	74 507	16 807
Nolietojums un amortizācija	(346)	(306)
Finanšu izdevumi	(177)	(81)
Peļņa pirms nodokļiem	73 984	16 420

Koncerns 3 mēneši 2022	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	59	990	1 049
Segmentu aktīvi 31.03.2022	222 303	326 912	549 215

Koncerns 3 mēneši 2021	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	296	953	1 249
Segmentu aktīvi 31.03.2021	139 670	333 160	472 830

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	3 mēneši 2022	3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	59	296
Segmentu aktīvi 31.03.	418 194	334 811

Aktīvi	AS "Latvijas Gāze"	AS "Gaso"	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Koncerns kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aktīvi 31.03.2022	418 194	331 233	(194 534)	(5 508)	(170)	549 215
Aktīvi 31.12.2021	571 404	331 306	(194 534)	(7 588)	(187)	700 401

Aktīvi 31.03.2022	Segmenta aktīvi	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Sabiedrība kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Latvijas Gāze"	222 303	194 534	1 187	170	418 194
AS "Gaso"	326 913	-	4 321	-	331 233

Aktīvi 31.12.2021	Segmenta aktīvi	Līdzdalība	Savstarpējie debitori / kreditori	Nomas	Sabiedrība kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Latvijas Gāze"	374 692	194 534	1 991	187	571 404
AS "Gaso"	325 709	-	5 597	-	331 306

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
3 mēneši 2022	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas	202 107 (4 257)	102 364 -	16 876 -	321 347 (4 257)
atzītas par ieņēmumiem	2 696	-	758	3 545
Citi ieņēmumi	-	-	204	204
	200 546	102 364	17 838	320 748

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
3 mēneši 2021	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas,	21 960 (1 109)	33 883 -	18 973 -	74 816 (1 109)
kas atzītas par ieņēmumiem	982	54	275	1 311
Citi ieņēmumi	-	-	216	216
	21 833	33 937	19 464	75 234

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
3 mēneši 2022	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	202 107	102 364	304 471
Citi ieņēmumi	2 696	-	2 696
	204 803	102 364	307 167

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
3 mēneši 2021	Latvija	Ārpus Latvijas
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	21 960	33 883	55 843
Citi ieņēmumi	982	54	1 036
	22 942	33 937	56 879

3. Pārējie ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	3 mēneši 2022	3 mēneši 2021	3 mēneši 2022	3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Soda naudas	207	105	184	97
Citi ieņēmumi	358	257	60	39
	565	362	244	136

4. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	3 mēneši 2022	3 mēneši 2021	3 mēneši 2022	3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas Materiālu, rezerves daļu un degvielas	216 560	38 459	216 487	38 327
izmaksas	366	339	12	7
	216 926	38 798	216 499	38 334

5. Personāla izmaksas

	Koncerns 3 mēneši 2022	Koncerns 3 mēneši 2021	Sabiedrība 3 mēneši 2022	Sabiedrība 3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas	5 245	5 150	900	881
obligātās iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju	1 277	1 204	246	202
apdrošināšana	347	322	47	46
Pārējās personāla izmaksas	235	62	167	9
	7 104	6 738	1 360	1 138

6. Atvasinātie finanšu instrumenti

	Koncerns 31.03.2022	Koncerns 31.03.2021	Sabiedrība 31.03.2022	Sabiedrība 31.03.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvums	-	332	-	332
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi	(10 982)	-	(10 982)	-
	(10 982)	332	(10 982)	332

Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi 2022. gada pirmajos 3 mēnešos sastādīja 10 982 tūkst. EUR, kas radās no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 13 819 tūkst. EUR no šīs summas ir attiecināmi uz pamatdarbību 3 mēnešu pārskata periodā, kas aprēķināta kā summa (110 897) tūkst. EUR (reverss iepriekšējā gada uzkrājumiem), plus 2022. gada pirmajā ceturksnī samaksātajai neto summai 124 716 tūkst. EUR apmērā. Atlikusī pozitīvā neto summa par atvasinātajiem instrumentiem 2 837 tūkst. EUR apmērā ir novērtēta pēc tirgus vērtības principa uz bilances datumu un ir attiecināma uz 2022. gada pamatdarbību.

