AI Terminal
Latvijas Gaze
Quarterly Report • May 24, 2024
2233_rns_2024-05-24_e342e296-e27a-4f69-8282-4c8e8c978936.pdf
Quarterly Report
Open in ViewerOpens in native device viewer
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTAIS STARPPERIODU SAĪSINĀTAIS FINANŠU PĀRSKATS PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. MARTĀ
Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto 34. Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām Savienībā apstiprināto
Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
| AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME 3 |
|
|---|---|
| AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE | 4 |
| AS "LATVIJAS GĀZE" ĪSUMĀ5 | |
| STRATĒĢIJA UN MĒRĶI5 | |
| AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI 6 |
|
| VADĪBAS ZIŅOJUMS9 | |
| PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU16 | |
| FINANŠU PĀRSKATI17 | |
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 17 |
|
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 18 |
|
| APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS19 | |
| BILANCE20 | |
| SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ22 | |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS23 | |
| PIELIKUMI24 |
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
Padomes pilnvaru termiņš no 2024. gada 22. februāra līdz 2027. gada 22. februārim.
Guntars Reidzāns, 1970 Padomes priekšsēdētājs
AS «Amber Latvijas Balzāms» Padomes loceklis
SIA «GRINVEST» Valdes loceklis
Kirils Neujmins, 1985 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
Ārējās ekonomiskās darbības departamenta priekšnieka vietnieks – Darba ar tuvuma ārzemēm pārvaldes priekšnieks, PAS Gazprom
Valentīns Bļugers, 1959
Atalgojuma komitejas loceklis, AS "Rietumu Banka"
Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem
Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
Vitālijs Hatjkovs
Padomes loceklis
Padomes loceklis
(Виталий Хатьков), 1969
- Departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom
Jurijs Ivanovs (Юрий Иванов), 1982 Padomes loceklis
Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs, PAS Gazprom
Edgars Buncis, 1975 Padomes loceklis
Latvijas Hokeja Federācijas valdes loceklis
Nikolajs Dorofejevs, 1982
attīstība, Metālapstrāde, Projektu vadība, biznesa analīze, finanšu analīze, tirgus izpēte, projektu finansēšana, grūtībās nonākušu līdzekļu pārvaldība, AS "Rietumu Banka"
Dr. Kristians Janzens Padomes loceklis
Direktoru Padomes novērotājs, Transitgas AG, Cīrihe, Šveice
vice - prezients Dienvidu/Rietumu sadarbības jautājumos Uniper Global Commodities SE, Diseldorfa
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
Valdes pilnvaru termiņš no 2021. gada 16. augusta līdz 2024. gada 15. augustam.
Egīla Lapsaļa pilnvaru termiņš ir no 2022. gada 1. novembra līdz 2024. gada 15. augustam.
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā
Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomikas un naftas un gāzes uzņēmumu vadība
Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
Stockholm School of Economics in Riga Profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā (Executive Master of Business Administration, MBA)
Egīls Lapsalis, 1979 Valdes loceklis
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē
AS "LATVIJAS GĀZE" ĪSUMĀ
AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - Sabiedrība vai Latvijas Gāze) sniedz dabasgāzes iepirkšanas, tirdzniecības un pārdošanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Šie pakalpojumi ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI
MŪSU MĒRĶIS
Stiprināt Latvijas Gāze līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi Baltijas reģionam
MŪSU MISIJA
Sniegt pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām
MŪSU VĪZIJA
Uzlabot sabiedrības labklājību, veicinot dabasgāzes izmantošanu kā tīras un augstas efektivitātes enerģijas avotu klimata neitralitātes virzienā
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
AKCIJAS UN AKCIONĀRI
Kopš 1999. gada 15. februāra Latvijas Gāze akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais Latvijas Gāze akcionāru skaits 2024. gada 31. martā bija 6 950.
SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2022. – 31.03.2024.)
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1.40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru skaits |
39 900 000 |
| Avots: Nasdaq Baltic |
Avots: Nasdaq Baltic
| 25 328 520 |
|---|
| 14 571 480 |
| Nav |
Latvijas Gāze akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.
OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.
OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
- gada 31. martā Latvijas Gāze tirgus kapitalizācija sasniedza 379.05 miljonu EUR, kas ir par 12% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo 2023. gada periodu.
AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2022.-31.03.2024.)
INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (3M 2022 – 3M 2024)
| 3M 2024 | 3M 2023 | 3M 2022 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.70 | 8.60 | 10.60 |
| Augstākā | 9.90 | 9.10 | 11.10 |
| Zemākā | 9.38 | 8.50 | 7.90 |
| Vidējā | 9.56 | 8.81 | 10.08 |
| Pēdējā | 9.50 | 8.52 | 9.20 |
| Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) | -2.06% | -0.93% | -13.21% |
| Darījumu skaits | 236 | 635 | 919 |
| Tirgoto akciju skaits | 2 537 | 8 512 | 25 724 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 0.02 | 0.08 | 0.25 |
| Kapitalizācija (milj. EUR) | 379 | 340 | 367 |
AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.03.2024.
*AS "Rietumu Banka" kļuva par Latvijas Gāze akcionāru 2023. gada 6. decembrī.
GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS UZ 31.03.2024.
⎯ Latvija (AS Rietumu Banka, SIA Itera Latvija)
- ⎯ Krievija (PAS Gazprom)
- ⎯ Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS
| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā |
||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks |
Deniss Jemeļjanovs | Nav |
| Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
| Valdis loceklis | Egīls Lapsalis | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Guntars Reidzāns | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Kirils Neujmins | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Matiass Kolenbahs | Nav |
| Padomes loceklis | Valentīns Bļugers | Nav |
| Padomes loceklis | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Jurijs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolajs Dorofejevs | Nav |
| Padomes loceklis | Edgars Buncis | Nav |
| Padomes loceklis | Dr. Kristians Janzens | Nav |
VADĪBAS ZIŅOJUMS
Līdzīgi kā 2023. gadā, situācija dabasgāzes tirgos 2024. gada pirmajā ceturksnī ir bijusi labvēlīga dabasgāzes patērētājiem – neskatoties uz dabasgāzes cenu kāpumu 2023. gada novembrī un decembrī saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem Tuvajos Austrumos, dabasgāzes cenas 2024. gada pirmajā ceturksnī turpināja samazināties, un martā sasniedza zemāko punktu kopš 2021. gada jūnija. Dabasgāzes cenu samazinājums, galvenokārt, skaidrojams ar siltākiem laikapstākļiem Eiropā apkures sezonas laikā nekā ierasts, kā arī augstu dabasgāzes krātuvju aizpildījumu. Lai mazinātu dabasgāzes piegāžu riskus, apkures sezonas sākumā Eiropas dabasgāzes tirgotāji pastiprināti veica dabasgāzes izņemšanu no Ukrainas dabasgāzes krātuvēm, kas, savukārt, ļāva samazināt dabasgāzes izņemšanu no Eiropas krātuvēm. Pēc zemākā punkta sasniegšanas martā, dabasgāzes cenas aprīlī un maijā ir pieredzējušas nelielu kāpumu. Tas, galvenokārt, saistīts ar dabasgāzes iesūknēšanas sezonas sākšanos Eiropas dabasgāzes krātuvēs no 1. aprīļa, kā rezultātā dabasgāzes tirgotājiem Eiropā ir jāsacenšas par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm ar tirgotājiem Āzijā. Tāpat, dabasgāzes cenu ietekmēja plānoti un neplānoti dabasgāzes piegāžu pārtraukumi no Norvēģijas, kura kopš kara sākuma Ukrainā, ir kļuvusi par Eiropas lielāko dabasgāzes piegādātāju. Neskatoties uz nelielo dabasgāzes cenu pieaugumu, dabasgāzes tirgus Eiropā 2024. gada sākumā raksturojams ar mazāku nenoteiktību salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, taču dabasgāzes tirgotāji saskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem.
Galvenos izaicinājumus dabasgāzes tirgotājiem, tai skaitā Sabiedrībai, salīdzinājumā ar pirms kara līmeni, joprojām rada zemais dabasgāzes patēriņš, arvien pieaugošās izmaksas par dabasgāzes krātuves izmantošanu, kā arī ekonomiskie un politiskie notikumi Eiropā un pasaulē. Lai gan dabasgāzes patēriņš Latvijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem1 , 2024. gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, tas joprojām nav atgriezies pirms kara līmenī. Līdzīga situācija novērota arī citviet Eiropā, kur, neskatoties uz zemākām dabasgāzes cenām, patērētāji joprojām turpina taupīt dabasgāzi, kas liecina, ka nav būtiski mainījušies patērētāju paradumi, ko izraisīja 2022. gada straujais dabasgāzes cenu kāpums. Un, lai gan konkrētās rūpniecības nozarēs, piemēram, mēslojuma ražošanā, ir novērojama tendence dabasgāzes patēriņam pieaugt, vāja kopējā ekonomiskā aktivitāte eirozonā mazina iespējas dabasgāzes patēriņam tuvākajā laikā palielināties un atgriezties pirms kara līmenī. Tāpat dabasgāzes patēriņu ietekmē arvien pieaugošās atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudas, kā arī apņemšanās Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmenī brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par 15% līdz 2025. gada 31. martam. Latvijas dabasgāzes apgāde, lai arī bez tieša tehniska savienojuma ar Rietumeiropu, ir tieši atkarīga no ekonomiskiem un politiskiem notikumiem ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pasaulē, jo dabasgāzes cena Latvijā ir piesaistīta Rietumeiropas dabasgāzes biržu indeksiem. Dabasgāzes cenu samazinājuma rezultātā ir novērojamas arvien mazākas cenu starpības starp vasaras un ziemas periodiem, taču tai pat laikā katru gadu pieaug izmaksas par dabasgāzes krātuves izmantošanu. Kā piemēru var minēt krājumu pārcelšanas produkta tarifu, kas pieaugs 2.4 reizes krātuves ciklā, kas ilgs no 2024. gada 1. maija līdz 2025. gada 30. aprīlim, balstoties uz AS "Conexus Baltic Grid" publicēto informāciju2 . Lai saviem klientiem nodrošinātu dabasgāzes piegāžu drošību un stabilitāti, kā arī izpildītu Eiropas Savienības Padomes Regulā (ES) 2022/1032 minētos nosacījumus par dabasgāzes krātuvju aizpildījumu līdz konkrētā gada 1. novembrim, dabasgāzes tirgotāji, tai skaitā Sabiedrība, vasarā iesūknē dabasgāzi
1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB020m/
2 https://www.conexus.lv/zinas-presei/uzglabasanas-pakalpojuma-pamata-produktu-tarifi-sogad-nemainisies
krātuvēs, lai pēc tam to piegādātu saviem klientiem apkures sezonas laikā. Šāda situācija rada būtiskus izaicinājumus dabasgāzes tirgotājiem, lai tie spētu kompensēt pieaugošās krātuves izmaksas, taču tai pat laikā turpinātu klientiem nodrošināt izdevīgas dabasgāzes cenas.
Šādos tirgus apstākļos būtiska loma ir Sabiedrības gadu garumā gūtajai pieredzei un zināšanām par dabasgāzes tirgu Latvijā un Eiropā. Kā rezultātā, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, Sabiedrība 2024. gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi stabilus peļņas rādītājus. 2024. gada pirmajā ceturksnī Sabiedrība strādāja ar 8.7 miljonu EUR neto peļņu, kas bija par 25% augstāka, salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu, kad neto peļņa bija 7 miljoni EUR.