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 3 mēneši 2022	Koncerns 3 mēneši 2021	Sabiedrība 3 mēneši 2022	Sabiedrība 3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un citi	235	119	182	93
pakalpojumi)	283	265	50	53
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	24	13	4	4
Biroja un citas administratīvās izmaksas	406	408	183	150
Nodokļi un nodevas IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un	149	220	64	129
transporta izmaksas	599	474	219	191
Citas izmaksas	3 504	550	3 362	448
	5 200	2 049	4 063	1 068

Citas izmaksas	Koncerns 3 mēneši 2022	Koncerns 3 mēneši 2021	Sabiedrība 3 mēneši 2022	Sabiedrība 3 mēneši 2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem	3 225	324	3 230	327
Pārējās izmaksas	279	226	132	121
	3 504	550	3 362	448

8. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns 3 mēneši	Koncerns	Sabiedrība 3 mēneši	Sabiedrība
	2022	2021	2022	2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	26 471	24 029	7 235	6 459
Iegādāti	215	2 737	41	776
Norakstīti	-	(295)	-	-
Perioda beigās	26 686	26 471	7 276	7 235
Amortizācija
Perioda sākumā	16 832	14 852	2 309	1 402
Amortizācija pārskata gadā	652	2 275	252	907
Par norakstīto	-	(295)	-	-
Perioda beigās	17 484	16 832	2 561	2 309
Atlikusī vērtība uz perioda beigām	9 202	9 639	4 715	4 926

9. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2021	658 876	41 759	18 069	1 894	720 598
Iegādāts	394	99	138	203	834
Norakstīts	(178)	(12)	(139)	-	(329)
31.03.2022	659 092	41 846	18 068	2 097	721 103
Nolietojums
31.12.2021	372 352	27 121	13 679	-	413 152
Aprēķināts	2 030	439	324	-	2 793
Norakstīts	(111)	(9)	(137)	-	(257)
31.03.2022 Atlikusī bilances vērtība	374 271	27 551	13 866	-	415 688
31.03.2022 Atlikusī bilances vērtība	284 821	14 295	4 202	2 097	305 415
31.12.2021	286 524	14 638	4 390	1 894	307 446

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2020	655 714	40 251	17 785	675	714 125
Iegādāts	5 033	2 018	1 261	1 219	9 531
Norakstīts	(1 871)	(510)	(677)	-	(3 058)
31.12.2021	658 876	41 759	18 069	1 894	720 598
Nolietojums
31.12.2020	365 507	25 718	12 929	-	404 154
Aprēķināts	8 127	1 885	1 415	-	11 427
Norakstīts	(1 282)	(482)	(665)	-	(2 429)
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	372 352	27 121	13 679	-	413 152
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	286 524	14 638	4 390	1 894	307 446
31.12.2020	290 207	14 533	4 566	675	309 971

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2021	1 811	-	1 760	-	3 571
Iegādāts	-	-	18	-	18
Norakstīts	-	-	(5)	-	(5)
31.03.2022	1 811	-	1 773	-	3 584
Nolietojums
31.12.2021	162	-	1 105	-	1 267
Aprēķināts	18	-	53	-	71
Norakstīts	-	-	(4)	-	(4)
31.03.2022 Atlikusī bilances vērtība	180	-	1 154	-	1 334
31.03.2022 Atlikusī bilances vērtība	1 631	-	619	-	2 250
31.12.2021	1 649	-	655	-	2 304

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2020	1 811	-	1 721	-	3 532
Iegādāts	-	-	66	-	66
Norakstīts	-	-	(27)	-	(27)
31.12.2021 Nolietojums	1 811	-	1 760	-	3 571
31.12.2020	90	-	908	-	998
Aprēķināts	72	-	212	-	284
Norakstīts	-	-	(15)	-	(15)
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	162	-	1 105	-	1 267
31.12.2021 Atlikusī bilances vērtība	1 649	-	655	-	2 304
31.12.2020	1 721	-	813	-	2 534

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017	194 534
Bilances vērtība 31.03.2022 un 31.12.2021	194 534