Sabiedrība joprojām turpina uzsākto sarunu procesu ar atbildīgajām enerģētikas nozares iestādēm par zaudējumu 21.88 miljonu EUR apmērā kompensēšanu, kas tai radās izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 503 "Enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā", kā arī zaudējumi, kas izveidojās no dabasgāzes piemērojamās un faktiskās cenu starpības pēdējā regulētajā tarifu periodā no 2023. gada janvāra līdz aprīlim pirms dabasgāzes tirgus atvēršanas no 2023. gada 1. maija, kad Sabiedrība pildīja Publiskā tirgotāja pienākumus atbilstoši likumam "Grozījumi Enerģētikas likumā".
| Galvenie Sabiedrības finanšu rādītāji | 3M 2024 | 3M 2023 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums | 36 041 | 85 750 |
| EBITDA | 8 770 | 7 269 |
| EBITDA, % | 24.3 | 8.5 |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums |
(304) | (302) |
| EBIT | 8 466 | 6 967 |
| EBIT, % | 23.5 | 8.1 |
| Finanšu ieņēmumi | 284 | 45 |
| Finanšu izdevumi | (5) | (1) |
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis | (8) | - |
| Neto peļņa | 8 737 | 7 011 |
| Neto peļņas rentabilitāte, % | 24.2 | 8.2 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.22 | 0.18 |
| P/E | 43.18 | 47.33 |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients | 4.48 | 6.93 |
| Ieguldītā kapitāla atdeve | 0.06 | 0.02 |
| Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR) | Aprēķina formulas |
|---|---|
| EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas) |
EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums |
| EBITDA, % (jeb EBITDA marža) | 𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| EBIT (Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem) |
EBIT= Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi |
| EBIT, % (jeb EBIT marža) | 𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
|---|---|
| Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo, cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR |
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju) |
𝑃ē𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢 |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena gada laikā |
Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠 |
| Ieguldītā kapitāla atdeve Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no ieguldītā kapitāla |
𝐸𝐵𝐼𝑇 ROCE = 𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠 |
| Dividendes / neto peļņa Rādītājs atspoguļo kopējo akcionāriem izmaksāto dividenžu apjomu attiecībā pret uzņēmuma pārskata gada peļņu |
Dividendes / neto peļņa = 𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 |
Iepriekš minētos alternatīvos snieguma rādītājus Sabiedrības vadība izmanto, vērtējot Sabiedrības sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE
- gada sākumā gan Latvijā, gan Eiropā bija novērojams neliels dabasgāzes patēriņa pieaugums, kā arī saglabājās zemas dabasgāzes cenas – dabasgāzes cenas turpināja samazināties un martā sasniedza zemāko punktu kopš 2021. gada jūnija. Vairāk pieejamas kodolenerģijas jaudas, vairāk saražota elektroenerģija hidroelektrostacijās un nepārtraukts atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudu pieaugums samazinās pieprasījumu enerģētikas nozarē pēc siltumenerģijas un elektroenerģijas, ko saražo termoelektrostacijas (kas tiek darbinātas ar dabasgāzi). Attiecībā uz apstrādes rūpniecību, lai gan zemākas dabasgāzes cenas varētu turpināt palielināt patēriņu tādās nozarēs, kā, piemēram, mēslojuma ražošana, kuras ir jūtīgas pret cenu svārstībām, vāja ekonomiskā aktivitāte eirozonā ierobežos jebkādu būtisku patēriņa pieaugumu tuvākajā laikā. Papildus vājai ekonomiskajai aktivitātei, augstās enerģijas cenas, salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, būtiski ierobežo pieprasījuma atjaunošanos rūpnieciskajā sektorā. Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas Eiropā joprojām ir vairākas reizes augstākas nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Daļa no pieprasījuma ir neatgriezeniski zudusi, vai nu dēļ ražotņu slēgšanas vai pārvietošanas uz citiem reģioniem, kamēr daudzi rūpnieciskā sektora patērētāji enerģētikas krīzes laikā uzstādīja alternatīvas apkures/ražošanas sistēmas, ļaujot tiem pārslēgties starp dabasgāzi un citiem enerģijas avotiem atkarībā no rentabilitātes/izdevīguma. Mājsaimniecības un mazie uzņēmumi turpināja taupīt, neraugoties uz zemākām dabasgāzes cenām, parādot, ka 2022. gada cenu kāpuma izraisītās izmaiņas patērētāju ieradumos saglabājas nemainīgas. Pieprasījuma stagnācija kopā ar otro silto ziemas sezonu pēc kārtas ir radījusi situāciju, ka Eiropas dabasgāzes krājumi apkures sezonas beigās ir rekordaugstā līmenī, samazinot apjomus, kas šovasar būs jāiesūknē dabasgāzes krātuvēs, lai krājumi sasniegtu ES noteikto mērķi – 90% krātuvju aizpildi līdz 1. novembrim. Tomēr, lai gan 2023./2024. gada apkures sezona bija siltāka nekā vidēji pēdējos gados, tika pieredzēti aukstuma periodi un konsekvents dabasgāzes pieprasījuma kāpums, kas akcentēja dabasgāzes piegāžu elastības nozīmi energodrošībā. Tāpēc Eiropai joprojām ir ļoti svarīgi, lai krātuves vasarā tiktu piepildītas līdz gandrīz maksimālajam līmenim un tiktu aizpildīta daļa no Ukrainas krātuvju jaudām (neskatoties uz paaugstinātajiem riskiem saistībā ar Ukrainas krātuvju drošību), jo pretējā gadījumā Eiropa cenas ziņā būtu neaizsargātāka pret pēkšņiem aukstuma periodiem. Tāpat svarīgi atlikušajiem Krievijas cauruļvadu dabasgāzes pircējiem Centrāleiropā strādāt pie alternatīviem dabasgāzes importa avotiem, ja tranzīts caur Ukrainu tiks pārtrauks 2024. gada beigās, beidzoties Ukrainas tranzīta līguma termiņam. Visbeidzot, lai gan ES nav noteikusi nekādas sankcijas Krievijas cauruļvadu dabasgāzei un SDG, jebkurš aizliegums varētu palielināt dabasgāzes cenas Eiropā.
Starptautiskā Valūtas fonda3 jaunākajā ekonomikas apskatā prognozēta pozitīva (+3.2%) pasaules ekonomikas izaugsme 2024. gadā (palielinājums par 0.1 procentpunktu salīdzinot ar iepriekšējo prognozi), kā arī pozitīva izaugsme (+3.2%) 2025. gadā (prognoze nemainīga). Izaugsmes temps, pēc vēsturiskiem standartiem, ir zems, ko nosaka gan īstermiņa faktori, piemēram, joprojām augstās aizņemšanās izmaksas un fiskālā atbalsta atcelšana, gan ilgtermiņa ietekme no Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī vājš produktivitātes pieaugums. Kopumā pasaules ekonomika ir bijusi pārsteidzoši noturīga, neskatoties uz ievērojamo centrālo banku procentu likmju paaugstināšanu, kas tika veiktas, lai atjaunotu cenu (inflācijas) stabilitāti. Tiek prognozēts, ka globālā inflācija pakāpeniski samazināsies no 6.8% 2023. gadā līdz 5.9% 2024. gadā (palielinājums par 0.1 procentpunktu salīdzinot ar iepriekšējo prognozi) un 4.5% 2025. gadā (palielinājums par 0.1 procentpunktu salīdzinot ar iepriekšējo prognozi), attīstītajām ekonomikām atgriežoties pie saviem inflācijas mērķiem ātrāk nekā jaunattīstības valstīs. Tomēr kārtējie cenu kāpumi, kas varētu rasties no ģeopolitiskās spriedzes, tostarp no kara Ukrainā un konflikta Gazā un Izraēlā, kopā ar noturīgu pamatinflāciju, varētu paaugstināt procentu likmju prognozes un samazināt aktīvu cenas.
Latvijas Bankas4 (LB) jaunākās makroekonomiskās prognozes, kas aktualizētas 2024. gada martā, liecina, ka Latvijas IKP izaugsme 2024. gadā ir samazināta līdz 1.8% (samazinājums par 0.2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada decembra apskatu). Samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vājāku ārējo pieprasījumu Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Vācijā, kā rezultātā samazināsies apstrādes rūpniecības un transporta nozares aktivitāte. Mazumtirdzniecības lielāku inertumu uztur lēna patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, neraugoties uz pirktspējas kāpumu. Redzējums par būvniecības izaugsmi nav būtiski mainījies: lielu infrastruktūras projektu virzība ar ES fondu finansējumu un pakāpenisks ieguldījumu kāpums privātajā sektorā balstīs būvniecību. Tomēr vidējā termiņā gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās ārējos tirgos, tāpēc prognoze par vidēja termiņa izaugsmi saglabājas nemainīga kopš 2023. gada decembra apskata – 3.6% 2025. gadā un 3.8% 2026. gadā. Inflācijas prognoze 2024. un 2025. gadam samazināta attiecīgi līdz 1.5% (samazinājums par 0.5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada decembra apskatu) un 1.9% (samazinājums par 0.4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada decembra apskatu). To visnozīmīgāk ietekmē būtiski zemākas globālās dabasgāzes cenas. 2026. gadam inflācijas prognoze saglabāta nemainīga (1.8%). Vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai (inflācijas rādītājs bez enerģijas un pārtikas cenām) sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai. Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir nozīmīgi – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu.
3 https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2024/04/16/world-economic-outlook-april-2024
4 https://www.makroekonomika.lv/prognozes/latvijas-banka-parskata-makroekonomiskas-prognozes-2024-gada-marts
NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ
⎯ 2024. gada 22. februārī tika ievēlēta Sabiedrības Padome jaunā sastāvā: V. Bļugers, N. Dorofejevs, G. Reidzāns (Padomes priekšsēdētājs), E. Buncis, M. Kolenbahs (Padomes priekšsēdētāja vietnieks), K. Janzens, J. Mihailova, J. Ivanovs, K. Seļezņovs, V. Hatjkovs un K. Neujmins (Padomes priekšsēdētāja vietnieks). Padomes pilnvaru termiņš ir no 2024. gada 22. februāra līdz 2027. gada 22. februārim.
DABASGĀZES PIEGĀDES
Sabiedrība iegādājas dabasgāzi, kas nav Krievijas izcelsmes, no citiem alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem (divpusēji līgumi ar dabasgāzes piegādātājiem no ES dalībvalstīm, SDG piegādes, dabasgāzes birža GET Baltic).
FINANŠU RISKU VADĪBA
Sabiedrība ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.
Tāpat kā iepriekšējos periodos, Latvijas Gāze saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, atsevišķiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredīta risku, klientiem tiek piemērota individuāla kredītriska pārvaldības politika, aptverot tādus pasākumus kā kredītlimita izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un pastāvīga norēķinu kontrole un uzraudzība, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos.
Sabiedrības likviditātes risks galvenokārt saistīts ar dabasgāzes uzņēmējdarbības sezonālo raksturu. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK. Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Lai mazinātu likviditātes risku, Sabiedrība par prioritāti izvirzīja dabisko riska ierobežošanu (iekšējā tirgus riska mazināšanu) jeb "natural hedge". Šobrīd Sabiedrība strādā bez aizņemtā kapitāla, īstermiņa likviditāte ir laba.