Piederošās daļas	31.03.2022	31.12.2021
AS "Gaso"	100%	100%

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības peļņa 3 mēneši	Meitas sabiedrības peļņa 3 mēneši
	31.03.2021	31.12.2021	2022	2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	281 035	277 545	3 490	8 252

11. Krājumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2022	31.12.2021	31.03.2022	31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	113 359	122 278	113 359	122 278
Materiāli un rezerves daļas	1 674	1 366	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites
krājumiem	(70)	(70)	-	-
	114 963	123 574	113 359	122 278

12. Debitori

Debitori	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2022	31.12.2021	31.03.2022	31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība)	108	86	5	5
	108	86	5	5
Īstermiņa debitori (nominālvērtība)	100 449	135 304	98 438	133 557
Uzkrājumi īstermiņa debitoru parādu
vērtības samazinājumam	(9 201)	(5 893)	(8 658)	(5 369)
	91 248	129 411	89 780	128 188

13. Finanšu risku pārvaldība

Patiesās vērtības apsvērumi

Finanšu aktīvi un saistības	Līmenis	Koncerns 31.03.2022	Koncerns 31.12.2021	Sabiedrība 31.03.2022	Sabiedrība 31.12.2021
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi	3	91 248	129 411	89 780	128 188
Uzkrātie ieņēmumi Atvasinātie finanšu	3	96	90	15	3
instrumenti	2	2 916	1 179	2 916	1 179
Rezervētie līdzekļi	2	3 975	357	3 975	358
Naudas līdzekļi ar ierobežotu
izmantošanu	2	-	86 030	-	86 030
Nauda un tās ekvivalenti	2	17 373	10 962	4 993	1 087
Finanšu aktīvi		115 608	228 029	101 679	216 845
Aizņēmumi	3	21 000	61 161	-	38 994
Nomas saistības	3	21	21	191	208
Uzkrātas izmaksas	3	5 451	4 702	1 243	1 198
Atvasinātie finanšu	2
instrumenti		80	112 076	80	112 076
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	3	34 546	51 992	37 702	54 721
Finanšu saistības		61 098	229 952	39 216	207 197

Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, brokera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata.

Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1. līmenī, 2. līmenī un 3. līmenī.

Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos;
1. Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1. līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i., cena), vai netieši (t.i., tiek iegūti no cenas).

Attiecībā uz Koncerna turētiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām izmantotā kotētā tirgus cena ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, ieskaitot pašreizējās pirkšanas un pārdošanas cenas, ko novērtē tirdzniecības darījumu partneri, Argus Media group (Preču un Enerģijas cenu standartu aģentūra), Intercontinental Exchange.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēta kā 3. līmenis. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3. līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.

Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.

Atvasinātie finanšu instrumenti

gada 31. martā un 2021. gada 31. decembrī atvasinātos finanšu instrumentus veido dabasgāzes mijmaiņas līgumi. 2022. gada 31. martā bilancē kā aktīvi iekļauti atvasinātie finanšu instrumenti 2 916 tūkst. EUR (31.12.2021: 1 179 tūkst. EUR) un saistības - 80 tūkst. EUR (31.12.2021: 112 076 tūkst. EUR).

Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu

Sabiedrība pārvalda tirgus risku, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, Sabiedrība ir pakļauta likviditātes riskam saistību dēļ, kas izriet no Credit Support Annex (CSA) ar dažiem darījuma partneriem. CSA nosaka nosacījumus, kā puses sniedz nodrošinājumu atvasināto finanšu instrumentu darījumos. Naudas līdzekļi, kas tiek turēti darījumu partneru kontos kā nodrošinājums atvasināto finanšu instrumentu darījumiem, ir iekļauti postenī "naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu". 2021. gadā dabasgāzes cenu svārstīgums bija ievērojami augstāks, tāpēc Sabiedrībai bija jāiesniedz nodrošinājums par nenokārtotajām atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām. Tā kā atvasināto finanšu instrumentu darījumiem iestājās norēķinu termiņš un hedžētais aktīvs - krājumi - tika pārdoti, 2022. gada 31. martā atvasināto finanšu instrumentu darījumu partneri ir pilnībā atmaksājuši nodrošinājumu Sabiedrībai.