Pēc Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas 2017. gadā dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments joprojām ir pakļauts tirgus riskiem. Īpaši lielāka klientu pieprasīto cenu struktūru dažādība un augstā cenu nepastāvība ir radījusi jaunas riska pozīcijas. Lai pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Ar tās palīdzību Sabiedrība uzrauga un pilnveido savas riska pārvaldības politiku un stratēģiju. Iekšējā tirgus risku mazināšanai ("natural hedge"), piemēram, pārrunājot piegādes līguma nosacījumus un strādājot ar pārdošanas portfeli, ir vēlamā riska mazināšanas iespēja.
Citi riski saistīti ar izmaiņām normatīvajā regulējumā - 2022. gada 10. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 503 "Par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā" (turpmāk – Noteikumi) kas noteica, ka publiskajam tirgotājam no 10.08.2022. līdz 30.09.2022. IPGK jāuzglabā dabasgāzes krājumus 1.150 TWh apmērā, kas paredzēti saistīto lietotāju gāzapgādei laika periodā no 01.10.2022. līdz 30.04.2023. Atbilstoši Noteikumu 2.1. punktam, kopējais rezervētais dabasgāzes krājumu apjoms tiek aprēķināts kā vidējais lielums, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu saistīto lietotāju patēriņa apjomu laika periodā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Šos rezervētos dabasgāzes krājumus Publiskais tirgotājs varēja izmantot tikai saistīto lietotāju dabasgāzes apgādei. Sabiedrība kā Publiskais tirgotājs izpildot šo Noteikumos paredzēto pienākumu, iegādājās dabasgāzi un tā tika rezervēta mājsaimniecību gāzapgādes vajadzībām 2022/2023 apkures sezonā IPGK. Sabiedrība samaksāja par IPGK rezervētajiem dabasgāzes krājumiem visizdevīgākajā laikā - 2022. gada decembra mēnesī, iegādājoties tos par cenu 119.51 EUR/MWh. Jāatzīmē, ka dabasgāzes TTF nākamo mēnešu prognozes (forward) cenas bija diapazonā 123-146 EUR/MWh. Kompetentajām, nozari uzraugošajām, iestādēm tika iesniegti dati gan par pēdējo 3 gadu vēsturisko faktisko dabasgāzes piegādes apjomu saistītajiem lietotājiem par periodu oktobris – decembris, gan dabasgāzes tirdzniecības prognoze 2023. gadam ar saistīto lietotāju gāzapgādei nepieciešamā apjoma samazinājumu par 20%. Tomēr, neskatoties uz sniegto informāciju, atbilstoši Noteikumu redakcijai tika bloķēts dabasgāzes apjoms, kas ir lielāks nekā prognozētais saistītajiem lietotājiem laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Šo Noteikumu izpildes rezultātā, pēc dabasgāzes krājumu pārvērtēšanas, Sabiedrībai radušies zaudējumi sastāda 16.86 miljonus EUR. Tāpat, Saeimā 2022. gada 14. jūlijā tika pieņemts likums "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas paredzēja ar 2023. gada 1. maiju izslēgt no Enerģētikas likuma Publiskā tirgotāja institūtu. Sabiedrībai, kā Publiskajam tirgotājam no 2023. gada 1. janvāra, kad tika apstiprināts tarifs, līdz 2023. gada 30. aprīlim bija pienākums pārdot dabasgāzi par regulētu tarifu. Atbilstoši tarifu noteikšanas metodikai, zaudējumi, kas rodas Publiskajam tirgotājam, tiek kompensēti cenu starpību ietverot nākamajā tarifa periodā. Nākamais tarifa periods neiestājās dēļ grozījumiem iepriekš norādītajā likumā, kā arī netika noteikta pāreja no regulētās nozares uz tirgus apstākļiem, kas kompensētu regulētā tirgū Sabiedrībai radītos zaudējumus. Attiecīgi Sabiedrībai, pēc laikā līdz 2023. gada 30. aprīlim spēkā esošajām tiesību normām, bija tiesības saņemt zaudējuma kompensāciju, bet tāda Sabiedrībai nav kompensēta. Sabiedrības zaudējumi, kas veidojas no dabasgāzes piemērojamās un faktiskās cenu starpības šajā laika posmā (2023. gada janvāris – aprīlis) ir 5.02 miljoni EUR.
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS
Pieejams: www.lg.lv
NĀKOTNES PERSPEKTĪVA
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem kopš 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojums tiek sniegts atbilstoši universālā pakalpojuma saturam un tā piemērošanas principiem, piedāvājot fiksētu cenu uz 6 mēnešiem. Tāpat klientiem tiek piedāvāta iespēja noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādēm par fiksētu cenu uz 12 mēnešiem. Sākot no 2023. gada 1. oktobra, mājsaimniecību klientiem tiek piedāvāta arī iespēja slēgt beztermiņa līgumu ar mainīgu cenu, kas var tikt pārskatīta 30 dienas iepriekš brīdinot klientu. Sabiedrība turpina tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām un komerciālajiem klientiem, investējot klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos, Sabiedrība turpina ieviest jaunas funkcionalitātes savā norēķinu sistēmā un klientu portālā.
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, Sabiedrības fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, īstenojot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības "Fit for 55" ietvaros izstrādātajai normatīvo aktu paketei, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītajiem mērķiem, Sabiedrība plāno attīstīt atjaunojamo energorsursu projektus. Sabiedrības mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanu jomās, kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi.
Viens no veidiem, kā Sabiedrība var panākt ilgtspējīgumu, ir īstenojot mērķi par biogāzes ražošanu/tirdzniecību, kas ir saskanīgs ar Sabiedrības stratēģijā noteiktajiem darbības attīstības virzieniem. Tāpat tiek vērtēti arī citi atjaunojamo resursu attīstības projekti.
Sabiedrības energopārvaldības sistēma ir sertificēta un 2022. gada 11. februārī tika sekmīgi pārsertificēta atbilstoši LVS EN ISO 50001:2018 standarta prasībām. Papildus tiek domāts arī par pārdomātu ēku pārvaldību, tāpēc papildus minētajam tiks īstenota zaļā biroja sertifikācija Sabiedrības pārvaldītajām ēkām. Ir ieviesta Vides Pārvaldības vadības sistēma, kura sertificēta atbilstoši ISO 14001:2015 standartam un veikts CO2 izmešu aprēķins. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 izmešu aprēķiniem, Sabiedrība ir iestādījusi 2000 bērzus, tādejādi panākot 560 tonnu CO2 izmešu ekonomiju turpmākajos gados. CO2 un cita veida emisiju samazinājumu var sasniegt arī, aizvietojot benzīna un dīzeļa automašīnas ar automašīnām, kurās kā degviela tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG). Transportā, izmantojot CNG, CO2 izmešu daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu apjoms - līdz pat 90% zemāks. Tādēļ viens no Sabiedrības pašreizējiem mērķiem ir aktīvi veicināt CNG infrastruktūras attīstību Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citas kompetences uzņēmumiem, kuri investē CNG uzpildes staciju izveidē.
Energopārvaldības sistēmas ietvaros 2023. gadā uzņēmums īstenoja 9 energoefektivitātes uzdevumus, kuru rezultātā enerģijas ietaupījums sasniedza 83.4 MWh/gadā. 2023. gada martā Sabiedrības biroja ēkā Rīgā, Aristida Briāna ielā 6, uz jumta tika uzstādīti saules paneļi ar kopējo jaudu 23.56 kilovati. Dabai draudzīgā veidā saražotā elektroenerģija tiek izmantota Sabiedrības darba vajadzībām un sedz vidēji 25% no Sabiedrības biroja ēkas kopējā elektrības patēriņa. Pēc informācijas apkopošanas par sasniegto energoresursu ekonomiju 2023. gadā, 2024. gada sākumā tika sagatavots un apstiprināts pasākumu plāns energoresursu ekonomijai šajā gadā. Plānā iekļauti 9 dažādi energouzdevumi. Lielākā dabas resursu ekonomija paredzēta no uzstādīto saules paneļu izmantošanas, kā arī no plānotajiem modernizācijas darbiem Sabiedrības biroja ēkas apkures un ventilācijas sistēmās.
NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM
Periodā pēc 2024. gada 31. marta nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.
Valdes vārdā:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Sabiedrības Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāze nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2024. gada 31. martā (turpmāk - Finanšu pārskati), sagatavošanu.
Finanšu pārskats par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2024. gada 31. martā, ir sagatavots atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto 34.Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem.
Finanšu pārskatu 2024. gada 24. maijā apstiprināja Latvijas Gāze Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
FINANŠU PĀRSKATS
Sagatavots atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto 34.Starptautisko grāmatvedības standartu "Starpperiodu finanšu pārskatu sniegšana" prasībām.
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
| Uzņēmums | Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta |
Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34.0%) AS Rietumu banka (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%) |
| Finanšu periods | 2024. gada 1. janvāris – 2024. gada 31. marts |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pielikums | 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 2 | 36 041 | 85 750 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 588 | 363 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (25 434) | (76 196) |
| Personāla izmaksas | 5 | (1 349) | (1 384) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, | |||
| nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus | |||
| vērtības samazinājums | (304) | (302) | |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 6 | (1 076) | (1 264) |
| Bruto peļņa | 8 466 | 6 967 | |
| Finanšu ieņēmumi | 284 | 45 | |
| Finanšu izdevumi | (5) | (1) | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 8 745 | 7 011 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (8) | - | |
| Pārskata perioda peļņa | 8 737 | 7 011 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS
| Pielikums | 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pārskata perioda peļņa | 8 737 | 7 011 | |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
|||
| Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | - | - | |
| Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi | - | - | |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 8 737 | 7 011 |
| Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs |
Elita Dreimane Valdes locekle |
Egīls Lapsalis Valdes loceklis |
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
|---|---|---|---|
BILANCE
| Pielikums | 31.03.2024 | 31.12.2023 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| AKTĪVS | |||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||
| Nemateriālie aktīvi | 7 | 3 868 | 4 001 |
| Pamatlīdzekļi | 8 | 2 245 | 2 293 |
| Tiesības lietot aktīvus | 316 | 3 | |
| Pārējie debitori | 5 | 16 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 6 434 | 6 313 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||
| Krājumi | 9 | 39 886 | 54 649 |
| Avansa maksājumi par krājumiem | 5 455 | 297 | |
| Debitori | 10 | 17 041 | 21 737 |
| Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā | 2 025 | 1 775 | |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 275 | 628 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 99 697 | 78 328 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 164 379 | 157 414 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA | 170 813 | 163 727 |
| Aigars Kalvītis Elita Dreimane Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle |
Egīls Lapsalis Valdes loceklis |
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, |
||
|---|---|---|---|---|
| Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
BILANCE (TURPINĀJUMS)
| Pielikums | 31.03.2024 | 31.12.2023 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| PAŠU KAPITĀLS UN | |||
| SAISTĪBAS | |||
| Pašu kapitāls | |||
| Akciju kapitāls | 11 | 55 860 | 55 860 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20 376 | 20 376 | |