14. Aizņēmumi

	Koncerns 31.03.2022	Koncerns 31.12.2021	Sabiedrība 31.03.2022	Sabiedrība 31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma īstermiņa daļa Overdrafts no OP Corporate Bank	21 000	22 167	-	-
plc filiāle Latvijā
- overdrafts	-	2 474	-	2 474
Faktoringa saistības	-	36 520	-	36 520
	21 000	61 161	-	38 994

gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR.

15. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns 31.03.2022	Koncerns 31.12.2021	Sabiedrība 31.03.2022	Sabiedrība 31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	13 619	14 094	-	-
Īstermiņa daļa	2 839	2 934	-	-
	16 458	17 028	-	-

16. Pārējās saistības

	Koncerns 31.03.2022	Koncerns 31.12.2021	Sabiedrība 31.03.2022	Sabiedrība 31.12.2021
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	11 761	56 950	11 652	56 822
Pievienotās vērtības nodoklis	6 612	20 326	5 800	19 597
Uzkrātās izmaksas	5 451	4 702	1 243	1 198
Akcīzes nodoklis Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu	622	841	622	841
izmaksas	1 564	1 577	260	260
Darbinieku atalgojums	1 023	1 005	178	175
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	570	736	97	116
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	291	387	52	62
Nekustamā īpašuma nodoklis	170	-	-	-
Pārējās īstermiņa saistības	70	97	12	14
	28 134	86 621	19 916	79 085

17. Akcijas un akcionāri

	31.03.2022 % no	31.03.2022	31.12.2021 % no	31.12.2021
	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Share capital
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14 571 480	36.52	14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25 328 520	63.48	25 328 520
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000
Shareholders
Uniper Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	18.26	7 285 740	18.26	7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11 560 645	28.97	11 560 645
Itera Latvija SIA	16.00	6 384 001	16.00	6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto
akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	34.00	13 566 701	34.00	13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1 102 913	2.77	1 102 913
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000

gada 31. martā un 2021. gada 31. decembrī reģistrētais, parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls sastāvēja no 39 900 000 akcijām ar katras nominālvērtību 1,40 EUR. Visām akcijām ir vienādas balsstiesības un tiesības uz dividendēm. Uzņēmumam nav mazinošu potenciālo parasto akciju, un tāpēc mazinātā peļņa uz akciju ir tāda pati kā pamata peļņa par akciju. Pamatpeļņa uz akciju tiek aprēķināta, dalot uz akcionāriem attiecināmo tīro peļņu ar gada laikā emitēto parasto akciju vidējo svērto skaitu.

Izmaksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav pasludinātas kārtējā pilnsapulcē. 2022. gada kārtējā pilnsapulcē vadība ierosinās ārkārtas dividendes par 2022. gada 1. ceturksni 0,37593985 EUR apmērā par akciju. Šajos finanšu pārskatos nav atspoguļotas nākotnē maksājamās dividendes, kas tiks iekļautas pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas apropriācija par 2022. gadu. Kopējās akcionāriem izmaksātās dividendes 2021. gadā bija 10 773 tūkstoši EUR (0,27 EUR par akciju).

Peļņa par akciju / Koncerns	Peļņa par akciju
	Q1 2022	2021
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	77 474	3 240
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.marts (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	1.94	0.081

Peļņa par akciju / Sabiedrība		Peļņa par akciju
	Q1 2022	2021
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	73 984	74
Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.marts (skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	1.85	0.002

18. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto 34.Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / (izdevumos).

Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:

pircēju un pasūtītāju parādi;
uzkrātie ieņēmumi;
rezervētie līdzekļi;
nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti, kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība, ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
naudas vērtību laikā un
visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10- 30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši, līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Koncernam un Sabiedrībai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus.

Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Šo grupu vērtē iegādes izmaksās, atskaitot uzkrāto vērtības samazinājumu. Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu pašreizējā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Katru gadu starpība starp nolietojumu, kura pamatā ir pārvērtētā aktīva uzskaites vērtība, kas iekļauta peļņā vai zaudējumos, un nolietojumu, pamatojoties uz aktīva sākotnējām izmaksām, pārklasificē no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu.

Zeme un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

Ēkas:	20 – 100 gadi
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu:	20 – 70 gadi
Iekārtas un mašīnas:	5 – 20 gadi
Pārējie pamatlīdzekļi:	2 – 10 gadi

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FIFO (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Noma

Koncerns un Sabiedrība ir nomnieki. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:

fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
summas, kuras Koncernam un Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Koncerns un Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo iespēju, un
soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Koncerns un Sabiedrība izmantos šo iespēju.

Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.

Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2021. gada 31. martā, 2021. gada 31. decembrī un 2022. gada 31. martā ir izmantota 3.33% diskonta likme.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.

Lietošanas tiesību aktīvi

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:

nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
visām sākotnējām tiešām izmaksām un

atjaunošanas izmaksām.

Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja Koncerns un Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr Koncerns un Sabiedrība pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tie ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Šīs reorganizācijas rezultātā Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t.i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Koncerna mātes sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā Pārējās saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2021. gada 31. martā un 2020. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Iespējamās saistības, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas

Kad tiks sadalīta 2022. gada 1.ceturkšņa tīrā peļņa (kā norādīts 17. pielikumā), radīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības (20/80 no akcionāriem sadalītās neto summas).

19. Notikumi pēc bilances datuma

gada 6. aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Latvijā uzsāka Enerģētikas likuma grozījumu izskatīšanu, kas cita starpā paredz noteikt dabasgāzes piegādes aizliegumu no Krievijas uz Latviju. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju komisija turpinās apspriest priekšlikumus par likuma izmaiņām un datumu, līdz kuram aizliegums tiks ieviests. par Krievijas dabasgāzes importu. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība līdz šim nav pieņēmusi vienotu nostāju Krievijas dabasgāzes importa aizlieguma atbalstam. Lai gan šim priekšlikumam nav noteikts konkrēts termiņš un situācija nepārtraukti attīstās, finansiālo ietekmi šobrīd nav iespējams pilnībā un ticami novērtēt, un vadība pašlaik joprojām izvērtē un novērtē situāciju, tostarp iespējas paplašināt tirdzniecību Eiropā un dabasgāzes ieguves dažādošana.

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2022-05-25_aaf295fb-6594-4b55-9f73-11277def5e91.pdf

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

LATVIJAS GĀZE KONCERNA STRUKTŪRA 2022. GADA 31. MARTĀ

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

MŪSU MISIJA

MŪSU VĪZIJA

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2020. – 31.03.2022.)

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2020.-31.03.2022.)

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (3M 2020 – 3M 2022)

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.03.2022

GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

VADĪBAS ZIŅOJUMS

AS "Latvijas Gāze" neto peļņa 1. ceturksnī sasniedza 74 miljonus eiro. Ziemas sezonas beigās (31.03.2022), Sabiedrība pilnībā atmaksāja aizņēmumus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES

FINANŠU RISKU VADĪBA

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

IETEIKTĀ SABIEDRĪBAS PEĻŅAS SADALE

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS, NEFINANŠU ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS

COVID IETEKME

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

FINANŠU PĀRSKATI

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

BILANCE

BILANCE (TURPINĀJUMS)

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

2. Ieņēmumi

3. Pārējie ieņēmumi

4. Materiālu izmaksas

5. Personāla izmaksas

6. Atvasinātie finanšu instrumenti

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

8. Nemateriālie aktīvi

9. Pamatlīdzekļi

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

11. Krājumi

12. Debitori

13. Finanšu risku pārvaldība

Patiesās vērtības apsvērumi

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Atvasinātie finanšu instrumenti

Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu

14. Aizņēmumi

15. Nākamo periodu ieņēmumi

16. Pārējās saistības

17. Akcijas un akcionāri

18. Galvenās grāmatvedības politikas

Sagatavošanas pamats

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Novērtēšana

Parāda instrumenti

Amortizētā iegādes vērtība

Pašu kapitāla instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti

Vērtības samazinājums

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Akcīzes nodoklis