| Rezerves | (67) | (67) | |
| Nesadalītā peļņa | 57 655 | 48 918 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 133 824 | 125 087 | |
| Saistības | |||
| Ilgtermiņa saistības | |||
| Nomas saistības | 253 | - | |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības | |||
| pabalstu saistībām | 76 | 76 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 329 | 76 | |
| Īstermiņa saistības | |||
| Parādi piegādātājiem un | |||
| darbuzņēmējiem | 12 | 5 473 | 5 492 |
| Nomas saistības | 64 | - | |
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis |
3 | 55 | |
| Pārējās saistības | 13 | 7 908 | 9 805 |
| Neizmaksātās dividendes | 23 212 | 23 212 | |
| Īstermiņa saistības kopā: | 36 660 | 38 564 | |
| Saistības kopā: | 36 989 | 38 640 | |
| PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA |
170 813 | 163 727 | |
| Aigars Kalvītis |
|---|
| Valdes priekšsēdētājs |
Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls | Akciju emisijas uzceno jums |
Rezerves | Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2022. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (20) | 235 903 | 312 119 |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | - | (130 074) | (130 074) |
| Darījumi ar akcionāriem | - | - | - | (130 074) | (130 074) |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) Citi apvienotie ienākumi/ |
- | - | - | (56 911) | (56 911) |
| (zaudējumi) | - | - | (47) | - | (47) |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | (47) | (56 911) | (56 958) |
| 2023. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (67) | 48 918 | 125 087 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 8 737 | 8 737 |
| 2024. gada 31. martā | 55 860 | 20 376 | (67) | 57 655 | 133 824 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
| Pielikums | 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības | |||
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 8 745 | 7 011 | |
| Korekcijas: | |||
| - pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus nolietojums | 8 | (244) | 81 |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija | 7 | 218 | 221 |
| - izmaiņas uzkrājumos | - | - | |
| - (peļņa)/zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas | - | - | |
| - procentu izdevumi | - | - | |
| - procentu ieņēmumi | - | - | |
| - zaudējumi no ieguldījumu vērtības samazināšanas | - | - | |
| - zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas | - | - | |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | |||
| - debitoros | 5 127 | 46 124 | |
| - krājumos | 14 763 | 44 396 | |
| - avansa maksājumos par krājumiem | (5 158) (1 916) |
(9 812) (14 085) |
|
| - kreditoros | (60) | - | |
| - samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības |
21 475 | 73 936 | |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | |||
| Pamatlīdzekļu iegāde | 8 | (21) | (61) |
| Nemateriālo aktīvu iegāde | 7 | (85) | (56) |
| Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi | - | 47 | |
| Pārdošanai turēto ieguldījumu pārdošana | - | - | |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (106) | (70) | |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | |||
| Atmaksātais overdrafts/aizņēmumi | - | - | |
| Samaksātās nomas | - | (51) | |
| Samaksātie procenti | - | - | |
| Saņemtie procenti | - | - | |
| Izmaksātās dividendes | - | - | |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | - | (51) | |
| Neto naudas plūsma | 21 369 | 73 815 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā | 78 328 | 41 237 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās | 99 697 | 115 052 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTAIS STARPPERIODU SAĪSINĀTAIS FINANŠU PĀRSKATS PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. MARTĀ 23
PIELIKUMI
1. Informācija par darbības segmentiem
Finanšu pārskatā tiks aplūkots vienīgais Sabiedrības darbības segments - dabasgāzes tirdzniecība.
Sabiedrība sniedz dabasgāzes iepirkšanas, tirdzniecības un pārdošanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Šie pakalpojumi ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
2. Ieņēmumi
| Gāzes tirdzniecība | ||||
|---|---|---|---|---|
| 3M 2024 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Segmenta ieņēmumi | 35 283 | 612 | 35 895 | |
| Citi ieņēmumi | - | 146 | 146 | |
| 35 283 | 758 | 36 041 |
| Gāzes tirdzniecība | |||
|---|---|---|---|
| 3M 2023 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmenta ieņēmumi | 80 043 | 5 088 | 85 131 |
| Citi ieņēmumi | 501 | 118 | 619 |
| 80 544 | 5 206 | 85 750 |
3. Pārējie ieņēmumi
| 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Soda naudas | 267 | 283 |
| Citi ieņēmumi | 321 | 80 |
| 588 | 363 |
4. Materiālu izmaksas
| 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 25 419 | 76 182 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 15 | 14 |
| 25 434 | 76 196 |
5. Personāla izmaksas
| 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 950 | 999 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 245 | 249 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 59 | 50 |
| Pārējās personāla izmaksas | 95 | 86 |
| 1 349 | 1 384 |
6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| 3M 2024 | 3M 2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Biroja un citas administratīvās | ||
| izmaksas | 237 | 298 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 7 | 8 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un | ||
| transporta izmaksas | 266 | 276 |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas | 292 | 328 |
| Nodokļi un nodevas | 197 | 218 |
| Telpu un teritorijas izmaksas | ||
| (noma, elektrība, apsardze un citi | ||
| pakalpojumi) | 67 | 69 |
| Citas izmaksas | 10 | 67 |
| 1 076 | 1 264 |
7. Nemateriālie aktīvi
| 3M 2024 | 2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||
| Perioda sākumā | 8 116 | 7 656 |
| Iegādāti | 85 | 460 |
| Perioda beigās | 8 201 | 8 116 |
| Amortizācija | ||
| Perioda sākumā | 4 115 | 3 323 |
| Amortizācija pārskata gadā | 218 | 792 |
| Perioda beigās | 4 333 | 4 115 |
| Atlikusī vērtība uz perioda | ||
| beigām | 3 868 | 4 001 |
8. Pamatlīdzekļi
| Zeme, ēkas, būves |
Pārējie pamatlīdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||||
| 31.12.2023 | 1 938 | 1 806 | - | 3 744 |
| Iegādāts | - | 18 | 3 | 21 |
| Norakstīts | - | (11) | - | (11) |
| 31.03.2024 | 1 938 | 1 813 | 3 | 3 754 |
| Nolietojums | ||||
| 31.12.2023 | 310 | 1 141 | - | 1 451 |
| Aprēķināts | 19 | 50 | - | 69 |
| Norakstīts | - | (11) | - | (11) |
| 31.03.2024 Atlikusī bilances vērtība |
329 | 1 180 | - | 1 509 |
| 31.03.2024 Atlikusī bilances vērtība |
1 609 | 633 | 3 | 2 245 |
| 31.12.2023 | 1 628 | 665 | - | 2 293 |
| Zeme, ēkas, būves |
Pārējie pamatlīdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||||
| 31.12.2022 | 1 811 | 1 755 | 140 | 3 706 |
| Iegādāts | 18 | 192 | - | 210 |
| Pārvietots | 109 | 31 | (140) | - |
| Norakstīts | - | (172) | - | (172) |
| 31.12.2023 | 1 938 | 1 806 | - | 3 744 |
| Nolietojums | ||||
| 31.12.2022 | 234 | 1 101 | - | 1 335 |
| Aprēķināts | 76 | 185 | - | 261 |
| Norakstīts | - | (145) | - | (145) |
| 31.12.2023 Atlikusī bilances vērtība |
310 | 1 141 | - | 1 451 |
| 31.12.2023 Atlikusī bilances vērtība |
1 628 | 665 | - | 2 293 |
| 31.12.2022 | 1 577 | 654 | 140 | 2 371 |
9. Krājumi
| 31.03.2024 | 31.12.2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze | 39 886 | 54 649 |
| 39 886 | 54 649 |
10. Debitori
| 31.03.2024 | 31.12.2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība) | 5 | 16 |
| 5 | 16 | |
| Īstermiņa debitori (nominālvērtība) | 25 519 | 30 412 |
| Uzkrājumi īstermiņa debitoru parādu | ||
| vērtības samazinājumam | (8 478) | (8 675) |
| 17 041 | 21 737 |
11. Akcijas un akcionāri
| 31.03.2024 % no |
31.03.2024 | 31.12.2023 % no |
31.12.2023 | |
|---|---|---|---|---|
| kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits |
kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits |
|
| Akciju kapitāls | ||||
| Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas |
36.52 | 14 571 480 | 36.52 | 14 571 480 |
| 63.48 | 25 328 520 | 63.48 | 25 328 520 | |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 | |
| Akcionāri | ||||
| Uniper Ruhrgas International GmbH | ||||
| (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740) |
18.26 | 7 285 740 | 18.26 | 7 285 740 |
| AS Rietumu banka (publisko akciju emisiju akcijas 11 560 645) Itera Latvija SIA (publisko akciju emisiju akcijas 6 384 001) |
28.97 | 11 560 645 | 28.97 | 11 560 645 |
| 16.00 | 6 384 001 | 16.00 | 6 384 001 | |
| PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto | ||||
| akciju emisiju) akcijas 7 285 740) | 34.00 | 13 566 701 | 34.00 | 13 566 701 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas 6 260 961 |
2.77 | 1 102 913 | 2.77 | 1 102 913 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 |
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls 2023. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. martā ir EUR 55 860 000 un tas sastāvēja no 39 900 000 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1.40 EUR. Sabiedrības akcijas dod to īpašniekiem vienādas tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām akcionāru sapulcē. 14 571 480 (četrpadsmit miljoni pieci simti septiņdesmit viens tūkstotis četri simti astoņdesmit) Sabiedrības akcijas ir vārda akcijas. 25 328 520 (divdesmit pieci miljoni trīs simti divdesmit astoņi tūkstoši pieci simti divdesmit) Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskā apgrozībā. Visas Sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.
Sabiedrība nosaka, aprēķina un izmaksā dividendes atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.
12. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
| 31.03.2024 | 31.12.2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Parādi trešajām pusēm | 5 473 | 5 492 |
| 5 473 | 5 492 |
13. Pārējās saistības
| 31.03.2024 | 31.12.2023 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 4 176 | 5 069 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 1 700 | 2 649 |
| Uzkrātās izmaksas | 1 041 | 958 |
| Akcīzes nodoklis | 258 | 363 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu | ||
| izmaksas | 375 | 375 |
| Darbinieku atalgojums | 191 | 135 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās | ||
| iemaksas | 105 | 153 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 48 | 83 |
| Pārējās īstermiņa saistības | 14 | 20 |
| 7 908 | 9 805 |
14. Finanšu risku pārvaldība
Patiesās vērtības apsvērumi
| Finanšu aktīvi un saistības | Līmenis | 31.03.2024 | 31.12.2023 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 3 | 17 041 | 21 737 |
| Rezervētie līdzekļi | 2 | 2 025 | 1 775 |
| Nauda un tās ekvivalenti | 2 | 99 697 | 78 328 |
| Finanšu aktīvi | 118 763 | 101 840 | |
| Nomas saistības | 3 | 317 | - |
| Uzkrātas izmaksas | 3 | 1 041 | 958 |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 3 | 5 473 | 5 492 |
| Finanšu saistības | 6 831 | 6 450 |
Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, brokera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata.
Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, atbilstoši SFPS Grāmatvedības standartos noteiktajam, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1. līmenī, 2. līmenī un 3. līmenī.
Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:
-
- Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos;
-
- Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni.
Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis
Vērtēšanas tehnikā 1. līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis
Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i., cena), vai netieši (t.i., tiek iegūti no cenas).
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis
Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēta kā 3. līmenis. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3. līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.
Sabiedrības finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.
15. Galvenās grāmatvedības politikas
Starpperioda finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un aprēķina metodes, kādas lietotas pēdējā gada finanšu pārskatā.
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Elita Dreimane Valdes locekle
Egīls Lapsalis Valdes loceklis
Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja